«Pseidovēlēšanas Krievijā nav ne brīvas, ne godīgas.» Rietumos izskan pirmās atsauksmes par Putina «pārvēlēšanu»

ĪSUMĀ:

• Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija apgalvo, ka Putins saņēmis vairāk nekā 87% nodoto balsu.
• Rietumu līderi nosoda Krievijā un okupētajās Ukrainas daļās notikušās prezidenta "vēlēšanas".
• Krievijas vadoni Vladimiru Putinu ar uzvaru sveikuši Ķīnas, Ziemeļkorejas, Irānas, Kubas un arī Uzbekistānas vadītāji.
• Eiropas Savienība (ES) gatavo kopīgu paziņojumu par aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajām pseidovēlēšanām.

Komentējot tā dēvēto prezidenta vēlēšanu norisi, ārvalstīs dzīvojošais opozīcijas politiķis Dmitrijs Gudkovs sacīja, ka tās bija pilnībā nelikumīgas, jo notika okupētajās teritorijās Ukrainā, bet Putina galvenais oponents Aleksejs Navaļnijs ir miris.

Gudkovs uzskata, ka rietumvalstis nedrīkst atzīt Putinu par Krievijas leģitīmo vadītāju.

"Šis Ziemeļkorejai atbilstošais rezultāts Putinu ir iecēlis pilnīgi citā statusā. Ja iepriekš viņš bija autoritārs līderis, tad tagad viņš ir militārais diktators, uzurpators, kuram ir pakļauta hunta. Acīmredzot, šīs huntas vara, Putina vara ir atkarīga no tā, vai Putina režīms karos vai nekaros. Ja karš beigsies, tad beigsies arī hunta. Tātad ir skaidrs, ka, lai saglabātu varu, Putins tagad būs drauds. Un neatkarīgi no tā, kā beigsies karš Ukrainā, viņš būs drauds visiem," Gudkovs sacīja intervijā telekanālam "Dožģ".

Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels pirmdien paziņoja, ka Putina pārapstiprināšana amatā uz vēl vienu sešu gadu ilgu termiņu nebija "brīva un godīga", jo patiesā opozīcija tika apspiesta un starptautiskajiem novērotājiem nebija iespējas klātienē sekot tā dēvēto vēlēšanu norisei. Borels arī piebilda, ka šīs tā dēvētās vēlēšanas bija balstītas uz "represijām un iebiedēšanu".

Arī Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnaja atkārtoti ir aicinājusi rietumvalstis neatzīt tā saucamo vēlēšanu rezultātus.

ASV Baltais nams paziņoja, ka balsojums "acīmredzami nebija ne brīvs, ne godīgs", jo Putins savus oponentus ir ieslodzījis cietumā vai arī neļāva tiem kandidēt.

Bet ASV Valsts departamenta pārstāvis Dens Saizeks kritizēja balsojuma norisi Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā.

"ASV un prezidenta Baidena administrācijas pozīcija ir ļoti skaidra – Ukrainas teritoriju okupācija ir nelikumīga. Tāpēc mēs nevaram atzīt nevienas tā saucamās vēlēšanās šajos reģionos," Saizeks sacīja telekanālam "Nastojaščeje vremja".

Vācijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka "pseidovēlēšanas Krievijā nav ne brīvas, ne godīgas, un to rezultāti nevienu nepārsteigs. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers paziņoja, ka viņš neapsveiks Putinu ar pārapstiprināšanu amatā un uzsvēra, ka viņš domās ir kopā ar tiem Krievijas iedzīvotājiem, kuri cīnās par brīvību un demokrātiju un kuri dzīvo nepārtrauktās briesmās, ko rada Putina režīms.

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojis, ka neapsveiks Putinu, jo viņš esot vainojams to cilvēku nāvē, kuri cīnījās par iespēju Krievijas pilsoņiem brīvi paust savus politiskos uzskatus.

Savukārt Lielbritānijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka "nelikumīgi rīkojot vēlēšanas Ukrainā, Krievija demonstrē, ka tā nav ieinteresēta rast ceļu uz mieru".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Putins vēlas valdīt mūžīgi un ka prezidenta vēlēšanas Krievijā ir nelikumīga imitācija. Zelenskis arī norādīja, ka ir jāpanāk, lai kara noziegumos apsūdzētais Putins tiktu tiesāts Starptautiskajā Krimināltiesā Hāgā.

"Ikvienam pasaulē ir skaidrs, ka šis cilvēks – kā tas vēsturē ir noticis tik bieži – ir vienkārši saslimis ar varas kāri un dara visu iespējamo, lai valdītu mūžīgi. Nav ļaunuma, ko viņš nebūtu izdarījis, lai pagarinātu savu personīgo varu," sociālajos tīklos publicētajā vēstījumā teica  Zelenskis.

Arī  viens no Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija galvenajiem sabiedrotajiem svētdien apšaubīja milzīgo balsu skaitu par Vladimiru Putinu Krievijas prezidenta tā dēvēto "vēlēšanu" oficiālajos rezultātos.

"Protams, ka Putinam piešķirtajiem procentiem nav ne mazākā sakara ar realitāti," ierakstā saziņas vietnē "Telegram" norādīja Navaļnija biroja bijušais vadītājs Leonīds Volkovs.

To, ka Putins būtu jādēvē par neleģitīmu līderi, uzskata arī ieslodzītais opozicionārs Vladimirs Kara-Murza un viņa sieva Jevgēnija.

"Es pilnībā atbalstu savu vīra viedokli, ka Vladimiru Putinu jāpasludina par neleģitīmu. Un ir skaidrs likumisks pamats, to darīt. Un vēl arī fakts, ka tā dēvētās vēlēšanas notiek okupētajās Ukrainas teritorijās… Kur cilvēki ir būtībā piespiesti pieņemt Krievijas pilsonību, lai saņemtu humāno palīdzību vai medikamentus. Brīvā pasaule nevar pieņemt nevienu šādu procedūru kā leģitīmu procedūru un neviens līderis, kas ievēlēts šādā procedūrā, nevar tikt uzskatīts par leģitīmu partneri starptautiskajā arēnā," pauda Jevgēnija.

Arī Lietuvas ārlietu ministrs šīs "vēlēšanas" nosauca par "traģisku farsu".

 "Priecājos, ka cilvēki ārpus politiskā cietuma, ko šobrīd sauc par Krieviju, var izteikt savu viedokli. Piemēram, Lietuvā tikai 3% no tiem Krievijas pilsoņiem, kas ieradās Krievijas vēstniecībā Viļņā, nobalsoja par Vladimiru Putinu. Citi vai nu sabojāja biļetenu, vai nobalsoja par jebkuru citu kandidātu," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Tikmēr Krievijas galvenā sabiedrotā Ķīna pirmdien apsveica Vladimiru Putinu ar uzvaru "vēlēšanās".

"Ķīna sveic ar uzvaru," sacīja Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Lins Dzjans, atbildot uz jautājumu par Krievijā un tās okupētajās teritorijās notikušo "balsojumu". "Ķīna un Krievija ir viena otras lielākās kaimiņvalstis un visaptveroši stratēģiski sadarbības partneri jaunajā laikmetā," viņš piebilda.

"Mēs esam stingri pārliecināti, ka prezidenta Sji Dzjiņpina un prezidenta Putina stratēģiskajā vadībā Ķīnas un Krievijas attiecības turpinās virzīties uz priekšu," sacīja Dzjans, uzsverot, ka šogad aprit 75 gadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp abām valstīm.

Eiropas Savienībā gatavo kopīgu paziņojumu par Krievijas prezidenta "vēlēšanām"

Tā dēvētās Krievijas prezidenta "vēlēšanas" pirmdien Briselē apspriež arī Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri. 

Kā Latvijas Radio pastāstīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže, paziņojums būs par tā dēvēto vēlēšanu procesu, leģitimitāti, opozīcijas apspiešanu un tamlīdzīgiem jautājumiem.

Taču nešķiet, ka būtu pazīmes par to, ka Eiropas Savienība būtu gatava pasludināt Putinu par neleģitīmu līderi. Tā vietā varētu tikt neatzītas tā dēvētās vēlēšanas okupētajās Ukrainas teritorijās.

"Es jau tagad varu pateikt, ka tās nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas vēlēšanas. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) tās nav novērojusi. Tās notika, diplomātiski izsakoties, ļoti ierobežotā situācijā – pat vairāk. Šīs vēlēšanas balstās uz apspiešanu un iebiedēšanu. Turklāt tās notika arī Ukrainas okupētajās teritorijās, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti," sacīja ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels jau pirms vēlēšanām ironiski apsveica Vladimiru Putinu ar kārtējo pārliecinošo uzvaru prezidenta vēlēšanās, piebilstot, ka Krievijas iedzīvotājiem netika dota nekāda patiesa izvēle.

Pirmdien ES varētu panākt arī politisku vienošanos par jaunām sankcijām pret cilvēkiem, kas saistīti ar Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi.

Paziņo par rekordaugstu rezultātu

Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija apgalvo, ka Putins saņēmis vairāk nekā 87% nodoto balsu. Tik daudz balsu Putins nav saņēmis nevienā balsojumā savas 25 gadus ilgās valdīšanas laikā.

Līdz ar to par tā dēvētajām vēlēšanām atbildīgajām amatpersonām ar uzviju ir izdevies izpildīt Kremļa izvirzīto uzdevumu – panākt, ka Putins nesaņem mazāk par 80% balsu. Iepriekšējā balsojumā 2018. gadā Putins saņēma 76% balsu, bet 2000. gadā, kad Putins pirmo reizi startēja vēlēšanās, viņš ieguva nepilnus 53% balsu.

Šī gada pseidovēlēšanās ir reģistrēta arī rekordaugsta vēlētāju aktivitāte – 74%.

Taču diezgan droši var teikt, ka gan Putina sasniegtais rezultāts, gan vēlētāju aktivitāte neatspoguļo patieso situāciju, jo kārtējo reizi tika saņemta informācija gan par gadījumiem, kad viens cilvēks balsošanas urnā iemet vairākus biļetenus, gan par tā dēvētajiem "karuseļiem", kad vieniem un tiem pašiem cilvēkiem izdodas nobalsot vairākos iecirkņos.

Tā dēvētās vēlēšanas notika arī Krievijas karaspēka okupētajās teritorijās Ukrainas apgabalos Doneckā, Luhanskā, Zaporižjā un Hersonā. Tur okupācijas varasiestādes ļoti cītīgi pildīja Kremļa norādes, jo tika ziņots par augstu vēlētāju aktivitāti. Skaidrs, ka liela daļa tur nobalsojušo to darīja aiz bailēm par represijām, jo Kremļa propagandas kanālos demonstrētajos sižetos bija redzams, ka

vēlēšanu komisiju darbinieki individuāli dodas pie iedzīvotājiem bruņotu karavīru pavadībā.

Tika fiksēti arī gadījumi, kad nobalsoja cilvēki, kuriem ir Ukrainas, nevis Krievijas pase.

Vienīgā pozitīvā lieta, ko var izcelt šī balsojuma sakarā, bija svētdien aizvadītā akcija "Pusdienlaiks pret Putinu", ko organizēja ieslodzījumā mirušā Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedrotie. Viņu aicinājumam ierasties vēlēšanu iecirkņos pulksten 12 atsaucās tūkstošiem cilvēku Krievijā un arī ārvalstīs.

Krievijas lielākajās pilsētās pie daudziem vēlēšanu iecirkņiem pusdienlaikā bija izveidojušās rindas. Un daži žurnālistu uzrunātie cilvēki nebaidījās atzīt, ka viņi ir atnākuši, lai parādītu savu nesamierināšanos ar Putina režīmu.

Ko starptautiskā līmenī nozīmētu Krievijas prezidenta "vēlēšanu" neatzīšana?

Izskan viedokļi par to, ka tad, ja Putins būtu jāatzīst par neleģitīmu vairāk psiholoģisku, ne juridisku seku dēļ, jo skaidrs, ka neatzīšana neierobežos viņa varu valstī.

Piemēram, pēc 2020.gada vēlēšanām Baltkrievijā Eiropas Savienība neatzina Aleksandra Lukašenko leģitimitāti.

Bet praktiski Lukašenko neatzīšana būtībā izpaudās Eiropas vēstnieku skaita samazināšanā Baltkrievijā un tika apgrūtinātas baltkrievu iespējas saņemt vīzas un izceļot no valsts. Un, vēl jo vairāk, Lukašenko neatzīšana arī nav novedusi pie Baltkrievijas teritorijā izdoto dokumentu neatzīšanas.

Politoloģe Liāna Fiksa pauda, ka Putina leģitimitātes neatzīšana palīdzētu pārvarēt mītu, ka Putins ir ļoti populārs savu iedzīvotāju vidū un ka viņam nav alternatīvas.

Tas ir tas, ko minēja opozicionārs Volkovs. Un, ja Rietumi vēlēšanu rezultātus neatzīs, pēc Fiksas domām, citas pasaules valstis var sākt apšaubīt, cik lielā mērā Putina lēmumi, tostarp pilna mēroga iebrukuma uzsākšana Ukrainā, atspoguļo vairākuma krievu uzskatus.

Savukārt opozīcijas politiķis Vladimirs Milovs ir pārliecināts, ka tā dēvēto vēlēšanu neatzīšana būtu viens no režīma mini sakāvju ķēdes posmiem, kas kopā ar citiem starptautiskiem lēmumiem palīdzēs sabojāt Putina autoritāti elites vidū.

Tajā pašā laikā eksperti ir vienisprātis, ka Putina neatzīšana, ja tāda notiktu, visticamāk, neietekmētu parasto krievu dzīvi un diez vai tas daudz palīdzētu arī opozīcijai.

Te atkal tiek piesaukta Batkrievija. Proti, Krievijai, atšķirībā no Baltkrievijas, nav trimdas valdības un līdera, kas varētu kļūt par tādu kā pulcēšanās punktu krieviem ārpus valsts un dot cerību pret režīmu noskaņotajiem krieviem iekšienē. Protams, aci vērstas Navaļnajas virzienā, taču nav skaidrs, cik sekmīgi viņai var izdoties turpināt opozīcijas cīņu.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidenta "vēlēšanas" notika no 15. marta līdz 17. martam.

Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ šis balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.

Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota.

Mēnesi pirms vēlēšanām Arktikas cietumā mira Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.

Krievijas prezidenta "vēlēšanās" drīkstēja piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums bija radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.

Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.