Čehijas galvaspilsētā Prāgā uz tikšanos pulcējušies Eiropas Savienības ārlietu un aizsardzības ministri, lai spriestu par veidiem, kā pastiprināt spiedienu uz Krieviju. Aizsardzības ministri jau vienojušies izveidot militāro treniņu programmu Ukrainas karavīriem.
Viens no tikšanās galvenajiem jautājumiem ir ES austrumu flanga valstu aicinājums apturēt Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas tūristiem.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa norādījusi, ka situācijā, kad cilvēki Ukrainā tiek spīdzināti, terorizēti un slepkavoti, Krievijas pilsoņiem nevajadzētu baudīt tūrisma braucienus uz Eiropu.
Baltijas valstis, Polija un Somija jau solījušas ieviest aizliegumu iebraukt tūristu vīzu saņēmējiem no Krievijas.
Vēl pirms šīs tikšanās sākuma bija skaidrs, ka pilnīgu vīzu aizliegumu, visticamāk, neizdosies panākt vairāku Eiropas lielvalstu iebildumu dēļ. Daudz reālāka iespēja ir Eiropas Savienības (ES) un Krievijas līguma par vīzu režīma atvieglojumu iesaldēšana. Tādā gadījumā Krievijas pilsoņiem nāksies maksāt vairāk par ES vīzu un ilgāk gaidīt tās apstiprināšanu.
Kā otrdien paziņojusi Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka, šis ierosinājums varētu būt diezgan labs tilts starp ES valdošajām pretrunīgajām pieejām.
Viņa paziņoja, ka vairs nevajadzētu izsniegt daudzkārtējas ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz vairākiem gadiem, taču vienlaikus nevajadzētu sodīt Krievijas pilsoniskās sabiedrības locekļus, tādēļ žurnālistiem, pazīstamiem opozicionāriem un studentiem arī turpmāk jāsaglabā iespēja ieceļot ES.
Ja ES dalībvalstu pārstāvji vienosies par šiem ierobežojumiem, tie varētu stāties spēkā jau oktobra sākumā.
Reaģējot uz ES plāniem, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs gaidāmo vīzu ierobežojumu nosaucis par atklātu vēršanos pret Krievijas pilsoņiem.
Pēc viņa vārdiem, ar katru soli Brisele un atsevišķas Eiropas valstis rīkojoties arvien iracionālāk un dažubrīd tas pat robežojoties ar neprātu. Tieši tāpēc šāda rīcība nedrīkstot palikt bez atbildes un Krievija jau gatavo attiecīgus atbildes soļus.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
