"Tas ir padomju laika projekts, kuru mūsdienās dēvē par jauno lietuviešu projektu. Burtiski tik tikko mājai pabeidzām renovāciju, tieši pirms apkures sezonas," pastāstīja nama Dzelzavas ielā 90 iedzīvotājs Kaspars Loža.
Nupat renovētā daudzdzīvokļu māja Purvciemā izceļas uz konkrētā kvartāla fona, jo citi nami līdzās nav atjaunoti. Mājas iedzīvotāji par renovāciju vienojošies jau pirms pāris gadiem novecojušo komunikāciju dēļ, bet energoresursu cenu kāpums jau kopš pagājušā gada bijis papildu impulss mājas atjaunošanu vairs neatlikt.
"Šis gads mums ir cerību pilns. Pirmais apkures rēķins tūlīt mums taps, bet arī jau iepriekšējā mēnesī mēs redzējām ieguvumu, salīdzinot ar šo periodu pērn. Pats pirmais signāls tam, ka ir panākts labs rezultāts, bija tas, ka jau oktobra beigās lielākā daļa Rīgas māju bija jau pieslēgtas apkurei, bet mēs vēl nepieslēdzām, jo dzīvokļos mikroklimats bija vidēji 21 grāds, kas ir pilnīgi pietiekoši. Mēs apkuri pieslēdzām novembrī. Arī šobrīd man noregulēta minimālā temperatūra dzīvoklī, un es domāju, ka es par apkuri maksāšu ļoti maz," priecājas Kaspars.
Turklāt iepriekš dzīvokļi esot bijuši pārkurināti, daudzi iedzīvotāji pagājušajā ziemā turējuši vaļā logus. Bet šoziem šāds siltuma zudums ir krietni mazāks.
"Mēs rēķināmies ar to, ka kopumā mēs mēnesī maksāsim tikpat daudz, cik kaimiņu māja. Bet atšķirība būs tā, ka mēs ar to pašu summu nosegsim vēl arī to kredīta daļu, un mums būs nosiltināta māja," skaidroja Kaspars.
Dzelzavas ielas 90 mājas īpašnieku biedrības pārstāvis arī secinājis, ka šī nama iedzīvotāji, tā teikt, ielēkuši pēdējā vilcienā, jo projektu izdevās apstiprināt un piesaistīt būvnieku pirms būvniecības izmaksu sadārdzinājuma. Tiesa, jau būvdarbu procesā no tā izvairīties šogad nebija iespējams.
Nosiltinātās mājas iedzīvotājs atzīmēja arī to, ka ar visiem kaimiņiem izdevās vienoties par renovāciju, kas tomēr tik daudzos namos Latvijā neizdodas.
"Milzīgs darbs ar cilvēkiem. Principā tā mūsu izvēlētā stratēģija – individuāls darbs ar katru iedzīvotāju – arī diezgan daudz nostrādāja.
Gājām runāt ar cilvēkiem, kam bija kaut kādi jautājumi, jo bieži tas negatīvais arguments ir kaut kādu būvniecības procesu nezināšana. Iedodot atbildes, cilvēki arī maina savu viedokli, jo mēs nevaram visu zināt," pastāstīja Kaspars.
Vienlaikus viņš pozitīvi vērtē valsts atbalstu energoresursu sadārdzinājumam. Tas gan, viņaprāt, nemazina spriedzi par to, kā turpmāk svārstīsies ikmēneša izmaksas.
"Iedzīvotāji noteikti ir pastāvīgā spriedzē, jo principā savu budžetu tu jau vairs nevari plānot, jo jebkurā brīdī var kāds arī no tirgus monopola uzņēmumiem pateikt, ka palielina tarifu, un parastam iedzīvotājam nav iespēju kaut ko ietekmēt. Arī mazliet absurdi liekas, ka "Latvenergo" peļņa deviņos mēnešos ir virs simt miljoniem, tas arī īsti kaut kā neiet kopā… Es esmu jauns un to naudu nopelnīšu, bet mani vairāk satrauc, kas notiks ar pensionāriem, kas to naudu nevar nopelnīt vairāk. Īpaši vēl vientuļie pensionāri, kam nav bērnu, kas varētu viņiem palīdzēt, tad tur tā aina var būt bēdīga," sacīja Kaspars.
Kopš 2009. gada, kad Latvijā sākta daudzdzīvokļu māju siltināšanas atbalsta programmas, nosiltināti tikai 10% no kopējā ēku skaita, kurām tas noteikti būtu jādara. Savukārt inflācijas dati liecina, ka elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā patēriņa cenas pēdējā gada laikā pieaugušas par 74%.
