Spānijas valdības vadītājs Pedro Sančess pirmdien paziņoja, ka nolēmis palikt premjera amatā, lai gan pret viņa sievu sākta izmeklēšana saistībā ar iespējamo korupciju biznesa darījumos.
Autora ziņas
Uz Izraēlu un teroristu grupējumu "Hamās" pieaug starptautiskais spiediens panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu Gazas joslā, kas ļautu atbrīvot "Hamās" sagrābtos ķīlniekus un piegādāt vairāk humānās palīdzības Gazas civiliedzīvotājiem.
Aptuveni 20 tūkstoši cilvēku šonakt izgāja Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielās, lai protestētu pret tā dēvēto "ārzemju ietekmes" likumu. Tas paredz īpašu reģistrācijas kārtību medijiem un organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm.
Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Sirskis ir paziņojis par situācijas pasliktināšanos frontē un Krievijas karaspēka taktiskajiem panākumiem.
Pirmo reizi daudzu gadu laikā Latvijas jaunapstiprinātā ārlietu ministra pirmā divpusējā vizīte ir nevis kādā no kaimiņvalstīm, bet Ukrainā. Baiba Braže tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, kā arī parlamenta – Augstākās Radas – priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
ASV augstskolās plašumā vēršas studentu protesti pret Izraēlas militārajām operācijām Gazas joslā. Protestētāji apsūdz Izraēlu kara noziegumos pret palestīniešiem un pieprasa savām mācību iestādēm pārtraukt jebkādu sadarbību ar Izraēlu. Protestu laikā ir izcēlušās sadursmes starp demonstrantiem un likumsargiem, bet ebreju izcelsmes studenti un pasniedzēji ziņo par antisemītiskiem uzbrukumiem.
Slovākijas sabiedriskā medija neatkarība ir apdraudēta. Šādas bažas izskanējušas pēc tam, kad Slovākijas valdība trešdien apstiprināja likumprojektu, kas paredz likvidēt pašreizējo sabiedrisko mediju un tā vietā izveidot jaunu.
Viens no Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa stūrakmeņiem ir energoefektivitātes veicināšana, lai samazinātu enerģijas patēriņu un dažādotu energoapgādes avotus. Šiem centieniem būs nepieciešams ievērojams finansējums, ko nevarēs nodrošināt tikai no ES un dalībvalstu budžetiem, tāpēc tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi. Eiropas Komisija (EK) šonedēļ paziņoja par Eiropas Energoefektivitātes finansēšanas koalīcijas izveidi. Ar tās palīdzību Brisele cer veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, EK un finanšu iestādēm saistībā ar energoefektivitātes finansēšanu.
Cilvēktiesību aizstāvji ir kritizējuši Apvienotās Karalistes plānu nosūtīt uz Āfrikas valsti Ruandu daļu patvēruma meklētāju, kuri britu salās ir ieradušies nelikumīgi. Apvienotās Karalistes parlamenta apakšnams – Lordu palāta – pirmdien atbalstīja valdošās Konservatīvās partijas virzīto likumprojektu, kura galvenais mērķis ir apturēt migrantus no ierašanās valstī, nedrošos peldlīdzekļos šķērsojot Lamanša šaurumu.
Eiropai jāpalielina militārais atbalsts Ukrainai, neraugoties uz ASV apstiprināto papildu palīdzību Kijivai. Šāda atziņa izskanēja no amatpersonām, kuras pirmdien piedalās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības un ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā.
Irānas centrālā daļa piektdien no rīta piedzīvoja gaisa uzbrukumu, ko, visticamāk, sarīkoja Izraēla, atbildot uz pagājušajā nedēļā notikušajiem Irānas uzlidojumiem Izraēlas teritorijai. Sākotnējā informācija liecina, ka Irāna ir atvairījusi uzbrukumu. Izraēla nav komentējusi notikušo.
Rietumi ir apņēmušies pastiprināt sankcijas pret Irānu, lai sodītu Teherānas režīmu par nesenajiem dronu un raķešu uzbrukumiem Izraēlai. Eiropas Savienība (ES) izziņojusi savus sankciju plānus, bet ASV pie tiem vēl strādā.
Eiropas Savienības dalībvalstī Horvātijā visvairāk balsu trešdien, 17. aprīlī, notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva valdošā partija – centriski labējā Horvātijas Demokrātiskā savienība (HDZ), liecina neoficiāli vēlēšanu rezultāti.
Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiekošajā Eiropas Savienības dalībvalstu līderu samitā pieņemts konceptuāls lēmums piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tomēr pagaidām nav skaidrs, no kādiem avotiem tās tiks ņemtas.
Gruzijas parlaments trešdien pirmajā lasījumā apstiprināja pretrunīgi vērtēto "ārvalstu aģentu" likumprojektu, kas izraisījis asu kritiku gan Gruzijas sabiedrībā, gan no Gruzijas starptautisko partneru puses. Likuma kritiķi uzskata, ka tas līdzinās Krievijā pieņemtajam likumam un apdraud Gruzijas ceļu uz Eiropas Savienību.
Moldovas Konstitucionālā tiesa otrdien, 16. aprīlī, paziņojusi, ka valdības ierosinātais referendums par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) atbilst Moldovas pamatlikumam un tas varēs notikt.
Eiropas Savienība (ES) un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) gatavojas noteikt papildu sankcijas Irānai. Iemesls tam ir Teherānas īstenotais dronu un raķešu uzbrukums Izraēlai.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir reģistrēti 37 tūkstoši bezvēsts pazuduši cilvēki, informējis Ukrainas tiesībsargs Dmitro Lubinecs.
Vairāki mediji šovakar ziņo, ka Izraēla reaģēs uz Irānas sestdien veikto bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumu. Tiek atzīmēts, ka Izraēla šo uzbrukumu plāno koordinēt ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Par to, ka Izraēla noteikti reaģēs uz Irānas uzbrukumu, šovakar runā teicis arī Izraēlas aizsardzības spēku vadītājs Herci Halevi.
Bez ASV palīdzības Ukrainai nav iespēju uzvarēt karā pret Krieviju, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš arī neslēpa, ka Ukrainas aizstāvjiem frontē klājas smagi, jo viņiem trūkst bruņojuma, lai spētu noturēt savas pozīcijas. Zelenskis aicināja sabiedrotos būt tikpat vienotiem savā atbalstā Ukrainai, kā palīdzot Izraēlai atvairīt Irānas raķešu un dronu uzbrukumus.
Ņujorkas tiesa pirmdien sākusi izskatīt krimināllietu, kurā bijušais ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēts saistībā ar tā sauktās klusēšanas naudas maksāšanu pornoaktrisei Stormijai Danielsai.
Karš Gazas joslā un Irānas gaisa trieciens aktualizējis militārās palīdzības sniegšanu Izraēlai. Tomēr ASV prezidents Džo Baidens un viņa administrācija nav aizmirsusi Ukrainu un turpina uzstāt uz vienotu palīdzības paketi abām valstīm.
Gruzijas parlamentā izcēlies kautiņš pretrunīgi vērtētā "ārvalstu aģentu" likumprojekta dēļ. Vienlaikus galvaspilsētā Tbilisi notika plaši protesti pret iniciatīvu, kas apgrūtinās iespējas nevalstiskajam sektoram saņemt finansējumu no ārzemēm.
Eiropas drošību un demokrātiju apdraud Krievijas karš Ukrainā un Kremļa vietējie sabiedrotie, tāpēc šovasar gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas būs ļoti nozīmīgas. To pirmdien Rīgā sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kura ieradusies Latvijā savas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, aizsardzības ministrs Rustems Umerovs un armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis brīdina par sarežģītu situāciju frontē. Krievija patlaban koncentrējot lielus spēkus pie okupētās Bahmutas pilsētas.
Izraēlas kara kabinets, svētdienas vakarā apspriežot iespējamo atbildi uz Irānas dronu un raķešu uzbrukumiem, bija vienisprātis, ka Izraēlai ir jāsper militāri atbildes soļi, taču nebija vienotības par to, kad un kā būtu jāatbild.
Nākamajos desmit gados par Francijas pasta galveno pakalpojumu kļūs ēdienu piegāde uz mājām, paziņojis uzņēmuma vadītājs Filips Vāls. Arvien mazāk cilvēku viens otram sūta vēstules, tāpēc Francijas pastam ir jādomā, kā tas var turpināt kalpot sabiedrības labā.
Vācija, tāpat kā Eiropas Savienība un NATO, kritiski vērtē Gruzijas parlamentā iesniegto "ārvalstu aģentu" likumprojektu, paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
ASV neatbalsta Ukrainas veiktos triecienus Krievijas teritorijā, paziņojis Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers. Ukraina pēdējās nedēļās ir īstenojusi sekmīgus uzbrukumus naftas pārstādes rūpnīcām dziļi Krievijas teritorijā, izmantojot pašmājās radītus dronus.
Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir licis agresorvalsts kaimiņiem nopietni domāt par savas aizsardzības stiprināšanu, lai atturētu Krieviju no vēlmes uzbrukt citām Eiropas valstīm. Pēdējos mēnešos ir izskanējuši brīdinājumi, ka gadījumā, ja Krievija gūs panākumus karā Ukrainā, tās viens no nākamajiem mērķiem varētu būt Moldova. Moldāvi atzīst, ka pašlaik Ukraina ir valsts galvenais drošības garants, taču viņi apzinās, ka arī pašiem ir jādara vairāk, lai iespējama apdraudējuma gadījumā spētu aizsargāties.
Islāma republika vēlas atriebties par vairāku augsta līmeņa militārpersonu nogalināšanu pagājušajā nedēļā notikušajā Izraēlas triecienā Sīrijā, Telavivu brīdinājusi ASV. Izraēla sola atbildēt, ja Irāna tai uzbruks, un abu valstu kaujinieciskā retorika rada bažas par plašāka kara izcelšanos Tuvajos Austrumos.
Dienvidkorejā trešdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējušas opozīcijas partijas. Tas ir liels trieciens prezidentam Junam Sukjolam, kuram atlikušajos trīs prezidentūras gados būs sarežģīti īstenot savu politisko programmu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
