Saulgriežu laiks ik gadu saistīts arī ar tradīciju doties pļavā un vākt Jāņu zāles. Bez vairākiem svētku rotājumos izmantojamiem augiem pļavās šobrīd zied arī Latvijā aizsargājami un reti augi, kā savvaļas orhidejas, naktsvijoles, Sibīrijas skalbes vai silpurenes, kuras plūkt ir aizliegts. Kas pirms Līgo svētkiem ir jāzina par zālāju nozīmi un ko drīkst plūkt vainagam, tējai vai pušķim, bet ko atstāt pļavā?
Autora ziņas
Pērn pirmo reizi Rīgas apkaimēs izveidotās pilsētas pļavas dažviet jau krāšņi uzziedējušas. Pērn Latvijas dabas fonda un Rīgas domes projektā kopumā izveidotas 20 pilsētas pļavas un šoruden tiks iesētas vēl 10. Projekta pārstāvji secina, ka pļavas attīstās veiksmīgi, taču iedzīvotājiem jāapbruņojas ar pacietību, jo dabisku pļavu veidošanās process ir ilggadējs.
Pieradums pie kara Ukrainā ir vērojams visā pasaulē, un tas sākās jau pirms mēneša, kas ietekmē arī ziedotāju aktivitāti, secinājusi Latvijā dzīvojošā ukrainiete Oksana Hončarenko, kura aktīvi darbojas, kā brīvprātīgā. Oksanas tēvs, brālis un draugi ir Ukrainas armijā un teritoriālajā aizsardzībā un ikdienā apliecina daudzās vajadzības medicīnas vai militārajā jomā. Ukrainiete norāda, ka ir ļoti pateicīga un pārsteigta par Latvijas sabiedrības lielo atbalstu, bet, karam Ukrainā ieilgstot, aicina arī neaizmirst par joprojām notiekošo.
Rīgas zoodārza roņu monitoringā secināts, ka gan nebrīvē dzimuši, gan rehabilitēti ronēni var izdzīvot Baltijas jūrā. Trīs roņiem pērn piestiprinātie izsekošanas raidītāji ļāvuši labāk izprast viņu migrācijas ceļus uz pelēko roņu barošanās vietām un uzvedību pēc izlaišanas savvaļā. Iepriekšējos gados jaunos roņus dabā izlaida ar pleznu iezīmēm, taču ziņas no kādiem novērotājiem nekad nav saņemtas.
Apstiprināti 54 pašvaldību investīciju projekti mērķdotāciju saņemšanai 37 miljonu eiro apmērā. Projektos dominē izglītības un transporta infrastruktūras jomas, kam rezultātā paredzētas divas trešdaļas no kopējās valsts atbalsta summas. Ir vietvaras, kurās atbalstīti vairāki projekti. Vienlaikus ir tādas, kurās nav atbalstīts neviens. Pašvaldību ministrija galvenokārt izvērtējusi, vai projekti attīsta pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē arī teritoriālo reformu.
Saulkrastu novadā līdz ar teritoriālo reformu apvienojās Saulkrastu un Sējas novadi ar administratīvo centru Saulkrastos. Patlaban tas ir otrs mazākais novads pēc iedzīvotāju skaita. Lai arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija secinājusi, ka reformas rezultātā kopumā uzlabojusies un pieaugusi pašvaldību finansiālā un administratīvā kapacitāte, Saulkrastu pašvaldība gan minētos ieguvumus pagaidām nesaskata.
Darbaroku trūkumu jau ilgstoši katru ražas sezonu aktualizē dārzkopji, īpaši ogu audzētāji. Latvijas Augļkopju asociācija gan pagaidām prognozē, ka no Ukrainas atbraukušie patvēruma meklētāji īpaši šīs vakances neaizpildīs. Patlaban atsevišķi ukraiņi darbu atraduši piena lopkopības saimniecībās. Taču lauksaimnieki secina, ka daudzi kara bēgļi ir no pilsētām, nevis Ukrainas lauku teritorijām, un pārsvarā meklē augsti kvalificētas darbavietas.
