Jau turpat 40 gadus Latvijas Mākslas akadēmijas doktore Vija Strupule pēta sienu un griestu gleznojumus senajās ēkās. Pētījumi savulaik aizsākušies Vecrīgā, Mencendorfa namā: "Sāku strādāt arhitektoniskās izpētes grupā no 1984. gada Pētera Blūma vadībā. Pamazām sākām pētīt mājas. Īstenībā šī ēka ir pirmā, kur tā īsti saprata, kādas vērtības var būt zem krāsu slāņiem uz apmetuma. Pirms tam te bija komunālie dzīvokļi, un nejauši remonta laikā atsedzās brīnumaini gleznojumi."
Gandrīz 40 gadus vēlāk Vija Strupule izdevusi monogrāfiju "Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros: 16. gadsimts – 18. gadsimta trešais ceturksnis."
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš stāsta: "Latvijas Mākslas akadēmijas pētniece Vija Strupule ir atšķīrusi jaunu lapaspusi Latvijas arhitektoniskajā izpētē un dekoratīvās glezniecības izpētē. Mēs ļoti maz zinām par to periodu, kad Latvijā valdīja vācbaltieši un tikai veidojās bagāto iedzīvotāju šķira Rīgā."
Vairāk nekā 400 lappušu biezā grāmatā Vija Strupule dokumentējusi Rīgas ēku un Pierīgas muižu vēsturiskos sienu un griestu gleznojumus. "Rīdzinieki ir dzīvojuši ļoti greznos interjeros, kurus ļoti bieži greznoja tieši gleznojumi. Rīga iekļāvās visas Eiropas kultūras metropoļu kopā. Šie stili nāca no Eiropas un tika aprobēti Rīgā, un rīdzinieki to ļoti aktīvi darīja. Rīgā apvienojās daudzi iespaidi, un līdz ar to Rīga varbūt pat ir krāsaināka nekā, teiksim, kāda Vācijas pilsēta. Šeit ir ne tikai vācu ietekme, bet nāk arī zviedru ietekmes, Francijas ietekmes," skaidro grāmatas autore,
Ja sākotnēji pie gleznojumu pasūtītājiem manāmi vāci un holandiešu uzvārdi, tad vēlākos periodos parādās arī latvieši. Latvijas Mākslas akadēmijas doktore atklāj: "Izgleznotas bija ne tikai dzīvojamās telpas, bet arī baznīcas.
Šodien mēs pat nevaram iedomāties, kāda izskatījās Doma baznīca 17. gadsimta beigās, kad tur bija izgleznotas velves, durvis, luktas un viss bija kā viens vienīgs gleznojumu ansamblis."
Sienu un griestu gleznojumi bija populāri un prestiži. Tiem bijusi ne tikai dekoratīva nozīme, bet arī saturiska, un nereti tie tika veidoti ar saviem vēstījumiem. Tāpat kā Rīga, arī šie Vijas Strupules pētījumi nekad nebūs gatavi: "Pētījumi turpinās, un Rīga arī vēl līdz šim nav izpētīta pilnībā. Ir iespējams atrast vēl daudz ko brīnišķīgu un ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Katrā pilsētā ir ēkas ar gleznojumiem no šī laika un arī vēlāka laika. Sākumā pasūtītāji bijuši ar vācu un holandiešu asinīm, bet vēlāk arī latvieši."
Vijas Strupules pētījumi ir augstvērtīgs ieguldījums Baltijas jūras reģiona zemju glezniecības vēsturē un kultūras mantojuma studijās. Ir paplašināts priekštats par tā laika kultūru un to, kā dzīvojuši rīdzinieki.
