Arī janvāra beigās un februāra sākumā Taivānas tuvumā bija manāma pastiprināta Ķīnas militārās aviācijas aktivitāte. Toreiz divos 24 stundu periodos salas tuvumā konstatēja 33 Ķīnas lidaparātus.
Tas, visticamāk, bija saistīts ar Taivānā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Pekinai nevēlamais Viljams Lai. Viņš pašlaik ieņem viceprezidenta amatu, uzstāj uz Taivānas suverenitāti un noraida Pekinas apgalvojumu, ka Taivāna ir Ķīnas sastāvdaļa.
Pekina uzskata Taivānu par savas valsts sastāvdaļu un neizslēdz arī iespēju izmantot spēku, lai panāktu salas "atkalapvienošanos" ar kontinentālo Ķīnu. Ķīna pēdējos gados ir pastiprinājusi militārā spēka izrādīšanu Taivānas tuvumā, tāpēc ir bažas, ka Pekina varētu uzsākt karu.
ASV spēku Indijas un Klusajā okeānā komandieris Džons Akvino paziņoja, ka Ķīnas bruņošanās apmēri ir lielākie kopš Otrā pasaules kara un
viss liecina, ka Pekina varētu būt gatava uzbrukt Taivānai jau 2027. gadā.
Akvino norādīja, ka Ķīna, neraugoties uz ekonomiskajām problēmām, pēdējos gados ir palielinājusi militāros izdevumus par 16% un tagad tie sasniedz aptuveni 223 miljardus dolāru gadā. Tikai pēdējos trīs gados Ķīnas armija ir papildinājusi savu floti ar vairāk nekā 400 iznīcinātājlidmašīnām un 20 karakuģiem. Kopš 2020. gada ir dubultojušies Ķīnas ballistisko un spārnoto raķešu krājumi.
