Bezmaksas piena izdale skolēniem šajā mācību gadā atsevišķās skolās jau drīz beigsies. Pieaugot ražošanas izmaksām, ar iepriekš atvēlēto budžetu nepietiek, lai iepirktu nepieciešamo piena apjomu skolām. Zemkopības ministrija aplēsusi, ka atbalsta programmai "Piens un augļi skolai" kopumā papildus nepieciešami 5 miljoni eiro.
Autora ziņas
Pirmajā gadā, kopš Latvijā ieviesta depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, depozīta pieņemšanas vietās kopumā līdz šim savākti ap 250 miljoni dažādu iepakojumu, kas ir 68% no gada laikā kopumā tirgū laistā depozīta iepakojuma apjoma. Patlaban Latvijā ir 1400 depozīta iepakojuma nodošanas vietas. 12 uzņēmumi ar 47 tirdzniecības vietām likumu joprojām nepilda, proti, šajos veikalos iepakojumu arvien nepieņem nedz taromātos, nedz manuāli.
Latvija jau šogad bija apņēmusies ieviest tekstila šķirošanas sistēmu, bet sarkanie konteineri joprojām daudzviet iedzīvotājiem nav pieejami. Atkritumu apsaimniekotāji norādījuši, ka šķirošanas konteineru tīkls kļūs plašāks pavasarī, taču pilnvērtīgu šķirošanu varēs ieviest vien tad, ja tiks noteikta tekstila ražotāju atbildības sistēma. Tekstila šķirošanas sistēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina no 2025. gada.
Plūdi Jēkabpils apkārtnē izpostījuši vairākus ziemāju laukus. Biedrībā "Zemnieku saeima" lēš, ka plūdi postījumus radījuši līdz 400 hektāru platībā. Izskaloto lauku saimnieki rēķinās ar to, ka šogad ražas iekūlumi būs mazāki un būs jāveic lieli ieguldījumi tieši tīrumu atjaunošanā. Tikmēr Lauku atbalsta dienests (LAD) un "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vēl veic plūdu zaudējumu aplēses gan ziemāju tīrumos, gan arī meliorācijas sistēmā, lai vēlāk lemtu par turpmāko atbalstu.
Energocenu sadārdzinājums pagaidām Rīgā nav radījis papildu pieprasījumu pēc nakts patversmes pakalpojumiem. Iepriekšējās krīzes laikā Rīgā tas ar gada nobīdi pieauga par 20%. Nakts patversmju pārstāvji gan iezīmē tendenci, ka patversmēs arvien vairāk uzturas cilvēki ar pilna laika veselības aprūpes vajadzībām.
Pļaviņās vērienīgi plūdi pēdējo reizi bija pirms desmit gadiem. Daugavai izejot no krastiem, applūda pilsētas ielas un mājas, no kurām evakuēja cilvēkus. 2013. gada lielo plūdu laikā Pļaviņās gan nupat bija uzbūvēts jauns aizsargdambis, kas pilsētu pasargā arī šobrīd. Pašvaldība uzskata, ka Pļaviņās nav tādu dambja nestspējas risku kā Jēkabpilī. Taču, lai arī Pļaviņās ūdens līmenis šobrīd ir stabils, iedzīvotāji neslēpj bažas par iespējamiem plūdiem un arī esošā dambja izturību.
Zinātņu akadēmija izvirzījusi 12 nozīmīgākos 2022. gada zinātnes sasniegumus Latvijā. Nozīmīgi sasniegumi gūti vēža izpētē, izstrādāti risinājumi ēku siltuma zudumu samazināšanā. Laureātu vidū arī zinātnieki, kuri modelējuši ekonomiskos procesus, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, kā arī pētnieki meklējuši risinājumus augu noturībai pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpat veikti apjomīgi pētījumi par Latvijas kultūrai un vēsture nozīmīgiem jautājumiem un personībām. Savukārt Latvijas Radio interesējās plašāk par kādu Latvijā radītu bakteriālās rezistences risinājumu un robotu, kas uztver žestus un pieskārienus.
Šogad Zemkopības ministrija sāk īstenot jauno Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģisko plānu. Tajā līdz 2027. gadam Latvijas lauku attīstībai paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lai skaidrotu jauno atbalsta maksājumu sistēmu Latvijas reģionos norit jauns semināru cikls lauksaimniekiem. Pirmais seminārs notika Bauskas novada Saulainē, pēc kura Latvijas Radio iztaujātie zemnieki vērtēja, ka jaunā sistēma kādam būs ienesīgāka, bet kāds secina, ka būs arī zaudējumi, piemēram, palielinot aizsargjoslas pie grāvjiem.
Ūdens līmenis Daugavā ir pārsniedzis dambja augstuma atzīmes, un vižņus, kā arī ūdeni notur tikai betonētais izcēlums, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija). Aizsargdambja nestspēja samazinās, un applūst arvien plašākas teritorijas pilsētā, tāpēc ir noteiktas jaunas plūdu apdraudētās zonas. Pašvaldība aicina nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
Situācija ir nopietna un tuvākajās dienās tās uzlabošanās nav gaidāma – to meteorologi saka par situāciju Jēkabpilī. Tur Daugavas ūdens līmenis tuvojas vēsturē reģistrētajam maksimumam un dambis, kurš pilsētu no ūdens sargā, vietām sāk padoties. Pēdējās ziņas ir, ka dambi izdevies nostiprināt un pašvaldībā notiek cilvēku evakuācija no apdraudētajām vietām. Pilsētā ieviesti satiksmes ierobežojumi, un iedzīvotājus aicina neapmeklēt plūdu apdraudētās teritorijas, it īpaši aizsargdambi.
Naftas un gāzes cenu kāpums liek kārtējo reizi aizdomāties par zaļākām alternatīvām. Ne tikai kurināmā un degvielas jomā, bet arī daudzās citās nozarēs, jo fosilajiem kurināmajiem ir ļoti plašs pielietojums. Eiropā jau vairākus gadus attīstās aprites bioekonomika, kuras mērķis ir aizstāt, piemēram, plastmasu vai ķimikālijas ar dažādām dabīgām izejvielām. Viens no šādiem projektiem top tepat Rīgā, Bolderājā.
Ar valsts atbalstu iegādāto elektromobiļu skaits joprojām ir neliels tirgū trūkstošo elektroauto dēļ. Auto tirgotāji norādīja, ka auto piegāžu laiks atkarīgs no ražotāja – tas var ilgt no pusgada līdz pusotram. Atbildīgā ministrija valsts atbalsta programmas termiņu sola pagarināt līdz nākamā gada beigām. Savukārt jau rudenī arī juridiskām personām iespējams būs pieejams atbalsts elektroauto iegādei.
Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta izmaksas pieaugušas par 28 miljoniem eiro. Projekta attīstītājs vēl meklē piemērotāko tehnisko risinājumu, un Ietekmes uz vidi novērtējuma process joprojām īsti nav iesākts. Par enerģētiku atbildīgais ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka, attīstoties Baltijas gāzes tīklam, arī gāzes pieejamība ir palielinājusies, tāpēc no attīstītāja patlaban sagaida detalizētu ekonomisko pamatojumu termināļa izveidei Latvijā.
"Ukraiņu bērniem no jauna mācām apzināties viņu pašu vērtību," tā Latvijas Radio sacīja jaunā skolotāja Kitija Umbraško. Aizvadītais gads arī izglītībā bijis izaicinājumu pilns – pedagogi un skolēni atkal pilnvērtīgi atsāka darbu klātienē skolās. Līdz ar karu Ukrainā skolas šogad uzņēma arī ukraiņu bērnus. Savukārt skolotāji septembrī kārtējo reizi nonāca streika priekšvakarā, pārmetot valdībai zemā atalgojuma un slodžu problēmas nerisināšanu.
Brīvo darba vietu skaits trešajā ceturksnī Latvijā pieaudzis par 10 procentiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītājs Andris Bite prognozē, ka šo vietu skaits tuvākajā laikā saruks, bet, nostabilizējoties ekonomikai, iedzīvotāju trūkums atkal kļūs par būtiskāko problēmu darba devējiem. Vienlaikus aizvadītajā gadā vērojamas pozitīvas tendences bezdarba un īpaši ilgstošā bezdarba samazinājumā.
Cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem nereti pakļauti seksuālās vardarbības riskiem zināšanu trūkuma dēļ. Eksperti norādīja, ka nepieciešams izglītot sociālo centru darbiniekus, lai no viņiem jaunieši saņemtu zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību. Biedrībā "Papardes zieds" norādīja, ka jau ilgstoši izstrādātas vadlīnijas cilvēkiem, kuri strādā ar šiem jauniešiem, taču tās nav ieviestas.
Šogad krities pieprasījums pēc Ziemassvētku eglēm. Latvijas Radio aptaujātajās kokaudzētavās pieprasījums krities par 10% līdz 15%. Egļu audzēšanas izmaksas šogad pieaugušas, un arī cenas svētku kokiem ir nedaudz pakāpušās. Tāpat egļu audzētāji novērojuši, ka apmeklētāji taupīgāk tērē ģimenes budžetu – izvēloties egli, šogad vairāk pērk lētāko, nevis kuplāko.
Krievijas sāktais karš Ukrainā šai tautai nesis arī neizbēgamu psiholoģisku traumu. Raķešu apšaudes, bojāgājušie, kā arī ukraiņu ģimeņu pārdzīvotais spriedzes pilnais ceļš līdz drošībai kādā citā valstī atstājis būtiskas sekas šo patvēruma meklētāju, īpaši bērnu, psiholoģiskajā veselībā. Vienlaikus speciālisti secina, ka Latvijā skolās kvalitatīvu palīdzību sniegt bieži liedz valodas barjera.
Pētnieki izveidojuši prioritāri nojaucamo upju aizsprostu sarakstu. Upju šķēršļu nojaukšanai būs pieejams arī atbalsts. Sarakstā kopumā iekļauti 70 objekti – aizsprosti, dzirnavu dīķu dambji, kā arī mazās hidroelektrostacijas (HES), kuru saimnieki drīzāk varētu pieteikties zivju ceļu izbūvei, kas savukārt ir krietni dārgāka nekā šķēršļa nojaukšana upē.
Āfrikas cūku mēra gadījumu skaits 2022. gadā ir dubultojies mežacūku populācijā. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) slimības lielo izplatību saista ar mežacūku skaita pieaugumu un kūtrāku medīšanu, savukārt Latvijas Mednieku savienība norādīja, ka no valsts puses trūkst medības veicinošu pasākumu.
Latvija patlaban pārstrādā 40% atkritumu, bet Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas mērķi paredz, ka līdz 2035. gadam tiem jābūt jau 65%. Kādus atkritumu veidus mazāk šķirojam, kādi ir Latvijas iedzīvotāju šķirošanas paradumi uz citu dalībvalstu fona, kādus atkritumus pārstrādājam un vai pārstrādāto nākotnē būs, kur izmantot? Par šiem un citiem jautājumiem Latvijas Radio žurnāliste Sintija Ambote sarunājās ar AS “Latvijas Zaļais punkts” direktoru Kasparu Zakuli.
Līdz ar energoresursu cenu straujo kāpumu šogad virknei daudzdzīvokļu māju visā Latvijā īpaši aktuālas kļuva iedzīvotāju diskusijas par ēku renovāciju. Ziņu virsrakstos šogad bieži dzirdēts, ka interese par māju siltināšanu pieaugusi, bet, lai tiktu līdz būvdarbiem, mājokļu īpašniekiem jācīnās ar daudziem izaicinājumiem. Tāds ir arī nupat atjaunotas mājas iedzīvotāja Kaspara Ložas stāsts.
Būvdarbu iepirkumos plāno noteikt obligāti piemērojamus "zaļā publiskā iepirkuma" kritērijus. Šobrīd šo kritēriju piemērošana būvdarbiem ir brīvprātīga. Pērn no visiem būvdarbu iepirkumiem tieši zaļais publiskais iepirkums piemērots ap 20% iepirkumu. Latvijas būvuzņēmēju partnerības ieskatā minimālus obligātos kritērijus jānosaka, lai zaļos iepirkumus būvniecībā veicinātu tieši valsts pārvaldes pasūtījumos.
Šogad ziņu virsrakstos teju ik mēnesi publicēti inflācijas dati un rekordi, kā arī to ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju un dažādām nozarēm. Viens no lielākajiem cenu kāpumiem ir tieši pārtikai. Latvijas Radio ierakstu sērijā "Cilvēks ziņu virsrakstos" šoreiz vairāki rīdzinieki vērtēs, kā šī gada straujā inflācija ietekmē viņu ikdienu un kādus taupības paradumus viņi ievieš savās mājsaimniecībās.
Lai pretendētu uz platību maksājumiem, arī bioloģisko zālāju saimniekiem no nākamā gada būs jāatbilst aktīva zemnieka statusam. Tas būs sarežģīti saimniecībām, kurās ir lielas zālāju platības, bet nav lopu. Taču Zemkopības ministrija (ZM) Latvijas Radio solīja, ka uz atbalstu pretendēt varēs, pierādot konkrētas zālāju apsaimniekošanas izmaksas. Tikmēr bioloģisko zālāju īpašnieks Zigurds Strīķis ir pārliecināts, ka jaunā lauksaimniecības politika diskriminē šo platību apsaimniekotājus.