Neraugoties uz to, ka Ukrainā joprojām norit karadarbība, daļa bēgļu jau atgriežas savā valstī. Tādu izvēli izdara arī bēgļi, kuri nokļuvuši Latvijā. Iemesli ir dažādi – daļa ilgojas pēc tuviniekiem un mājām, daļa šeit nevar atrast īres dzīvokļus, kā arī tie, kam ir kur atgriezties, vēlas atkal meklēt darbu savās profesijās tieši Ukrainā, nevis palikt uz ilgāku laiku Latvijā.
Ieilgušais papīra deficīts un kopējais ražošanas izmaksu kāpums grāmatu cenās atspoguļosies ar laika nobīdi, prognozē izdevēji un autori. Patlaban grāmatnīcu plauktos nav vērojams būtisks cenu kāpums un arī pieprasījums pēc grāmatām nav krities. Taču rudenī situācija nozarē var pasliktināties, jo iedzīvotāji grāmatas atliks iepirkumu saraksta tālākajā galā, turklāt grāmatu cena pakāpeniski tikai palielināsies.
Izmaksas saistītas ar Ukrainas bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu no šodienas ir zemākas, un daudzos gadījumos tas nozīmē, ka bēgļiem nāksies meklēt citas izmitināšanas vietas. Piemēram, Rīgā pašlaik īsā laikā nākas pārvietot 570 personas. Pašvaldībā brīdināja, ka drīzumā spēkā stāsies arī vairākas citas izmaiņas, kas skars Ukrainas civiliedzīvotājus, un, lai daudziem no viņiem palīdzētu "nostāties uz kājām", piedāvās darbu dažādos pašvaldības uzņēmumos.
Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Vācija rosinās veidot stratēģiju kūdras izmantošanas samazināšanai dārzkopībā. No kūdras substrāta Latvijā un citviet atkarīgas dārzkopības un mežsaimniecības nozares, kuru pārstāvji norāda, ka līdzvērtīgas alternatīvas kūdrai patlaban nav. Savukārt Latvijas kūdras asociācija nepiekrīt pārmetumiem par lielām emisijām un jau ilgstoši aicina veikt jaunus pētījumus un mērījumus kūdras izstrādes purvos.
Eiropas Komisija (EK) aicina pilnveidot Latvijas sagatavoto Kopējās lauksaimniecības politikas nacionālo stratēģiju. Komisija mudina Latviju apsvērt atbalsta pasākumus, kas palīdzēs samazināt saimniecību atkarību no fosilā kurināmā, kā arī aicina skaidrot, kā tiks sasniegti dažādi izvirzītie vides mērķi. Zemkopības ministrijas ieskatā, plāns izveidots atbilstoši iespējām un sarunās ar Komisiju pamatā jāveic vien skaidrojošs darbs. Tikmēr Latvijas Dabas fonds norāda, ka plānā jāveic būtiskas izmaiņas un bažījas par diskusijas trūkumu.
Visās ēkās vides pieejamība netiks nodrošināta, bet galvenais ir gribēšana. Tā intervijā norādīja vieglatlēts, vairākkārtējais paraolimpisko spēļu čempions Aigars Apinis. Latvijas Radio ar Apini sarunājās par Eiropas nākotni un vērtēja vides pieejamību cilvēkiem ar dažādiem kustību vai citiem traucējumiem. Cik iekļaujošas un atvērtas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un sabiedrība, kāda Eiropa šajā ziņā būs nākotnē?
Ukrainas tālmācības vidusskolas "Optima" līdzdibinātājs Roberts Vaišļa Kijivā dzīvo jau astoņus gadus. Sākoties karam, viņš bija viens no Latvijas valsts piederīgajiem, kas izvēlējās palikt tur un vairākkārt Latvijas medijiem stāstījis par apstākļiem Ukrainas galvaspilsētā. Šajās nedēļās viņš bija ieradies Latvijā un Latvijas Radio pastāstīja par ikdienu Kijivā, Ukrainas bērnu izglītības nākotni, par 9.maiju un sabiedrību Latvijā.
Patlaban daudzdzīvokļu namu siltināšanas atbalsta programmā netiek pieņemti jauni pieteikumi, bet jaunos projektus māju saimnieki varēs iesniegt rudenī. Ekonomikas ministrija sola, ka nosacījumi būtiski nemainīsies un atbalsta intensitāte būs ap 50% no projekta izmaksām. Taču iedzīvotājus aicina gatavoties laikus, jo tieši priekšdarbi, kas jāpadara pašiem mājas saimniekiem, parasti prasa visilgāko laiku – iespējams, vairākus gadus.
Aizkraukles pašvaldībā līdz ar teritoriālo reformu novads kļuvis izmēros lielāks un skolās trūkst vienlīdzības principu finansējuma pārdalē. Arī jaunais skolotāju algu valsts mērķdotāciju modelis vietvarām liks vairāk domāt par skolu optimizāciju. Lai arī pašvaldība gaidāmajā mācību gadā neplāno pieņemt lēmumus par kādu skolu slēgšanu vai reformēšanu, tomēr mazākās skolas novadā ir bažīgas par nākotni.
Šā gada pirmajā ceturksnī ar reemigrācijas koordinatoru atbalstu uz dzīvi Latvijā atgriezušies 111 cilvēki. Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem un Krievijas agresiju Ukrainā, aizbraukušo iedzīvotāju interese atgriezties Latvijā saglabājas pietiekami augsta, secinājuši koordinatori dažādos reģionos. Tiesa gan, ārvalstīs esošie latvieši patlaban uz dzimteni pārceļas plānotāk un piesardzīgāk nekā iepriekš.
Jau 15. reizi Latvijā norisinās atkritumu savākšanas un vides labiekārtošanas akcija "Lielā talka". Vairāk nekā 1000 vietās šorīt iedzīvotāji pulcējās dažādās vides sakopšanas aktivitātēs. Tāpat iedzīvotāji vēl šodienas laikā var pievienoties kādai no talkām. Ar talkotājiem Teikas apkaimē Rīgā tikās Latvijas Radio.
Eiropas Savienībā (ES) jau gadu turpinoties diskusijai par tālāko nākotni, Latvijas Radio uzrunāja biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvi Mairu Dzelzkalēju-Burmistri un Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārkli, vaicājot pārdomas par Eiropas lauksaimniecības nozari šodien un nākotnē.
Vides dienests biežāk fiksē būvniecības atkritumu nelikumīgu apsaimniekošanu pašvaldību pasūtījumos. Taču vietvaras, kur pārkāpumi uzieti pēdējā laikā, taisnojas, ka būvniekiem projektu pieteikumos pieprasa uzrādīt arī šīs izmaksas, kas gan pasūtītāju nepasargā no negodprātīgiem uzņēmumiem. Savukārt Vides dienests norāda, ka pašvaldībām arī vairāk jāiedziļinās konkursu dalībnieku uzrādītajās atkritumu apsaimniekošanas darbu tāmēs un tajā, vai būvgruži nogādāti legāliem apsaimniekotājiem.
Lai gan visām Latvijas pašvaldībām ir vienādas iespējas pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu naudu daudzdzīvokļu māju renovācijai, ne visām izdodas projektus realizēt. Tomēr ir vairākas pašvaldības, kas ar kuplu skaitu renovēto māju izceļas uz citu fona. Latvijas rekordiste ir Liepāja. Visās pašvaldībās, kur ar māju siltināšanu ir vedies, pašvaldība pati bijusi ieinteresēta un atbalstījusi savus iedzīvotājus arī finansiāli.