Jēkabpils novada Salas pagasta zemnieku saimniecības "Kaļķi" īpašnieks Agris Stiebriņš rāda savus tīrumus, kuri plūdu dēļ patlaban daudzviet joprojām ir zem ūdens. Zemniekam šeit kopumā ir 250 hektāru zemes, no kuriem 65 hektāros ir tieši ziemas kvieši, un ap 20 hektāri no tiem, viņaprāt, ir neglābjami zaudēti. Stiebriņš cer uz valsts atbalstu, lai atgūtos no plūdu postījumiem, jo uz salas vietām izpostīti arī ceļu posmi un meliorācijas grāvji.
"Tāpat ir vietas, kur ir izskalojumi un ar straumi ūdens gājis pāri, un tur nav palikuši ne ziemāji, ne auglīgā virskārta zemei. Ir skaidrs, ka šogad būs mazāki ieņēmumi, mazāki iekūlumi un tas ietekmēs LAD projektu izpildes nosacījumus, jo ir jau paredzēts, vai tur būs ražas kāpums un ieņēmumu kāpums, tad šogad jau ir skaidrs, ka tas tā nebūs," norādīja lauksaimnieks.
"Šis ir 14 hektāru lauks, bet kopumā uz salas man ir ap 150 hektāriem. Zem ūdens principā nebija tikai 12 hektāri. Te ir ziemas kvieši, ziemas mieži un rapši." Uz cita ziemāju lauka ap 300 metrus no Daugavas krasta daudzviet izveidojušās lielas sasalušas peļķes un uz ziemājiem stāv izskalotie milzīgie ledus gabali. Vēl daudzviet nav arī piekļuves saviem laukiem joprojām applūdušo ceļu dēļ.
"Nianses ir tādas, ka zeme nebija sasalusi, ja ziemāji būtu aizgājuši gulēt, tad varētu droši teikt, ka 80% pārziemos, bet, ņemot vērā, ka zeme nebija sasalusi, tad varētu būt, ka viņi visi būs pa galam. To varēs redzēt pavasarī," teica zemnieks.
Minētie zemnieki laukus nav apdrošinājuši tieši pret plūdiem, jo zeme ir applūstošajā teritorijā un kompānijas šādu risku šeit segt nepiedāvā.
Lauksaimnieki stāstīja, ka palu laikā reizēm lauki applūst arī citos gados, bet šāda situācija, turklāt ziemā, nav pieredzēta.
"Tad, kad šie vižņi aizdambē Daugavā to līkumaino un seklo posmu, tad upe meklē citu izeju," sacīja Daugavas otrā krastā Krustpils pagasta saimniecības Vīnkalni saimnieks Andris Felss. Viņaprāt, plūdu riskus Jēkabpils pusē ir iespējams mazināt.
"Trakākais ir tas, ka daudz kas tapa skaidrs 80. gadu plūdos, ir pagājuši tik ilgi gadi, un ir skaidrs, kas būtu jādara. (..) Ir jāuztaisa trošu aizsprosti Daugavas plūdumā, kas pie mīnus septiņiem grādiem nobremzē vižņu plūsmu. Ir jāpārtrauc vižņu konveijers, un, kamēr amatpersonas to negribēs saprast, tikmēr ik pa laikam šādas situācijas atkārtosies," vērtēja Felss.
Zemkopības ministrija vēl apkopo informāciju par zaudējumiem Jēkabpils novada tīrumos, kam varētu sekot arī kāds lēmums par iespējamo atbalstu lauksaimniekiem.
KONTEKSTS
Janvāra vidū Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai 1981. gada atzīmei. 14. janvārī ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām. Dienu pirms tam, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
Pāris dienas pēc tam, 16. janvārī, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils lēnām samazinājās, tādēļ Daugavas labā krasta iedzīvotāji varēja atgriezties mājās, bet 17. janvārī atcelta evakuācija Daugavas kreisajā krastā.
