Pēc nesenajiem Krievijas plašajiem uzbrukumiem Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai Eiropas Savienība (ES) un atsevišķas bloka dalībvalstis ir nosūtījušas Ukrainai jaudīgus elektroģeneratorus miljoniem eiro vērtībā. ES paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā ir gatava sniegt papildu palīdzību Ukrainai.
Autora ziņas
Latvijas uzņēmumam piederošs kuģis Baltijas jūrā apkalpo Krievijas tā dēvētās "ēnu flotes" kuģus, kuri nereti ir iesaistīti starptautisko sankciju apiešanā. Zviedrijas varasiestāžu uzmanību ir izpelnījies tankkuģis "Zirkone", kas jau ilgstoši atrodas netālu no Gotlandes salas un veic degvielas pārsūknēšanu uz citiem kuģiem. Zviedri brīdina, ka tas var novest pie vides katastrofas.
Apritējuši seši mēneši kopš 7. oktobrī notikušā teroristu grupējuma "Hamās" asiņainā uzbrukuma Izraēlai, uz ko Izraēla atbildēja ar militāru iebrukumu palestīniešu apdzīvotajā Gazas joslā. Pusgadu pēc kara sākuma nelielā Gazas teritorija ir nopostīta, bet Izraēla nav spējusi iznīcināt "Hamās". Milzīgais civiliedzīvotāju upuru skaits un humanitārā katastrofa Gazā ir mazinājusi starptautisko atbalstu Izraēlai, bet valsts iekšienē pieaug neapmierinātība ar ieilgušo karu.
Slovākijā sestdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis prokremliskās valdošās koalīcijas kandidāts, parlamenta spīkers Peters Pelegrīni, liecina provizoriskie rezultāti, kas iegūti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas. Pelegrīni uzvara ir atvieglojums premjeram Robertam Fico, kurš neatbalsta militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai karā pret Krieviju un vēlas veikt nedemokrātiskas pārmaiņas Slovākijā.
Krievijas karaspēks ar lieliem spēkiem cenšas sasniegt daļēji okupētā Doneckas apgabala administratīvās robežas, un viens no iebrucēju galvenajiem mērķiem ir Ukrainas armijas kontrolētā stratēģiski svarīgā Časivjaras pilsēta. Tās apkaimē jau vairākas dienas turpinās smagas cīņas, tomēr pagaidām Krievijas karaspēkam nav izdevies gūt vērā ņemamus panākumus.
Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī Slovākijā sestdien, 6. aprīlī, notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kas lielā mērā var noteikt valsts turpmāko ārpolitisko kursu. Tajā sacenšas bijušais premjerministrs Peters Pelegrīni un bijušais ārlietu ministrs Ivans Korčoks. Pelegrīni neatbalsta militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai karā pret Krieviju, turpretī Korčoks iestājas par lielāku atbalstu Ukrainai un stingrākām sankcijām pret Krieviju. Sagaidāms, ka vēlēšanu uzvarētāju izšķirs ar nelielu balsu pārsvaru.
Krievija turpina terorizēt Ukrainu ar raķetēm un droniem. Vismaz 6 cilvēki nogalināti, bet vēl 11 ievainoti naktī uz sestdienu notikušajos Krievijas dronu uzbrukumos Harkivas pilsētai Ukrainas ziemeļaustrumos. Piektdien vakarā Krievija ar raķetēm apšaudīja Zaporižjas pilsētu, nogalinot vismaz 4 cilvēkus, bet vēl 20 ievainojot.
Izraēla turpina triecienus pa iespējamām teroristu grupējuma "Hamās" pozīcijām Gazas joslā, bet premjera Benjamina Netanjahu birojs paziņojis, ka Izraēla atļaus humānās palīdzības pagaidu piegādes pār savu robežu Gazas joslas ziemeļos. Vienlaikus armijai nākas skaidroties par septiņu humānās palīdzības organizācijas pārstāvju nogalināšanu.
Ukraina un Krievija naktī uz piektdienu apmainījušās ar dronu uzbrukumiem. Krievija uzbruka Ukrainai ar 13 trieciendroniem, bet ukraiņiem tos visus izdevās notriekt. Savukārt Ukraina ar vairākiem desmitiem dronu uzbruka militārajiem lidlaukiem Krievijas rietumos un iznīcināja vairākas lidmašīnas, kārtējo reizi apliecinot savas spējas apdraudēt agresorvalsts stratēģiskos objektus.
ASV bažījas par iespējamiem Irānas uzbrukumiem Tuvajos Austrumos izvietotajiem amerikāņu militārajiem spēkiem, lai atriebtos par Izraēlas šonedēļ veikto uzlidojumu islāma republikas diplomātiskajai pārstāvniecībai Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, kur nogalināja vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.
Vācijas mediji vēsta, ka vismaz divi vācu uzņēmumi ir piegādājuši būvmateriālus, ko izmantoja Krievijas izpostītās un okupētās Ukrainas pilsētas Mariupoles atjaunošanai. Telekanāls ARD apgalvo, ka iegūti pierādījumi tam, ka vairākos celtniecības objektos Mariupolē izmantoja uzņēmuma "Knauf" ražoto cementu.
Moldovā 20 gadu norisinās diskusijas par valsts iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), taču izšķirošs grūdiens valsts eirointegrācijas procesam bija Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā. Moldovas pašreizējā vadība dalību ES ir nospraudusi par valsts galveno mērķi, uz ko tā soļo raitiem soļiem. Taču Krievija un tās ietekmes aģenti joprojām dara visu, lai Moldova neizrautos no pelēkās zonas, kur tā atrodas kopš neatkarības iegūšanas pirms vairāk nekā 30 gadiem.
Starptautiskā sabiedrība nosodījusi vismaz septiņu palīdzības darbinieku bojāeju Izraēlas uzlidojumā Gazas joslā. Izraēla sola veikt notikušā izmeklēšanu. Uzbrukums kārtējo reizi apliecinājis civiliedzīvotāju un palīdzības darbinieku neaizsargātību karā, kas ilgst jau gandrīz sešus mēnešus. Tikmēr Irāna ir piedraudējusi atriebties par Izraēlas nāvējošo uzbrukumu islāma republikas diplomātiskajam kompleksam Sīrijas galvaspilsētā Damaskā.
Ukrainas energoinfrastruktūra šodien piedzīvoja plašākos Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus kopš pilna mēroga kara sākuma. Triecienu rezultātā būtiski bojājumi ir nodarīti Zaporižjā esošās Dņepras hidroelektrostacijas dambim, bet simtiem tūkstošiem cilvēku palikuši bez elektrības. Ukrainā tiek ziņots par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem.
Moldovas parlaments ceturtdien, 21. martā, pieņēma deklarāciju, kurā ir uzsvērts, ka integrācija Eiropas Savienībā (ES) ir valsts augstākā prioritāte. Dokumenta tekstā ir pausts, ka "tikai pievienošanās Eiropai var nodrošināt Moldovas kā suverēnas, neitrālas un pilntiesīgas demokrātiskas valsts nākotni", raksta ziņu aģentūra "Reuters".