Panorāma

Ministrija vēlas pagarināt nākamo mācību gadu

Panorāma

Panorāma

Cer vienoties par Zaporižjas AES drošību

Zelenskis aicina ANO gādāt par Zaporižjas AES drošību; Krievija draud staciju apturēt un atsakās to pamest

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) nodrošināt Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) drošību, kur pēdējo nedēļu notikumi raisījuši bažas par kodolkatastrofu. Tikmēr Krievija noraidījusi ANO ģenerālsekretāra aicinājumu izveidot ap staciju demilitarizētu zonu. Turpinot apsūdzēt Ukrainu kodolobjekta apšaudīšanā, Krievijas spēku vadība pieļauj, ka stacijas darbība pat varētu tikt apturēta. 

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Zelenskis un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien tikās Ukrainas rietumos, Ļvivā.

Augstos viesus Ļvivā sagaidīja arī ar protestiem. Plakātos bija pausti aicinājumi izglābt "Azovstaļ" varoņus, uzraksti "Krievija – valsts terorists". Kādēļ, neskatoties uz Turcijas prezidenta dalību sarunās, nav notikusi "Azovstaļ" gūstekņu atgriešana Ukrainai un kādēļ starptautiskās organizācijas nedara neko – šādus jautājumus uzdeva protestētāji.

Kā paziņojis Ukrainas prezidents, Ļvivā pārrunāti gan jautājumi par labības eksportu, gan tas, kā šā brīža eksporta risinājumus attīstīt tālāk, kā arī jautājumi par Krievijas gūstā saņemto Ukrainas karavīru, mediķu un iedzīvotāju atbrīvošanu. Taču būtiska tēma sarunās bijusi arī Eiropas lielākās AES – Zaporižjas AES – drošība un šī objekta demilitarizācija.

"ANO jāgādā par šī stratēģiskā objekta drošību, tā demilitarizāciju un pilnīgu atbrīvošanu no Krievijas spēkiem," norādīja Zelenskis. Ukrainas prezidents atzīmēja, ka gaida no ANO rīcību, jo avārija atomelektrostacijā apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī visu pasauli. 

Ukraina: Zaporižjas AES – radioaktīvs vairogs rietumvalstu šantažēšanai 

Zelenskis arī kritizēja Krievijas apzinātus uzbrukumus Zaporižjas AES. 

Ukraina un Krievija vairākkārt viena otru apsūdzējušas par Zaporižjas AES apšaudi, radot bažas par kodolkatastrofu. 

Zaporižjas AES ir Krievijas okupēta kopš marta, stacijas teritorijā darbojas gan vairāki simti militārpersonu, gan Krievijas kompānijas "Rosatom" darbinieku. Ukraina apsūdzējusi Krieviju, ka tā pati apšauda staciju, lai radītu provokācijas, bīstamas situācijas un tādējādi šantažētu Ukrainu. Tāpat Krievija apsūdzēta, ka stacijas teritorijā tā glabā savu munīciju. Savukārt Krievijas puse apsūdzējusi Ukrainu par AES apšaudīšanu. 

Ukraina aicina AES apkaimē izveidot demilitarizēto zonu. 

Ņemot vērā saspringto situāciju ar AES, Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs ir aicinājis iedzīvotājus  evakuēties no Enerhodaras, kur atrodas Zaporižjas AES.

Kā uzskata Ukrainas puse, Krievija pašlaik izmanto Zaporižjas atomelektrostaciju kā "radioaktīvo vairogu, lai šantažētu rietumvalstis". Un šāda šantāža ceturtdien uzbangojusi ar jaunu sparu. 

"Starptautiskie jautājumi ir prezidenta kompetence, un prezidents ir skaidri norādījis – viņš gaida rīcību, nevis vārdus. Un konkrēti – stacijas demilitarizāciju, Krievijas spēku izvešanu bez jebkādām atrunām un noteikumiem. Man ir acīmredzams, ka šī ir lieta, kas bija jādara jau pašā sākumā. Es atgādināšu, ka 3. martā, kad viņi sāka uzbrukumu Enerhodaras pilsētai un stacijai, mēs neizmantojām un mums tur nebija smagās tehnikas, tanku, artilērijas. Jo tur nevar šaut – jebkurš lādiņš, raķete, kas trāpa ne tur... Raķetes pašas nedomā un var aizlidot, kur pagadās, un tas var radīt nopietnas sekas visam Eiropas kontinentam. Atbilstoši minimums bija novākt smago apbruņojumu, bet valstij-kodolteroristam ir sava loģika. Runājot par starptautisko organizāciju rīcību, jautājums ir par šīs rīcības efektivitāti. Pagaidīsim, paskatīsimies. Mums ir savi, vietējie uzdevumi, un tos mēs pildām," intervijā LTV sacīja Staruhs.

Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs

Uz saspringto situāciju atomstacijā norādīja arī Enerhodaras mērs Dmitro Orlovs: "Notiek bruņotā konflikta eskalācija atomstacijas teritorijā un apkārtnē, tajā skaitā arī Enerhodaras pilsētā.

Pēdējās četrās nedēļās kļūst tikai sliktāk. Pastāvīgas apšaudes dienu un nakti, okupanti šauj ar mīnmetējiem.

To varam droši jau teikt, jo starp šāvienu un sprādzienu ir tikai dažas, divas, trīs sekundes. Par to liecina arī vietējo iedzīvotāju uzņemtie video. Un tas ļauj saprast, ka maksimālais šāviena attālums ir 3–4 kilometri, un tā ir okupētā teritorija. Apšauda arī dzīvojamos rajonus, ir upuri. Šauj arī pa pilsētas infrastruktūru, praktiski visā pilsētā nav elektrības un ūdens. Situācija ir saspringta un uz humānās katastrofas sliekšņa, nepārtrauktās apšaudes uztrauc iedzīvotājus, daudzi mēģina evakuēties uz Zaporižju vai tālāk Ukrainas bruņoto spēku kontrolētajā teritorijā."

Enerhodaras mērs Dmitro Orlovs

Krievija draudējusi pārtraukt stacijas darbību

Lielu satraukumu ir izraisījis Krievijas iebrucēju ģenerālleitnanta Igora Kirilova paziņojums, ka varētu uz tā dēvēto "auksto režīmu" pārslēgt Zaporižjas AES piekto un sesto energobloku, kas faktiski nozīmētu stacijas darbības pārtraukšanu. 

Krievija draudējusi pārtraukt stacijas darbību
00:00 / 03:50
Lejuplādēt

Kirilovs uzsvēris, ka stacijas darbība tiks apturēta tad, ja situācija attīstīsies negatīvi un turpināsies Ukrainas īstenotā AES apšaudīšana.

Krievijas Aizsardzības ministrija pat apgalvoja, ka tās rīcībā ir informācija par it kā plānoto provokāciju un Zaporižjas AES apšaudi Gutērreša vizītes laikā. Jāatzīmē, ka tieši Gutērrešs ir aicinājis apturēt uzbrukumus Zaporižjas AES, jo šāds uzbrukums būtu pašnāvniecisks. ANO ģenerālsekretārs arī bija aicinājis izveidot ap staciju demilitarizētu zonu un nosūtīt uz turieni Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertus. Taču Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāra vietnieks Ivans Ņečajevs ceturtdien Maskavai ierastajā ciniskajā retorikā šādu ANO ģenerālsekretāra iniciatīvu noraidīja. 

Ņečajevs sacīja: "Lai novērstu kodolkatastrofu, ir nepieciešams piespiest Ukrainas vienības pārtraukt apšaudes. Mēs sagaidām, ka Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti apmeklēs Zaporižjas atomelektrostaciju jau vistuvākajā nākotnē. Vienošanās par šādu braucienu tika panākta jau jūnijā, taču pēc tam tai traucēja ANO sekretariāts. Ekspertiem ir jāredz Kijivas režīma kriminālā uzvedība. Kijiva ir daudzkārt demonstrējusi savas spējas paveikt provokācijas un nespēju kontrolēt nacionālistu vienības. Tāpēc mums nav pieņemams ierosinājums izveidot ap Zaporižjas atomelektrostaciju demilitarizētu zonu. Šāda iniciatīva padarīs staciju vēl ievainojamāku."

ANO noraida Krievijas apsūdzības par ekspertu vizītes kavēšanu

Iepriekš ANO pārstāvji Krievijas apsūdzības par kodolekspertu vizītes kavēšanu jau bija noraidījuši kā nepamatotas. 

Arī citi eksperti atgādinājuši, ka tieši Krievija ir tā, kas nevēlas ļaut AES apmeklēt neatkarīgiem, starptautiskiem ekspertiem no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras. Pareizāk sakot, ekspertiem staciju apmeklēt būtu ļauts, taču tie, visticamāk, būtu ar Krieviju saistīti eksperti, jo viņi ar Zaporižjā izvietotajām tehnoloģijām ir labi pazīstami.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt