VEF kultūras pilī svētdien, 7. janvārī, pasniegs Latvijas komēdijas balvas "Grābeklis". Latvijas komiķi tiks apgalvoti četrās kategorijās – "Gada joks", "Gada komiķis", "Gada notikums Latvijas komēdijā" un "Balva par mūža ieguldījumu komēdijā", ko šogad saņems Kaspars Upaciers un Andris Freidenfelds, kuri plaši zināmi kā Ufo un Fredis.
Autora ziņas
Latvijā pieaudzis ar reemigrācijas koordinatoru atbalstu atgriezušos reemigrantu skaits – pērn dzimtenē atgriezušies par 250 cilvēku vairāk nekā iepriekš. Cilvēki pēc daudzu gadu prombūtnes lielākoties atgriezušies no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas. Pārsvarā ģimenes Latvijā atgriežas, bērniem sasniedzot skolas vecumu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem reemigrantiem ir mājokļu pieejamība, secina reģionos aptaujātie reemigrācijas koordinatori.
Šogad rekordliels ziņojumu skaits vietnē "dabasdati.lv" – vairāk nekā 281 000 novērojumu. Arī šogad visvairāk ziņots par dabā novērotajiem putniem un sēnēm. Atklātas 44 jaunas sugas Latvijā un pamanītas arī vairākas retas sugas, kā melnais grifs, Sibīrijas tumšā čakstīte un naktstauriņš kartupeļu sfings.
Atkusnis un siltie laika apstākļi uz brīdi likuši pārtraukt slēpošanas trašu darbību, bet patlaban kalni atkal ir atvērti apmeklētājiem. Slēpošanas trašu īpašnieki norādīja, ka regulārie atkušņi biznesu sadārdzina, taču pieprasījums nav krities un arī kopumā ziemas sezona pēdējos gados ir gara. Pērn, kāpjot energoresursu izmaksām, slēpošana kļuva arī dārgāka, bet arī tas slēpot gribētāju skaitu nav samazinājis.
Mākslīgais intelekts jau patlaban ir mūsu ikdiena, un tas arvien biežāk ir arī plašu diskusiju temats, jo tehnoloģijas attīstība līdzi nes ne vien priekšrocības, bet arī riskus, tā norādīja Latvijas Universitātes (LU) Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, profesors Normunds Grūzītis, uzsverot, ka pēc ažiotāžas norimšanas mākslīgais intelekts kļūs par pašsaprotamu realitāti un instrumentu.
Lai uzlabotu zivju migrāciju un dzīvotnes, pavasarī būs pieejams atbalsts upju šķēršļu nojaukšanai vai zivju ceļu izbūvei. Daļa šķēršļu Latvijas upēs ir mazās hidroelektrostacijas (HES), kuru īpašnieki gan neplāno šīs būves nojaukt, savukārt zivju ceļu izbūve ir dārga un jaunajā atbalsta programmā visiem naudas nepietiks. Taču Zemkopības ministrija (ZM) un dabas sargi cer, ka pirmie projekti tiks īstenoti jau nākamvasar.
Termokrūzes, pledi, lukturīši, spēles, rotaļlietas, zīmuļi un krāsojamās grāmatas, kā arī droni, lai pieaugušie var uzvarēt karā, – lietas, ko ukraiņu bērni vēstulēs lūdz Ziemassvētku vecītim. Biedrība "Tavi draugi" labdarības akcijā "Ziemassvētku ekspresis" līdz 21. decembrim aicina sarūpēt dāvanas bērniem Ukrainas bērnunamos, kas atrodas frontes tuvumā. Dienas bumbu patvertnēs joprojām ir viņu ikdiena, un tie ir bērni, kam karš ir realitāte.
Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis atbalstot Latvijas iniciatīvu par Krievijas graudu importa aizliegšanu Eiropas Savienībā (ES). Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), kas atrodas Briselē, norādīja, ka arī neviens no dalībvalstu ministriem nav izteicis kādus pretargumentus un šīs sankcijas padome atkārtoti apspriedīs janvārī.
Briselē šajās dienās pēc Latvijas aicinājuma atkārtoti diskutē par Krievijas graudu importa aizliegumu. Graudu imports no Krievijas patlaban ir legāls, un caur Latviju šī produkcija brīvi nokļūst arī Eiropas Savienībā. Kādi uzņēmumi no agresorvalsts importē graudus, vai šī produkcija paliek arī Latvijā, kā tas ietekmē vietējo lauksaimnieku konkurētspēju un kā savukārt aizliegums ietekmētu pārvadājumu nozari?
Latvijas studenti ieguvuši zelta pakāpi pasaulē lielākajās biotehnoloģiju inovāciju sacensībās. Latvijas jauno pētnieku komanda pētīja augos apslēpto bioloģisko vielu pielietojumu antibakteriālās rezistences apkarošanai. Ņemot vērā sintētiskās bioloģijas straujo attīstību pasaulē, sacensību mērķis ir veicināt aktuālu problēmu risināšanu komandām, strādājot kopā gan laboratorijās, gan ārpus tām.
Šogad Latvijā samazinājies bioloģisko saimniecību skaits. Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija kā vienu no būtiskiem iemesliem min vājo atbalsta sistēmu tieši bioloģiskajai ražošanai, mainoties lauksaimniecības politikas plānošanas periodiem. Lielākoties no nozares aiziet mazākas saimniecības. Tikmēr saimniecības, kuras paliek šajā nozarē, bieži cenšas eksperimentēt un kļūt neatkarīgākas.
Medicīnas vēstures muzejā diskutēs par iekļaujošu kultūras piedāvājumu – kā vizuālās mākslas izstādes ļaut pieredzēt arī neredzīgiem cilvēkiem vai mūzikas norises cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Atbildes uz šiem jautājumiem īslekcijās un praktisku risinājumu prezentācijās meklēs Latvijas augstskolu absolventi, lai kartētu kultūras pieejamību Latvijā. Pasākums noritēs nākošnedēļ.
Latvijā pieaug vilku radītie postījumi aitkopības saimniecībās. Šogad reģistrēti 112 vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem, bet pērn visa gada laikā bijuši 79 gadījumi. Tas šonedēļ apspriests Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kas atbildīgajām ministrijām uzdevusi izstrādāt rīcības plānu vilku uzbrukumu ierobežošanai līdz nākamās ganību sezonas sākumam.
Paliatīvās aprūpes pakalpojumi pacienta dzīvesvietā joprojām nav ieviesti. Mirstošu pacientu aprūpes iespēja mājās visā valstī bija jānodrošina jau no 1. oktobra, taču konkursa rezultātu pārsūdzības dēļ pakalpojumu ieviešana kavējas, un tagad to plāno nodrošināt no 1. janvāra.
Radīts pastaigu audiogids par Latvijas diplomātijas vēstures liecībām pilsētvidē, izzinošos stāstos un senās fotogrāfijās sniedzot iespēju izstaigāt Rīgas bulvāru loku un uzzināt, kuras bija pirmās ārvalstu sūtniecības Rīgā, kādas personības saistītas ar diplomātiju un kur pirms simt gadiem iedzīvotāji devās gājienā pēc Latvijas atzīšanas de iure.
Diabēta dienās Rīgas Stradiņa universitātes studenti un mediķi jau trešo gadu iedzīvotājiem bez maksas pārbauda acu spiedienu, redzes asumu, asinsspiedienu un glikozes līmeni asinīs, kā arī izvērtē insulta risku. Universitātes Oftalmoloģijas Studentu zinātniskā pulciņa vadītājs Mārtiņš Brūveris paskaidroja, ka tādējādi cer izcelt slimības iemeslus un iespēju tos laicīgi noteikt.
Lopkopības saimniecībām līdz janvāra beigām izmaksās nozarei jau vasarā piešķirto Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstu. Daudzi zemnieki un to organizācijas ilgstoši Zemkopības ministrijai (ZM) pārmeta atbalsta kavēšanos. Lai saimniecībām daļēji segtu lopbarības iegādes izmaksas, patlaban norit pieteikšanās atbalstam. Daļai lauksaimnieku atbalsta kritēriji labvēlīgi, bet daļa saimniecību tam var arī nekvalificēties mainīgās tirgus situācijas dēļ. ZM norādīja, ka atbalsts paredzēts tām saimniecībām, kurās ir būtisks ienākumu vai ganāmpulku samazinājums.
Ar dizaineru un arhitektu diskusiju atklās Nacionālās bibliotēkas izdevumu "No Arkādijas līdz Marsam" par pilsētas parkiem. Līdzās vēsturiskiem materiāliem izdevumā ietvertas četru autoru esejas, kas skata dzīvi parkos no mūsdienu perspektīvas. Grāmata aktualizē arī jautājumu, kāda būs zaļās zonas nākotne klimata krīzes, politiskās un sociālas nestabilitātes laikos.
Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no vismazāk aizsargātajām un nepamatoti izolētām sabiedrības grupām. Daudzās valstīs un arī Latvijā šo cilvēku tiesību pārkāpumi un diskriminēšana ir bieža parādība. Šajā nedēļā starptautiskā konferencē Tiesībsargs un dažādu valstu eksperti vērsa uzmanību autonomijas veicināšanai psihiskās veselības aprūpē. Tostarp ergoterapeite, biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" valdes locekle Dita Rituma. Plašākā sarunā ar Latvijas Radio viņa vērtē arī šo personu veselības aprūpes sistēmu Eiropas valstu kontekstā.
Valsts svētku laikā patriotisma jēdziens, šķiet, dzirdams visur. Novembris ir patriotu mēnesis, taču daudzu iedzīvotāju patriotisma izpausme ir arī tas, ko viņi dara ikdienā. Filozofs Rūdis Bebrišs jaunākajai paaudzei māca latviešu valodu un apstiprina, ka tieši skolotāja profesija ir viena no viņa identitātēm un patriotisma izpausmēm.
Lāčplēša dienā pieminam Latvijas brīvības cīnītājus. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu. Uzvara pār Bermonta armiju nodrošināja Latvijas neatkarības nostiprināšanos un valsts pastāvēšanu. Kā šajās dienās pirms vairāk nekā simt gadiem izskatījās Rīga, kāda bija karavīru ikdiena, ko viņi ēda, kas viņiem bija mugurā lietainajā un aukstajā laikā, kas un kā gatavoja pilsētu kaujām, kādos apstākļos karavīri arī gāja bojā, – saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku, vēsturnieku Valdi Kuzminu.
Sestajā labdarības maratonā "Dod pieci!" 2019. gadā ziedojumus vāca speciālajai pārtikai, kas nepieciešama neārstējami slimajiem cilvēkiem dzīves izskaņā. Toreiz tas izgaismoja arī citus paliatīvās aprūpes sistēmas trūkumus Latvijā, izdevās arī panākt, ka valsts speciālo pārtiku sāka apmaksāt, taču joprojām paliatīvajā aprūpē pieaugušajiem ir daudz nepilnību, tostarp nav ieviesta tik ļoti nepieciešamā mājas aprūpe, bet slimnīcās trūkst gultasvietu un speciālistu.