Cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem nereti pakļauti seksuālās vardarbības riskiem zināšanu trūkuma dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem nereti pakļauti seksuālās vardarbības riskiem zināšanu trūkuma dēļ. Eksperti norādīja, ka nepieciešams izglītot sociālo centru darbiniekus, lai no viņiem jaunieši saņemtu zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību. Biedrībā "Papardes zieds" norādīja, ka jau ilgstoši izstrādātas vadlīnijas cilvēkiem, kuri strādā ar šiem jauniešiem, taču tās nav ieviestas.

Cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem nereti pakļauti seksuālās vardarbības riskiem zināšanu trūkuma dēļ
00:00 / 05:14
Lejuplādēt

Biedrības "Cerību spārni" vadītāja Eva Viļķina secinājusi, ka par seksuālās veselības zināšanu trūkumu liecina pašu klientu pieredze. Biedrība sniedz sociālos pakalpojumus četrās grupu mājās, trīs dienas centros un divās specializētajās darbnīcās tieši personām ar intelektuālas attīstības traucējumiem.

"Šos cilvēkus ļoti ātri var izmantot, apvārdot. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks nāk un stāsta, ka, piemēram, taksists mani aizveda, bet par to man paprasīja seksuālu baudu.

Un tas cilvēks jau neuztver to, viņš to stāsta kā par pakalpojumu, kas viņam bija jāizdara. Tāpēc mums ir jāstrādā pie tā, ka nevar tā būt, nevar tevi izmantot, tas ir tavs ķermenis, un tas ir svarīgi. Tāpat ir jārunā ar šiem cilvēkiem par to, ja ir šiem jauniešiem seksuālas attiecības, tad tālāk jārunā par to, kā rodas bērns un kādas ir atbildības, vai tu spēsi uzņemties to atbildību un kādas ir drošas seksuālās attiecības. Jo šiem cilvēkiem ir šī fizioloģiskā vajadzība, bet ir svarīgi mācīt arī šīs lietas," teica Viļķina.

Biedrība "Cerību spārni", sadarbojoties ar biedrības "Papardes zieds" speciālistiem, ir īstenojusi izglītojošas programmas klientiem par attiecību, seksualitātes, higiēnas un veselības tēmām. Taču, lai labāk pasargātu šos cilvēkus, nepieciešama vienota prakse valstī, kas izglītotu arī sociālo centru darbiniekus, kuri ikdienā strādā ar šiem cilvēkiem, uzskata Viļķina.

"Un tam būtu jābūt ne tikai tā, ka mēs esam izdomājuši, ka tas ir vajadzīgs un priecājamies, ka tas labi strādā, bet tai būtu jābūt valsts finansētai sistēmai valstī. Un mēs saredzam "Papardes ziedu" kā metodisko centru, kas apmāca mūsu speciālistus, lai darbinieki ir drošāki sarunās ar jauniešiem un varētu tālāk mācīt un stāstīt, bet vienlaikus pašam darbiniekam ir arī šis profesionālais atbalsts, jo pakalpojumu sniedzējiem jau arī nav tādu papildu finansējuma resursi, lai varētu regulāri nodrošināt šādu sadarbību," teica Viļķina.

Biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle skaidroja, ka tāpat būtisks darbs ir arī ar šo personu vecākiem, kas ar saviem bērniem vislabāk var runāt par šiem jautājumiem.

"Nereti sabiedrībā un vecāku vidū mums ir tāds maldīgs priekšstats, ka par šīm tēmām, kas saistītas ar seksualitāti, nevajag runāt, bet tas rada daudzas grūtības šiem jaunajiem cilvēkiem veidot pozitīvi savu dzīvi, kurā ir vieta attiecībām, kurā ir vieta tam, ka tu drīksti iemīlēties, tu drīksti veidot intīmas attiecības ar kādu sev tuvu cilvēku. Un tas, ko bērni bez traucējumiem nereti iemācās no ģimenes un vienkārši esot sabiedrībā, tas šiem bērniem ir jāiemāca – gan sociālās normas, gan kā pateikt nē, gan, kā sevi pasargāt," sacīja Ķelle.

Patlaban nav statistikas par to, cik lielā mērā tieši Latvijā jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem ir pakļauti seksuālo infekciju vai vardarbības gadījumiem.

"Ja būtu iespēja ar ministrijām apsēsties pie viena galda un izdomāt, ka piecu gadu laikā mēs gribam, lai visiem bērniem Latvijā, kam ir intelektuālās attīstības traucējumi, mēs iedodam šīs zināšanas un prasmes, un tad saprast, ko mēs darām, ar ko mēs sākam. Un "Papardes ziedam" jau ir pilotēti un pārbaudīti metodiskie materiāli," piebilda biedrības vadītāja.

Pēc biedrību rīkotās konferences par minēto problēmu jaunā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka šis būs ministrijas dienas kārtības jautājums, lai kopumā pilnveidotu sociālo darbinieku izglītības programmas.

"Godīgi teikšu, ka sarežģīts jautājums. Vispirms es redzu, ka tiešām jaunajiem pedagogiem zināšanas dod jau augstskolā, un tie profesionāļi, kas mums šobrīd ir, tie varētu apmācīt tos, kuri tālāk darbiniekus iestādēs apmāca. Izveidot tādu sistēmu, kur šīs zināšanas tiešām regulāri tiek atjaunotas un papildinātas, jo tas, ko mēs redzam, ka šobrīd tās zināšanas ir nesistemātiskas un fragmentētas. Attiecīgi mēs nevaram arī gaidīt rezultātu," sprieda ministre.

Savukārt Latvijas Universitātes pētniece Jekaterina Kalēja konferencē vērsa uzmanību uz to, ka pašreiz pieejamā izglītība paredz, ka par seksualitātes tēmām no 1. līdz 9. klasei kopumā tiek veltītas desmit stundas, tāpēc jaunieši ar intelektuālajiem traucējumiem nesaņem pietiekošas zināšanas, jo viņiem īpaši nozīmīgi ir nodrošināt informācijas regulāru atkārtošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti