Ziņojumā teikts, ka 2023. gads bija karstākais 174 gadu ilgajā novērojumu vēsturē un tika pārspēti arī citi rādījumi, kas apliecina klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi.
Klimata eksperti norāda, ka šis ir pēdējais brīdis, lai iegrožotu klimata pārmaiņas.
Planēta tuvojas kritiskajai robežai
Ziņojuma autori vēsta, ka pērn vidējā temperatūra uz Zemes bija par 1,45 grādiem pēc Celsija augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā 19. gadsimta otrajā pusē.
Tas nozīmē, ka mūsu planēta atrodas ļoti tuvu 1,5 grādu atzīmei, kas 2015. gadā Parīzē notikušajā ANO klimata konferencē tika nosprausta kā galējā robeža, līdz kurai var pieaugt globālā vidējā temperatūra.
Today, the WMO released the #StateOfClimate report. In 2023, the hottest year ever documented, records were broken for greenhouse gas levels, ocean heat and acidification, sea level rise, Antarctic sea cover, and glacier retreat.
— World Meteorological Organization (@WMO) March 20, 2024
Full report: https://t.co/OjfNMaGvbg pic.twitter.com/vxMYvJAl7l
Laikā no pagājušā gada marta līdz šī gada februārim šī 1,5 grādu atzīme tika pārsniegta, jo šajā periodā Zemes temperatūra bija par vidēji 1,56 grādiem pēc Celsija augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā, liecina Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas "Copernicus" dati.
Globālo sasilšanu veicina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu nonākšana atmosfērā. Zinātnieki apgalvo, ka tas notiek straujāk nekā jebkad agrāk.
PMO ziņojumā ir teikts, ka oglekļa dioksīda (CO2) līmenis atmosfērā pašlaik ir par 50% augstāks nekā pirmsindustriālajā laikmetā.
Klimata pārmaiņas ir cilvēces lielākā problēma
Organizācijas ģenerālsekretāre Andrea Seleste Saulo sacīja, ka klimata pārmaiņas ir mūsu planētas lielākā problēma.
"Šis gada ziņojums liecina, ka klimata krīze ir galvenais cilvēces izaicinājums. Tā ir cieši saistīta ar nevienlīdzības krīzi, ko apliecina pieaugošais pārtikas nodrošinājuma trūkums, iedzīvotāju piespiedu pārvietošana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās," secina PMO vadītāja.
"Ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, karstuma viļņi, plūdi, sausums, meža ugunsgrēki un spēcīgi tropiskie cikloni apdraud ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tie katru gadu rada ekonomiskos zaudējumus daudzu miljardu dolāru apmērā.
Cīņā pret klimata pārmaiņām izmaksas var šķist augstas, bet bezdarbības izmaksas ir daudz lielākas.
Kā Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretāre es izsludinu klimata stāvokļa sarkano brīdinājumu," paziņoja Saulo.
Jāiegulda vairāk līdzekļu atjaunojamās enerģijas attīstībā
Pērn daudzviet pasaulē tika pārspēti karstuma rekordi un planētas straujajai sasilšanai bija arī uzskatāmi pierādījumi, jo cēlās ūdens līmenis jūrās, samazinājās ledus un sniega sega Antarktīdā un daudzviet paātrinājās ledāju atkāpšanās. Klimata pārmaiņas izpaudās arī postošākās dabas stihijās.
Neraugoties uz kopējiem drūmajiem secinājumiem par klimata stāvokli, PMO norāda, ka optimismu rada atjaunojamās enerģijas izmantošanas pieaugums pasaulē.
Pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, zaļās enerģijas jauda pieauga par gandrīz 50%.
Taču joprojām ir nepieciešams ieguldīt vairāk, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu un atteiktos no fosilajiem energoresursiem.
Arī Bristoles Universitātes klimata zinātnieks Dens Mičels uzsvēra, ka ir jārīkojas nekavējoties, lai samazinātu klimata pārmaiņu tempu.
"Katra bezdarbības diena noved pie gadu desmitiem, gadsimtiem un pat ilgākām klimata pārmaiņām. Tāpēc ir ļoti svarīgi īstermiņā samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, īpaši oglekļa dioksīda, izmešus," Mičels sacīja telekanālam "Sky News".
