Virkne pasaules valstu 2010. gadā apņēmās turpmāk vairs neizmantot, neražot, neuzglabāt un nenodot tālāk citiem kasešu munīciju, kā arī iznīcināt jau esošos šīs munīcijas krājumus. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsseržants Pēteris Bērziņš demonstrēja pretkājinieku kasešu mīnas.
"Mīnas var tikt izkaisītas no lidaparātiem, mīnas var tikt nogādātas ar speciāliem artilērijas lādiņiem, kas pildītas ar šīm mīnām, vai, piemēram, raķešu kaujas galviņām. Šādas mīnas, protams, neviens nekad neieraks, nenomaskēs. Tās nokritīs uz zemes un atradīsies tur, kur tās ir. Jūs redzat, ir divas dažādas krāsas. Tās ir labi saskatāmas uz galda, bet, atrodoties apvidū, vienkārši guļot uz zemes zālītē, jūs šo zaļo neredzēsiet. Smiltīs šo brūno diez vai saskatīsiet. Ir arī dzeltenas, baltas un tā tālāk – dažādiem apvidus tipiem," klāstīja Bērziņš.
Ja, uzstādot kājinieku mīnas, militāristi parasti veic uzskaiti un fiksē to atrašanās vietas, tad kasešu mīnu lokāciju nav iespējams precīzi noteikt.
"Kādā veidā munīcijas strādā? Tajā brīdī, kad cilvēks nepamanot uzkāpj ar kāju tai virsū, tātad uzkāpjot virsū pildītajai daļai, kasešu mīnas korpuss tiek saspiests. Ņemot vērā, ka tā ir plastmasa, saspiešana notiek diezgan vienkārši. Īpatnība ir tāda, ka munīcijas iekšpusē ir šķidra sprāgstviela. Tajā brīdī, kad spiediens ir pietiekami liels, mēs runājam, par pieciem, 10 kilogramiem, tad šis šķidrums pa speciālām atverēm, ko mēs neredzam, spiežas iekšā munīcijas uzspridzinātājā un ierosina mehānisko daļu kustību un drošības mehānisma atbrīvošanos. Finālā notiek sprādziens," skaidroja NBS virsseržants.
Sprādziena rezultātā cilvēka kājas pēda tiek sadragāta.
"Ir divas variācijas, pirmā variācija ir tāda, ka mīna nokrīt un gaida to brīdi, kad tai uzkāps virsū. Otrā šīs mīnas variācija ir ar tā saucamo pašlikvidēšanās mehānismu. Tas ir mehānisms, kas ir iestrādātas iekšā mīnas uzspridzinātājam, kas paredz, ka, paejot noteiktam laika sprīdim, tur ir runa par stundām pēc mīnas nokrišanas, pat tad, ja neviens šai mīnai neuzkāpj virsū, šī mīna pašiznīcinās. Tādā veidā tiek panākts tas, ka mīnu lauks vai potenciālā mīnēšana ir aktīva tikai kaut kādu noteiktu laiku. Sliktā ziņa ir tā, ka, ņemot vērā, ka pašiznīcināšanās mehānisms ir papildus tehniskie elementi munīcijas iekšpusē, ļoti bieži tas nenostrādā tā, kā ir paredzēts. Un atkal mēs iegūstam situāciju, ka mīnas paliek līdz brīdim, kamēr kāds tās iniciē uzkāpjot," sacīja Bērziņš.
Protams, katrai munīcijai ir noteikti derīguma termiņi, bet tas nenozīmē, ka pēc to beigām mīnas vairs nestrādās.
Šādas kasešu mīnas, kas izkaisītas dabā, var būt darboties spējīgas ļoti daudzus gadus.
