Ceturtdaļai platībmaksājumu saņēmēju būs jāpierāda, ka ir tiesības pretendēt uz šo atbalstu

Lai pretendētu uz platību maksājumiem, arī bioloģisko zālāju saimniekiem no nākamā gada būs jāatbilst aktīva zemnieka statusam. Tas būs sarežģīti saimniecībām, kurās ir lielas zālāju platības, bet nav lopu. Taču Zemkopības ministrija (ZM) Latvijas Radio solīja, ka uz atbalstu pretendēt varēs, pierādot konkrētas zālāju apsaimniekošanas izmaksas. Tikmēr bioloģisko zālāju īpašnieks Zigurds Strīķis ir pārliecināts, ka jaunā lauksaimniecības politika diskriminē šo platību apsaimniekotājus.

Ceturtdaļai platībmaksāju saņēmēju būs jāpierāda, ka ir tiesības pretendēt uz šo atbalstu
00:00 / 05:54
Lejuplādēt

"Madonas novada Bērzaunes pagasta "Lejas Brencēnos" pļauju šīs pļavas jau 19 gadus. Es šeit esmu atvaļinājumu laikā un visas sestdienas un svētdienas," stāstīja saimnieks Zigurds Strīķis.

Zigurdam Strīķim īpašumā kopumā ir ap 24 hektāri pļavu, no kurām lielākā daļa ir bioloģiski vērtīgi zālāji. Iepriekš ar krūmiem aizaugušās pļavas gadu gaitā attīrītas, un līdz šim par tām saņemti arī vienotie platību maksājumi – kopumā ap 4000 eiro gadā. Taču līdz ar jauno Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānu šo atbalstu viņš vairs nevarēšot saņemt vispār. Taču tas īpaši palīdzējis segt apsaimniekošanas izmaksas – vecās traktortehnikas remontu, detaļas, degvielu un tam līdzīgi.

"Te pa labi ir pļava, un jūs redzat, cik sarežģīta tai ir konfigurācija. Te ir 12 elektrības stabi, un tā pļava ir maza, tieši to ir visgrūtāk izpļaut. Tālāk aiz krūmiem vēl ir bioloģiski vērtīgā pļava ar paugurainu reljefu un gar malām ir krūmi, kas nepārtraukti aug iekšā pļavā.

Man ir jāpļauj ar pļaujmašīnu cieši gar krūmiem un vēl daļa krūmu jāizzāģē ik gadu. Taču sakarā ar jauno KLP plānu, – tur ir turpmāk noteikti aktīvā lauksaimnieka nosacījumi un es tiem nekvalificējos."

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns apstiprina, ka no nākamā gada visiem tiešo maksājumu saņēmējiem jāatbilst aktīvā lauksaimnieka statusam, ko vērtēs pēc atbilstības kādam no ministrijas noteiktajiem septiņiem kritērijiem.

"Ja lauksaimniekam ir vismaz viena liellopu vienība reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā, vai ja viņš ir iekļauts Augu aizsardzības dienesta integrētās audzēšanas reģistrā vai sēklaudzētāju sēklu tirgotāju reģistrā. Tāpat, ja saimniecības  vismaz trešdaļa iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, tad lauksaimnieks tiks atzīts par aktīvu lauksaimnieku," norādīja Ķikāns. "Tad vēl ir trīs tādi ekonomiski kritēriji – ja saimniecībai ir vismaz viens darbinieks vai lielākās platībās viena darba spēka vienība uz 100 hektāriem, tas ir rādītājs, ka uz saimniecību vidēji ir jāiegūst 400 eiro uz hektāru standarta izlaides vērtība."

Savukārt, ja zemnieki neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem kritērijiem, tad var pierādīt, ka saimniecībai ir lauksaimnieciskās darbības izmaksas, kuru griestus vēl precizēs līdz gada beigām.

Ministrijas aplēses liecina, ka aptuveni ceturtajai daļai lauksaimnieku, kas līdz šim saņēmuši tiešos maksājumus, turpmāk būs jāiesniedz šie pierādījumi.

"Tie lielākoties ir dažādu zālāju platību īpašnieki, bet, ja šīs saimniecības var pierādīt, ka tās lauksaimnieciskās darbības izmaksas ir radušās vismaz 66 eiro uz hektāru, tad tas lauksaimnieks tiek atzīts par aktīvu. Šeit tas mērķis ir piešķirt atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuri ir iesaistīti kaut minimālā darbībā. Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijas plānā ir divas daļas. Viena ir tiešie maksājumi, un otra ir lauku attīstības daļa, un no tās ir paredzēts agrovides atbalsts par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, un to piešķir, neskatoties uz to, vai lauksaimnieks ir aktīvs vai ne. Arī šajā periodā tāds bija.

"It kā saimniecība varētu atbilst pēc tā, ka jābūt vismaz vienai liellopu vienībai, bet atkal tad jāmeklē kāds uzticams  cilvēks, kam to dzīvnieku uzticēt," prātoja Strīķis. Ņemot vērā, ka Zigurdam Strīķim bioloģiskās pļavas ir Bērzaunē un Vecpiebalgā, bet pamata darbs ir Rīgā, pļavu īpašnieks sevi sauc par brīvdienu zemnieku, tāpēc arī reģistrēt viensētu kā bioloģisku saimniecību viņš nevēlas birokrātijas dēļ.

"Tām bioloģiskās saimniecības prasībām es varbūt atbilstu, bet tad atkal ir prasība uzturēt arī grāmatvedību, bet es esmu jau tā noslogots ar pamata darbu Rīgā un ar darbiem šeit, un vēl papildu birokrātisko slogu es nevaru uzņemties," skaidroja saimnieks. "Praktiski tiks liegti platību maksājumi daļēja laika zemniekiem, kuri saimnieko brīvdienās, un tas ir arī pretrunā ar cīņu par bioloģiski vērtīgo pļavu saglabāšanu.

Zemkopības ministrija ir orientēta tikai uz ražojošo zemnieku interesēm, bet svarīga ir arī lauku vides saglabāšana, un manā dzimtā tā ir tradīcija – turēt savā īpašumā gabaliņu Latvijas zemes un to arī kopt."

Patlaban Latvijā ir ap 60 tūkstoši hektāru bioloģiski vērtīgo zālāju, kas ir 0,7% no valsts kopējās platības. Tieši dabiskie zālāji šobrīd ir visapdraudētākā ekosistēma Latvijā, stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes zālāju eksperte Linda Uzule.

"Pirms simt gadiem šādi dabiskie zālāji bija sastopami apmēram 30% no Latvijas kopplatības, un tagad esam aizdzīvojušies līdz 0,7%. Tas, protams, ir arī pateicoties tam, ka līdz šim principā visa lauksaimniecības politika ir virzīta uz intensīvo lauksaimniecību, un tas ir ļoti saistīts kopā ar šiem atbalsta maksājumiem," norādīja zālāju eksperte. "Pieļauju, ka tie, kas saņem šos mazos maksājumus, viņiem ir grūti savilkt galus kopā un varbūt pat bieži nākas pašiem piemaksāt, lai šo bioloģisko zālāju varētu apsaimniekot."

Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas plānā minētie septiņi kritēriji aktīva lauksaimnieka noteikšanai šomēnes  ir apstiprināti Eiropas Komisijā, bet patlaban vēl top Ministru kabineta noteikumi par plāna ieviešanu, un valdībā tie varētu nonākt gada sākumā, norādīja Zemkopības ministrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti