Uzbrukums Belgorodai

Sestdienas, 16.marta, rītā Belgorodas pilsētā Krievijas rietumos skanēja gaisa trauksme, jo apgabala centrs piedzīvoja raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus.

Vietējās varasiestādes apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas virs pilsētas esot notriekušas astoņas raķetes un divus dronus. Notriektas raķetes atlūza trāpīja kravas automašīnai, kurā brauca vīrietis un sieviete. Abi gāja bojā. Vēl viena sieviete zaudēja dzīvību, kad raķetes atlūza nokrita garāžu kooperatīva teritorijā. Smagus ievainojumus guva arī viņas dēls, kuru smagā stāvoklī nogādāja slimnīcā.

Apšaužu rezultātā Belgorodā vairākām daudzstāvu dzīvojamām ēkām izsita logus, ir bojātas arī vairākas automašīnas.

Belgorodas apgabala vadība paziņoja, ka vismaz līdz otrdienai būs slēgti tirdzniecības centri un tiks atceltas mācības skolās un tehnikumos. Šāds lēmums esot pieņemts pēc vietējo iedzīvotāju lūguma.

Belgoroda pēdējās dienās ir piedzīvojusi regulārus uzbrukumus, kuru rezultātā nogalināja vismaz 5 cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 30 ievainoja.

Krievijas varasiestādes visos uzbrukumos vainoja Ukrainu, taču Ukrainas varasiestādes nekādus komentārus nesniedza.

Uzbrukumi naftas rūpnīcām

Aizvadītajā naktī notika dronu uzbrukumi trim naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas Samaras apgabalā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās Ukrainas Drošības dienests, kas paziņoja, ka turpina īstenot savu stratēģiju, lai grautu Krievijas ekonomisko potenciālu.

Dienests arī apgalvoja, ka Krievijas valsts kontrolētajam uzņēmumam "Rosņeft" piederošajās rūpnīcās gadā tiek pārstrādāti aptuveni 25 miljoni tonnu naftas, kas ir gandrīz 10% no visas Krievijā pārstrādātās naftas.

"Vēlēšanas" un to sabotēšana

Uzbrukumi Krievijā sakrīt ar laiku, kad tur tiek aizvadītas tā dēvētās prezidenta vēlēšanas.

Šī ir otrā no trim balsošanas dienām. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pēcpusdienā ziņoja, ka līdz tam bija nobalsojuši gandrīz 42% balsstiesīgo, taču patieso Krievijas pilsoņu līdzdalību nav iespējams uzzināt.

Lai gan tiek ziņots par garām cilvēku rindām pie atsevišķiem vēlēšanu iecirkņiem valsts lielākajās pilsētas, izskan informācija arī par to, ka valsts iestādēs un uzņēmumos strādājošajiem priekšniecība ir devusi rīkojumu obligāti piedalīties tā dēvētajās vēlēšanās.

Pirmajā balsošanas dienā Krievijā tika ierosinātas 15 krimināllietas par "vēlēšanu komisijas darba kavēšanu".

Lietas ir ierosinātas gan par krāsvielu ieliešanu balsošanas urnās, gan par dedzināšanu vēlēšanu iecirkņos. Kādai Sanktpēterburgas iedzīvotājai, kura piektdien vēlēšanu iecirknī iemeta pudeli ar degšķidrumu, tiesa piemēroja apcietinājumu līdz 14.maijam.

Nevalstiskās organizācijas "Golos" vadītāja vietnieks Staņislavs Andrejčuks norādīja, ka tik radikāli vēlētāju protesti iepriekš nav pieredzēti. Viņš to saista ar augsto agresijas līmeni Krievijas sabiedrībā.

"Mūsu sabiedrība ir dziļi traumēta, jo mēs bez pārtraukuma no vienas dziļas krīzes pārgājām citā dziļā krīzē. Bija pandēmija un pēc tam uzreiz karš. Agresijas līmenis pieaug. Bet, manuprāt, šāda rīcība nav pareiza, jo šādi tiek atņemtas balsstiesības tiem cilvēkiem, kuri attiecīgas iecirkņos jau bija nobalsojuši," Andrejčuks sacīja intervijā interneta medijam "Hodorkovski LIVE".

Balsošana Krievijā noslēgsies svētdien, 17.martā, kad mirušā opozicionāra Alekseja Navaļnija komanda ir aicinājusi savus atbalstītājus pusdienlaikā ierasties vēlēšanu iecirkņos, lai balsotu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Tomēr daļa ekspertu uzskata, ka šai akcijai liela politiska ietekme gan nav gaidāma. "Mans personīgais uzskats – nākšana uz vēlēšanu iecirkni kā tādu ir nelikumīgā Krievijas režīma leģitimizācija. Es saprotu, ka tas kādam varētu būt noderīgi kā kolektīva psiholoģiska terapija, bet politiskā nozīme tam nebūs liela. Es uzskatu, ka labi organizēts un pamatots vēlēšanu boikots būtu daudz kaitnieciskāks Putina diktatūrai," sacīja Krievijas analītiķis "Deutsche Welle" Konstantīns Egerts.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidenta vēlēšanas notiek no 15. marta līdz 17. martam.

Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ šis balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.

Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs nesen miris ieslodzījumā, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.

Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.

Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.

Krievijas pilsoņi varēs balsot arī Latvijā, jo Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Krievijas vēstniecība Latvijā svētdien varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās.