ANO komisija ieguvusi jaunus pierādījumus par Krievijas veikto Ukrainas karagūstekņu spīdzināšanu

Ir iegūti jauni pierādījumi par šausminošām spīdzināšanām, ko Krievijas varasiestādes ir veikušas pret Ukrainas karagūstekņiem, un šāda rīcība varētu būt pielīdzināma kara noziegumiem, piektdien paziņoja ANO izveidotā komisija Krievijas Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanai.

Jaunie pierādījumi apstiprinot komisijas iepriekš secināto, ka spīdzināšana, ko Krievijas varasiestādes ir veikušas okupētajās teritorijās Ukrainā un Krievijas teritorijā, ir bijusi plaši izplatīta un sistemātiska. Komisijas vadītājs Ēriks Mēse sacīja, ka spīdzināšana ir izpaudusies dažādos veidos.

"Notika sišana, verbāla vardarbība, tika izmantotas elektroniskās ierīces, bija ļoti ierobežota piekļuve pārtikai, ūdenim un citām pirmās nepieciešamības lietām. Kopējā attieksme pret karagūstekņiem un aina, kas veidojas no tā, kā ar viņiem rīkojās, kā pret viņiem izturējās ilgus mēnešus, ļauj mums lietot vārdu "šausminoši"," sacīja Mēse.

Izmeklēšanas komisija arī iepriekš vēstija, ka Krievijas spēki militāro operāciju laikā regulāri neņem vērā iespējamo kaitējumu civiliedzīvotājiem, un minēti izvarošanas un seksuālās vardarbības gadījumi pret sievietēm, kas pielīdzināmi spīdzināšanai.

ANO Cilvēktiesību padomes pilnvarotā komisija paziņoja, ka pēdējo divu gadu laikā tā ir devusies uz vairāk nekā 20 vietām Ukrainā un intervējusi vairāk nekā 1400 vīriešu un sieviešu.

Vienā no gadījumiem bijušais ukraiņu ieslodzītais, kura identitāte netika noskaidrota, aprakstīja, ka viņam tika salauzts atslēgas kauls, izsisti zobi un ievainota kāja, kā arī notikusi cita veida slikta izturēšanās, līdz "viņš lūdza sevi nogalināt", teikts ziņojumā.

Pēc tam kad cietušais atbrīvots, viņš līdz šā gada janvārim tika 36 reizes hospitalizēts, teikts ziņojumā.

Un, lai arī ANO izveidotā izmeklēšanas grupa uzslavēja Ukrainas iestāžu palīdzību izmeklēšanā, tā minēja "sadarbības trūkumu" no Krievijas iestādēm.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs, un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašos mīnu laukus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti