Pozitīva tendence
Reģistrētā bezdarba līmenis arī šogad kopumā pakāpeniski ir krities, un novembra beigās tas bija 5,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tāpat pozitīvu tendenci šogad iezīmē arī ilgstošo bezdarbnieku skaita samazinājums. Pērn ilgāk par gadu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 28% no bezdarbniekiem, bet šobrīd – 21%, stāstīja NVA attīstības un analītikas departamenta direktore Eva Lapsiņa.
Viņa norādīja: "Skatoties uz notikumiem pasaulē, protams, šo gadu mēs gaidījām ar bažām, kas notiks ar bezdarba situāciju, bet skatāmies, ka nav tik slikti, kā mēs varētu gaidīt, jo, ņemot vērā visas krīzes, tad tomēr bezdarba līmenis mums samazinās un klientu skaits samazinās visos reģionos. Ja mēs skatāmies kopš kovida laikiem, tad tas ir gandrīz zemākais bezdarba līmenis, kāds ir bijis, un pirms tam 2019. gadā novembrī bija 5,8%."
Nodarbinātības valsts aģentūrā patlaban reģistrēti ap 50 tūkstoš bezdarbnieku un ap 25 tūkstoš brīvu darbavietu.
"Ja mēs skatāmies pa jomām, tad visvairāk brīvo darbavietu ir būvniecībā un nekustamajos īpašumos, kas ir teju 40% no brīvajām darbavietām. Tam seko transports, loģistika un ražošana. Savukārt pēc pieprasītākajām profesijām, kur ir visvairāk brīvo darbavietu, tad tie ir programmētāji, loģistikas speciālisti, klientu konsultanti, projektu vadītāji, kravas auto vadītāji, dažādas būvniecības profesijas un palīgstrādnieki," norādīja Lapsiņa.
Darbavietas un darbinieku trūkums
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka brīvo darbavietu skaits trešajā ceturksnī Latvijā pieaudzis par 10 procentiem, salīdzinot ar šo periodu pērn. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite prognozēja, ka šo vietu skaits nākamgad nedaudz saruks, bet, nostabilizējoties ekonomikai, iedzīvotāju trūkums atkal kļūs par būtiskāko problēmu darba devējiem.
"Šajā gadā, protams, joprojām un sākoties no pagājušā gada, jau bija ražojošās un eksportējošās sfēras, kuru aktivitāte auga, bet tā gada pēdējā ceturksnī tagad ļoti strauji sāk mainīties uz negatīvo pusi. Tā ka jārēķinās, ka tā situācija nākošajā gadā norims," viņš teica.
Vaicāts, kā darba devēji šobrīd tiek galā ar darbinieku trūkumu, LDDK vadītājs pauda: "Nu, ir divi ceļi, daudzi šādos apstākļos apstādina attīstības centienus, daļa to risina ar darbaspēka imigrācijas palīdzību un meklē darbiniekus ārpus valsts, un, manuprāt, tā tendence pie visiem šiem sliktajiem noteikumiem attīstīsies vēl tālāk. Tur būs diezgan liels darbs sadarbībai ar valsts pārvaldi, kā šo sistēmu uzbūvēt tādu, lai tā būtu izmantojama, bet tajā pašā legāla un neradītu šeit iemeslus atbraukušajiem palikt pavisam."
Meklē iekšlietu jomā
Savukārt lielākais neaizpildīto vakanču īpatsvars ir tieši valsts pārvaldē, īpaši iekšlietu jomā, kur ilgstoši iezīmēta zemā atalgojuma problēma.
Centrālās statistikas pārvaldes Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste norādīja: "No valsts pārvaldes augstākais brīvo vakanču skaits ir tieši Valsts policijā. Arī Nacionālie bruņotie spēki meklē cilvēkus, Ieslodzījuma vietu pārvaldē arī visu laiku ir augsts vakanču skaits, tāpat robežsardzē un Rīgas pašvaldībā meklē darbiniekus. Arī Valsts ieņēmumu dienests un Tiesu administrācija."
No trijām Baltijas valstīm šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 15%, tikmēr Lietuvā pat samazinājās par 1,9%.
