Sestdienas vakarā, 9. martā, visi ir laipni aicināti uz Latvijas militāro orķestru koncertu Lielajā ģildē. Šogad aprit 105 gadi, kopš ir izveidots pirmais Latvijas kara orķestris. Par godu tam bezmaksas koncertu vairāk nekā divu stundu garumā sniegs trīs Latvijas militārie orķestri.
Autora ziņas
Lai gan Latvija atrodas gana tālu no tropiskākām valstīm, tieši pie mums norit veiksmīgi pētījumi, kas nākotnē varētu sekmēt odu pārnēsātās slimības malārijas ārstēšanu. Elīna Līdumniece ir viena no zinātniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kas veic sekmīgus šādus pētījumus jaunu zāļu izstrādē.
Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes doktorante Agnese Spustaka pēta, kā materiālos sadalās mehāniskie spriegumi, izstrādājot metodi, ar kuru bezkontakta ceļā var noteikt, kur būs vājie punkti dažādās konstrukcijās. Latvijas Zinātņu akadēmija par šiem pētījumiem Agnesei piešķīrusi jauno zinātnieku balvu.
Bulduru tehnikumā (iepriekš Bulduru Dārzkopības vidusskola) šobrīd ir viens no darbīgākajiem periodiem. Tehnikuma siltumnīcās rosās audzēkņi, kuri praktiski apgūst stādīšanas, pārstādīšanas un sēšanas prasmes. Var teikt, ka pavasaris siltumnīcās jau rit pilnā sparā. Kas mudina jauniešus pievērsties dārznieka profesijai?
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Roberts Matisons saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Kaspara Buša vārda balvu meža ekoloģijā un mežkopībā. Viņa pētījumi ir saistīti ar koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Kā notiek šādi pētījumi, un kādi ir zinātnieka ieteikumi mežkopības nozarei?
Varavīksni dažādos Latvijas reģionos sauc arī par varvīksni, dardedzi, dieva loku, dieva dugu, laumas jostu. Arī lietuviešiem ir "laumes josta", un līdzīgu apzīmējumu lieto arī Balkānos. Šādu datu ievietošanu ģeogrāfiskā kartē, apzinot dialektu un izlokšņu līdzības, sauc par ģeolingvistiku. Tieši ar šādiem pētījumiem dzīves garumā nodarbojas valodniece Anna Stafecka.
Latvijā pēdējā laikā reģistrēts ievērojami vairāk saslimšanas gadījumu ar A hepatītu, nekā ierasts ziemas sezonā – lielākā daļa sasirgušo inficējušies ārzemēs, bet ir arī vietējs inficēšanās gadījums, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Kas ir A hepatīts, un kā mēs varam sevi no šīs slimības pasargāt?
Latvijas zinātniekiem izdevies pirmo reizi pasaulē nodemonstrēt jauna tipa elektrības ieguves paņēmienu, kas ir piemērots tālās kosmosa misijās, kā arī uz zemes vietās, kur nav iespējams vai ir ļoti dārgi pievadīt elektrību. Par mūsu zinātnieku veikumu interesi jau ir izrādījusi Eiropas Kosmosa aģentūra.
Pasniedzēja un rakstniece, ukrainiete Margarita Čerņenko kopā ar vīru Latvijā ieradās pirms gada, kura laikā viņa paguvusi apgūt latviešu valodu, un regulāri dodas uz darbnīcu, kur palīdz veidot maskēšanās tīklus Ukrainas armijai. Savukārt Tatjana Čirkova ar vīru un bērniem Latvijā nonāca pirms pusotra gada. Viena no viņas darba vietām ir biedrības "Tavi draugi" informācijas centrs, kuru dēvē arī par "Pentagonu". Viņas uzdevums ir organizēt palīdzību citiem ukraiņu bēgļiem un sniegt palīdzīgu roku, lai viņi vieglāk varētu adaptēties dzīvei Latvijā. Abas ukrainietes savos stāstos dalījās ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Rīta Panorāma".
Latvijas Organiskās sintēzes (OSI) institūta pētnieci Renāti Melngaili pievērsties zinātnei mudināja bērnībā redzētie seriāli, kuros bija redzams, kā laboratorijās tiek palīdzēts atklāt dažādus noziegumus. Tagad viņa stāsta, ka lielākā vai mazākā mērā daudz kas no seriālos redzētā patiešām ir izrādījies patiesība.
Brīdī, kad notiek skolēnu mācību olimpiādes, tikai retais aizdomājas, kā šādi pasākumi vispār top. Inese Dudareva ir cilvēks, kas jau vairāk nekā desmit gadus Latvijā organizē fizikas olimpiādes. Viņa arī ir pie vainas tam, ka pirms pāris gadiem Latvijas skolēni pirmo reizi piedalījās Starptautiskajā astronomijas un astrofizikas olimpiādē, no kuras jau ir pārvestas medaļas.
Vidusskolu, ģimnāziju 12. klašu un vidējo profesionālo izglītības iestāžu absolventi līdz 1. martam tiek aicināti pieteikties Vītolu fonda administrētajām stipendijām. Stipendijas paredzētas Latvijas augstskolās studējošiem jauniešiem, un galvenais priekšnosacījums, lai tām pieteiktos – kandidāta vidējai atzīmei jābūt vismaz 7,5 ballēm.
Latvijas zinātnieks Pēteris Trapencieris savas dzīves laikā stāvējis klāt pretvēža medikamentu izveidei. Viņa kolēģi stāstīja, ka 90. gados Trapencieris uz Latviju atvedis jauniegūtās zināšanas no Rietumeiropas un ASV, un devis ļoti būtisku ieguldījumu jaunās ķīmiķu paaudzes audzināšanā, kas tagad veic nozīmīgus pētījumus un atklājumus.
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieku pētījums "Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai" atzīts par aizvadītā gada vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Pētījums rosina lauksaimnieku saimniekot atbildīgi, rūpējoties par vidi, vienlaikus saglabājot augstu ražu un labu peļņu.
Lai gan Dzīvnieku aizsardzības likumā teikts, ka nelaimē nonākušu savvaļas dzīvnieku glābšana gulst uz pašvaldību pleciem, realitātē vairumā gadījumu šo funkciju veic brīvprātīgie par saziedotiem līdzekļiem. Ja situācija Rīgā un Pierīgā ir sakārtotāka, tad bēdīgāk klājas pašvaldībās, kur nereti trūkst finansējuma dzīvnieku glābšanai, turklāt pienākumu deleģēšana veido "zirnekli", kurā grūti orientēties.
Lai gan šobrīd savu uzvaras gājienu pasaulē ir uzsākuši elektroauto, daudz kur joprojām tiek runāts un cerēts uz ūdeņradi, ar kura uzpildi automašīnas varētu veikt krietni lielākus attālumus nekā elektromobiļi. Tomēr ūdeņraža industriāla ražošana joprojām ir sarežģīts un dārgs process. Talkā varētu nākt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātnieku atklājums, kas atzīts par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Ceļā uz Kuldīgas vecpilsētas iekļaušana UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iedzīvotājiem jau daudzus gadus iepriekš nācās pielāgoties prasībām. Kuldīgas vecpilsētā neredzēsim ēkas ar plastmasas logiem. Pilsētā ir izveidots Restaurācijas centrs, kas nāk talkā iedzīvotājiem, palīdzot restaurēt vecos logus un sniedz padomus, kā atjaunot ēku fasādes tā, lai tās joprojām izskatītos senas.
Nanostrukturēti topoloģiski izolatori pielietojumiem enerģētikā un kvantu nanoelektronikas ierīcēs – tā sauc vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Šī apjomīgā Latvijas zinātnieku pētījuma rezultātā būs iespējams veidot baterijas ar lielāku veiktspēju, kā arī veidot ēku sienas, kas temperatūras svārstību rezultātā var ražot elektrību.
Latvijas Zinātņu akadēmija par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē atzinusi darbu pie Notekūdeņu epidemioloģijas pētījumu jomas attīstības Covid-19 pandēmijas kontekstā. Tā rezultātā Latvijā tapusi zinātniski pamatota nacionāla mēroga notekūdeņu monitoringa sistēma saslimstības izplatības novērošanai.
Mākslīgais intelekts nav maģija, un to vajag regulēt, atzīst Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes pētniece Irēna Barkāne. Viņas pētījumi un rekomendācijas Latvijas tiesību zinātnē par mākslīgā intelekta regulējuma un cilvēktiesību jautājumiem atzīti par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē aizvadītajā gadā atzīts Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna analītiskais pētījums par Latvijas darba migrantiem Lielbritānijā 21. gadsimta sākumā. Kā mūsu tautieši ārzemēs spējuši pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem un iekļauties citā sabiedrībā?
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šogad svin savu simtgadi. Kā aizsākās muzeja izveide pirms simt gadiem? Kādas savulaik bija potenciālās muzeja atrašanās vietas? Kā muzejā esošās būves tiek iekonservētas, lai tās varētu priecēt apmeklētājus arī nākamajās paaudzēs? Un kā tas simt gadu laikā ir attīstījies?