Slimnīcu pacientiem ar smagām plaušu un elpošanas slimībām ir nepieciešams kontrolēt elpošanas sistēmas stāvokli un koriģēt nepieciešamo skābekļa padevi.
"Skābekļa padeve parastai ambulatorai iekārtai neatļauj precīzi saprast, kādai tai ir jābūt.
Lielākoties tas viss notiek manuāli. Diagnostika notiek manuāli. Tātad cilvēks stāv un pielāgo skābekļa patēriņu, lai saprastu aptuveni, cik ir nepieciešams cilvēkam," skaidroja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) endokrinologs Svjatoslavs Kistkins.
Latvijas zinātnieki kopā ar PSKUS ārstiem strādā pie jaunas iekārtas izstrādes, kas šo problēmu varētu risināt. Jaunās tehnoloģijas testēšanas procesā šobrīd piedalās pacienti ar pneimoniju, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, miega apnoju un citām līdzīgām slimību diagnozēm.
"Man kā endokrinologam vistuvākā slimība ir miega apnoja. Tie ir pacienti, kuriem naktī apstājas elpošana. Ir vairāki iemesli. Viens no iemesliem ir, ka vienkārši aizsprostojas augšējie elpceļie un cilvēks pārstāj elpot. Tā ļoti ātri samazinās skābeklis sistēmā," stāstīja Kistkins.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors Dmitrijs Bļizņuks demonstrēja, kā līdz šim tika ārstēti miega apnojas pacienti.
"Mēs mērām gan viņa ogļskābās gāzes (CO2) saturu asinīs. To dara neinvazīvi, vienkārši pieliekot pie auss. Mēs redzam, kā viņš elpo, uz kuras puses viņš guļ, un, protams, viņam ir maska ar vajadzīgo spiedienu. To visu novēro ārsts, sēžot visu nakti citā telpā, un ik pēc 15 minūtēm seko līdzi visiem parametriem un analizē pēc pieredzes, vai rādītāji aug vai stabilizējas. Un tad pieņem lēmumu, kā mainīt atbilstošos parametrus. Galvenie parametri ir spiediens un skābekļa koncentrators," skaidoja Bļizņuks.
Latvijā radīts jaunas unikālas ierīces – viedā asistenta – prototips, kas pats nepieciešamajā brīdī pievada vajadzīgo skābekļa daudzumu.
"Mūsu piedāvājums ir paņemt tikai pašu, pašu nepieciešamāko. Šajā gadījumā tas ir CO2 mērījums – ieelpa un izelpa, un arī saturācija asinīs," stāstīja RTU asociētais profesors.
Šī iekārta ir daudz mazāka un lētāka, salīdzinot ar slimnīcā pieejamām. Talkā nāk arī mākslīgais intelekts. Ārstam vairs nav jāsēž visu nakti blakus un ik pēc 15 minūtēm jāseko līdzi datiem.
"Mēs paņemam ārstu ekspertu zināšanas, ieliekam mūsu mašīnmācīšanās sistēmā, un tā spēj pieņemt lēmumus," sacīja Bļizņuks.
Jaunais viedais asistents, kas vēl ir testēšanas procesā, nekavējoties reaģē uz elpošanas pasliktināšanos un piedāvās ārstēšanas taktikas korekciju. Steidzamas nepieciešamības gadījumā ārstam pienāk brīdinājums, ka ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās. Šī ierīce nākotnē ne tikai uzlabos ārstēšanas kvalitāti, bet arī atslogos ārstu darbu, jo viena pacienta vietā būs iespējams kvalitatīvi palīdzēt vairākiem.
