Pēdējo nedēļu laikā Latvijas sabiedrībā notiek aktīva diskusija par Otavas konvenciju un to, vai Latvijai no tās nevajadzētu izstāties. Otavas konvencijai pievienojušās valstis ir apņēmušās nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt nevadāmas kājnieku mīnas, kā arī iznīcināt to rīcībā esošos kājnieku mīnu krājumus.
Nevadāmas kājnieku mīnas
Virsseržants Pēteris Bērziņš, kurš NBS strādā sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas mācību daļā, demonstrēja pretkājnieku triecienviļņa darbības mīnas, ko Otavas konvencija aizliedz izmantot. Šāda mīna pēc uzspridzinātājdarbības principiem ir pilnībā nevadāma un nostrādā tajā brīdī, kad kāds tai uzkāpj virsū. Un nav starpības, vai tas būs pretinieks, pašu karavīrs, civiliedzīvotājs, vai, piemēram, dzīvnieks.
"Mīna ir vai nu novietota uz zemes virsmas, tā ļoti bieži var tikt ierakta, daļēji nomaskēta, atrodas kaut kur virspusē, piemēram, zem sūnām, ziemas apstākļos var pat tikt uzstādīta zem sniega bez jebkādas ierakšanas zemē.
Tad, kad tā ir uzstādīta kaujas stāvoklī, tad vienīgais, kas ir nepieciešams, lai šo mīnu uzspridzinātu, ir uzkāpt virsū.
Tās atšķiras ar sprāgstvielas daudzumu, kas ir iekšā. Piemēram, lielākās, kas ir man rokās, satur sevī aptuveni 200 gramus augstas pakāpes sprāgstvielas, kas ir pilnīgi pietiekami, lai cilvēka pēdu norautu pilnīgi noteikti un daudzos apstākļos norautu kāju līdz pat ceļgalam," pastāstīja Bērziņš.
Ar mazākām šāda tipa mīnām pietiek, lai neatgriezeniski sabojātu cilvēka pēdu.
NBS virsseržants arī demonstrēja šķembu mīnas, kas darbojas pēc līdzīga principa.
"Šāda mīna sastāv no pašas mīnas korpusa, kur mēs diezgan uzskatāmi varam redzēt šķembu elementus. Šis korpuss ir apaļš, tālāk apakšā ir mietiņš, kas ir paredzēts, lai mīnu nostiprinātu augsnē, iespraustu gruntī. Mietiņi var būt koka, plastmasas, metāla. Un mēs redzam uzspridzinātājmehānismu, kas atrodas munīcijas augšā. Šis uzspridzinātājmehānisms nedarbojas uz nospiedienu, tātad tam nav jāuzkāpj virsū. Es esmu tīri shematiski pievienojis tievu metāla stieplīti, kas ir tumši zaļā krāsā. Šāda stieplīte var būt novilkta, trīs, piecu, 10 metru attālumā, un piestiprināta pie tuvākā koka, krūma, jebkāda objekta vai kaut vai pie citas tādas pašas mīnas. Un tajā brīdī, kad pārvietojas pretinieka kājnieks, šo stieplīti nesaskata, aizķer ar kāju, tad no mīnas uzspridzinātāja izrauta ārā kaujas tapa," skaidroja Bērziņš.
Notiek sprādziens, un šķembas tiek izkliedētas visapkārt.
Vēl ir šķembu virziena mīnas, kuras iespējams notēmēt nepieciešamajā virzienā.
"Viens uzspridzinātājs, piemēram, var tikt izmantots pilnīgi nevadāmā veidā ar metālisko stieplīti, ko mēs redzējām iepriekš, piemēram, pārvilkts pāri ceļam. Brīdī, kad pretinieks ies un nepamanīs, mīna uz viņu nostrādās," sacīja Bērziņš.
Šādu mīnu var arī palaist attālināti. Tādā gadījumā Otavas konvencija netiek pārkāpta.
Kasešu munīcija
Kasešu mīnas darbojas pēc līdzīga principa kā nevadāmas kājinieku mīnas. Tās tiek izkaisītas karadarbības zonās.
Virkne pasaules valstu 2010. gadā apņēmās turpmāk vairs neizmantot, neražot, neuzglabāt un nenodot tālāk citiem kasešu munīciju, kā arī iznīcināt jau esošos šīs munīcijas krājumus. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsseržants Pēteris Bērziņš demonstrēja pretkājinieku kasešu mīnas.
"Mīnas var tikt izkaisītas no lidaparātiem, mīnas var tikt nogādātas ar speciāliem artilērijas lādiņiem, kas pildītas ar šīm mīnām, vai, piemēram, raķešu kaujas galviņām. Šādas mīnas, protams, neviens nekad neieraks, nenomaskēs. Tās nokritīs uz zemes un atradīsies tur, kur tās ir. Jūs redzat, ir divas dažādas krāsas. Tās ir labi saskatāmas uz galda, bet, atrodoties apvidū, vienkārši guļot uz zemes zālītē, jūs šo zaļo neredzēsiet. Smiltīs šo brūno diez vai saskatīsiet. Ir arī dzeltenas, baltas un tā tālāk – dažādiem apvidus tipiem," klāstīja Bērziņš.
Ja, uzstādot kājinieku mīnas, militāristi parasti veic uzskaiti un fiksē to atrašanās vietas, tad kasešu mīnu lokāciju nav iespējams precīzi noteikt.
"Kādā veidā munīcija strādā? Tajā brīdī, kad cilvēks nepamanot uzkāpj ar kāju tai virsū, tātad uzkāpjot virsū pildītajai daļai, kasešu mīnas korpuss tiek saspiests. Ņemot vērā, ka tā ir plastmasa, saspiešana notiek diezgan vienkārši. Īpatnība ir tāda, ka munīcijas iekšpusē ir šķidra sprāgstviela. Tajā brīdī, kad spiediens ir pietiekami liels, mēs runājam, par pieciem, 10 kilogramiem, tad šis šķidrums pa speciālām atverēm, ko mēs neredzam, spiežas iekšā munīcijas uzspridzinātājā un ierosina mehānisko daļu kustību un drošības mehānisma atbrīvošanos. Finālā notiek sprādziens," skaidroja NBS virsseržants.
Sprādziena rezultātā cilvēka kājas pēda tiek sadragāta.
"Ir divas variācijas, pirmā variācija ir tāda, ka mīna nokrīt un gaida to brīdi, kad tai uzkāps virsū. Otrā šīs mīnas variācija ir ar tā saucamo pašlikvidēšanās mehānismu. Tas ir mehānisms, kas ir iestrādātas iekšā mīnas uzspridzinātājam, kas paredz, ka, paejot noteiktam laika sprīdim, tur ir runa par stundām pēc mīnas nokrišanas, pat tad, ja neviens šai mīnai neuzkāpj virsū, šī mīna pašiznīcinās. Tādā veidā tiek panākts tas, ka mīnu lauks vai potenciālā mīnēšana ir aktīva tikai kaut kādu noteiktu laiku. Sliktā ziņa ir tā, ka, ņemot vērā, ka pašiznīcināšanās mehānisms ir papildus tehniskie elementi munīcijas iekšpusē, ļoti bieži tas nenostrādā tā, kā ir paredzēts. Un atkal mēs iegūstam situāciju, ka mīnas paliek līdz brīdim, kamēr kāds tās iniciē uzkāpjot," sacīja Bērziņš.
Protams, katrai munīcijai ir noteikti derīguma termiņu, bet tas nenozīmē, ka pēc tā beigām mīnas vairs nestrādās.
Šādas kasešu mīnas, kas izkaisītas dabā, var būt darboties spējīgas ļoti daudzus gadus.
Kādas ir alternatīvas?
Līdzās nevadāmām kājinieku mīnām un kasešu munīcijai pieejama alternatīva šim ieroču veidam. Alternatīvu meklēšana saistīta ar to, ka, beidzoties militārām operācijām, parasti trūkst informācijas par to, kur pretinieks izvietojis nevadāmas mīnas, taču tās ir aktīvas daudzus jo daudzus gadus.
"Tāpēc ļoti daudz pasaulē ir mīnētu teritoriju, kuras ir faktiski aizmirstas, kur šīs mīnas ir, kur regulāri iet bojā civiliedzīvotāji un tā tālāk. Te mēs varam runāt par bijušās Dienvidslāvijas reģiona valstīm, kur vēl joprojām pēc šī konflikta ir pagājuši ļoti daudz gadu un ir vietas, kur nav droši ieiet iekšā," skaidroja Bērziņš.
NBS virsseržants rādīja, kāda ir modernāka un efektīvāka alternatīvas šāda tipa mīnām. Un tā jau tagad ir NATO dalībvalstu rīcībā.
"Mēs redzam tādu lielu munīcijas korpusu. Iekšā ir daudz sprāgstvielu, šajā gadījumā aptuveni 12 kilogrami sprāgstvielas. Mīnas priekšējā puse ir noklāta ar šķembu elementiem. Mīna var stiprināties dažādos veidos un dažādos augstumos. Šeit tā ir novietota uz galda, bet principā tā var tikt uzstādīta uz speciāla trijkāja, kura augstumu var regulēt. Nepieciešamības gadījumā mīnu var piestiprināt pie apvidus priekšmetiem, koku stumbriem, pacelt augstāk, pagriezt, noregulēt vajadzīgajā leņķī. Mīnas augšpusē atrodas tēmēšanas ierīce, caur kuru uzstādot operators jau laicīgi redz un paredz mīnas efektīvo nāves zonas sektoru. Tātad notēmē jau pirms šīs mīnas izmantošanas," skaidroja Bērziņš.
Šāda mīna nogalina upurus 200 metru attālumā. Jāpiebilst, ka vecās kājinieku mīnas lielākoties cilvēku sakropļo, noraujot pēdu vai kāju līdz celim.
"Mums kaut ko norauj triecienvilnis. Tas ir triecienvilnis. Ir tiešs kontakts ar sprāgstvielu. Šeit būs letāli šķembu ievainojumi. Maltā gaļa," sacīja Bērziņš.
Modernās mīnas iespējams iedarbināt operatoram no vairāku simtu metru attāluma, nospiežot iniciēšanas pogu.
"Pašā galā atrodas detonators. Detonators ir iniciēšanas elementus, kas tiks ievietots iekšā mīnā. Tālāk detonatoram nāk tāds kā sava veida pagarinājums, kas būtībā ir kaut kas līdzīgs ļoti tievai plastmasas caurulītei ar cauru vidu, kas visā garumā iekšpusē ir pildīta ar speciālu sprāgstvielu ļoti smalkā, gandrīz vai putekļu veidā. Spolei otrā pusē atrodas iniciēšanas ierīce, kas būs pie operatora," skaidroja Bērziņš.
Mīnu ir iespējams iedarbināt arī ar radiosignāla palīdzību no vairāku kilometru attāluma, iztiekot bez vadiem. To gan būs iespējams paveikt tikai tad, ja pretinieks neizmantos radiosignālu bloķētājus.
NATO rīcībā ir gan mazākas, gan lielākas šāda tipa mīnas. Lielākās spēj ne vien nogalināt pretinieku karavīrus, bet arī bojāt dažādas tehnikas vienības.
