Aprīlī ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) aktīvu iesaisti pēc piecu gadu pārtraukuma ir atsākusies žoga izbūve uz Latvijas–Krievijas robežas. Drīzumā darbus šajā robežas posmā sāks vēl vairāki uzņēmēji, ar kuriem par žoga uzbūvi valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēgusi līgumus. Prioritāro robežas žoga posmu izbūve plānota līdz šī gada beigām, nākošgad turpinot sarežģītākos atlikušos posmus, tāpat darbs rit pie vairākus gadus iepriekš izbūvētās robežas infrastruktūras un žoga auditēšanas un pieņemšanas ekspluatācijā. Vietvaras vadītājs min – ir ņemtas vērā vairākas agrāk pieļautās kļūdas, un pierobežas iedzīvotāji un lauksaimnieki var būt mierīgāki par iespējamu pierobežas ceļu vai citas infrastruktūras sabojāšanu.
Autora ziņas
Latgales rajona tiesā turpina izskatīt lietu par kāda jaunieša piekaušanu pirms gada Daugavpilī, kur nozieguma pamatā bijis naids pret netradicionālu seksuālo orientāciju. Apsūdzētais izrādījis nicinājumu un vēlāk piekāvis cietušo homofobisku motīvu vadīts. Sākotnēji Valsts policija iesākto kriminālprocesu izbeidza, taču prokuratūra policijas lēmumu atcēla un kriminālprocesu atjaunoja. Šobrīd cietušais pieprasījis morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā. Šī ir pirmā šāda veida lieta, kuras motīvā norādīta homofobija, kas nonākusi tik tālu.
Ar pārņ izdūtū muzykys albumu "Turu Buru" pyrma gondreiž 30 godu Daugovpilī dybynuotuo folklora grupa "Laimas muzykanti" itūgod nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai "Boņuks 2023". Grupys dybynuotuojs i vadeituojs ir muzikis, multiinstrumentalists, folklorists, komponists i aranžātuojs Artūrs Uškāns – cylvāks ar latgalisku dvēseli, kurs latgalīšu tautysdzīsmi ir nūness plotajā pasaulī. Niu jam tūp kūpeigs projekts sadarbeibā ar ukraiņu izceļsmis etnomuzykologi Viktoriju Prituļaku.
Otrajā gadadienā, kopš Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu pret Ukrainu, vairākas pašmāju amatpersonas uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, jo šī valsts cīnās arī par Latvijas drošību un brīvību. Lietainajā sestdienā izteikt atbalstu Ukrainai pie Brīvības pieminekļa Rīgā pasākumā "Kopā līdz uzvarai!" bija sanākuši vairāki simti cilvēku. Dažādi Ukrainas atbalsta un piemiņas pasākumi notika arī citviet Latvijā.
Koncerti ar Ukrainas jauniešu un bērnu uzstāšanos, mītiņi, ziedojumu vākšana un ierakumu sveču liešana – apritot diviem gadiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, 24. februārī arī Rēzeknē un Daugavpilī aktīvie reģiona ļaudis kopā ar ukraiņiem, kuri tagad dzīvo Latgalē, organizē dažādus atbalsta pasākumus Ukrainai.
Šūšanas uzņēmums "Nemo" Krāslavā atklājis jaunu šūšanas cehu, kur sadarbībā ar partneriem no Skandināvijas turpmāk tiks šūtas autoceļotāju teltis un cits tūrisma ekipējums Eiropas tirgum. No idejas līdz gala produktam bija nepieciešams vairāk nekā gads, un lielākās grūtības sagādāja atbilstošu speciālistu piesaiste un apmācīšana.
No nākamā gada visām pašvaldībām jāspēj nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumi. Arī šobrīd atskurbtuves vai detoksikācijas pakalpojumi tiek piedāvāti – dažās pašvaldībās šādas atskurbtuves telpas izveidotas pie slimnīcām, citās pie pašvaldības policijas, citur šis pakalpojums uzticēts sociālajam dienestam, bet vēl daļa pašvaldību savus alkohola reibumā esošos cilvēkus izgulēt dzērumu ved uz kaimiņu novadiem. Tomēr tas joprojām ir sociāls pakalpojums, kas ļauj uzturēt sabiedrisko kārtību, un alkohola atkarības ierobežošana vai apkarošana atskurbināšanas pakalpojumā nav iekļauta.
Vientuļu un Pededzes robežpunktu slēgšana uz Latvijas un Krievijas robežas noritējusi sekmīgi, taču uz Latvijas un Baltkrievijas robežas atkal pieaug to cilvēku skaits, kuri atturēti no robežas nelikumīgas šķērsošanas, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Latvijā apdzīvotās vietās netālu no robežas ar Krieviju un Baltkrieviju pierobežas kaimiņvalstīs radītais mediju saturs joprojām ir brīvi pieejams. Arī neizmantojot nelegālās iekārtas, radioaparātos var viegli uztvert vairākas Baltkrievijas radiostacijas un ar parasto televizora antenu skatīties Krievijas televīzijas kanālus. Atbildīgie dienesti atzīst – tur neko nevar darīt, un tā ir pašu cilvēku atbildība patērēt šo saturu vai ne.
Pie Rēzeknes pilsētas domes ceturtdienas pēcpusdienā notika akcija pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča atbalstam. To rīkoja Bartaševiča pārstāvētā politiskā partija "Kopā Latvijai". Pie domes bija pulcējušies ap 200 cilvēku, novēroja Latvijas Televīzija. Liela daļa sanākušo un pats Bartaševičs pilsētas finanšu likstās vainoja valsts varu.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs, partijas "Kopā Latvijai" biedrs Aleksandrs Bartaševičs uzskata, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka ("Apvienotais saraksts") lēmums neilgi pirms ministra pilnvaru beigām sākt mēra atstādināšanas procedūru ir politiskā izrēķināšanās. Viņš vietvaras budžeta nedienas saista ar Finanšu ministrijas atteikumu pat izskatīt pašvaldības kredītu pieprasījumus.
Visām pašvaldībām no 2024. gada 1. janvāra uzlikts pienākums izveidot un finansēt pašvaldības policiju. Valsts nauda šim mērķim nav paredzēta. Pašvaldībām savas autonomās funkcijas, kāda ir arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, esot jāfinansē pašām. Ar to mierā nav Latvijas Pašvaldību savienība, sakot, ka pašvaldības policijas izveide ir jauns, obligāts izpildes veids, kam bijis jāseko arī finansējumam. Vairākas Latgales pašvaldības atzinušas, ka šobrīd Iekšlietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai nav izpildāmas. Atšķirīgo finansiālo iespēju dēļ likumu daudzviet varēs izpildīt drīzāk formāli.
Deviņpadsmit latgaliešu nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Latgales apakškomisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Tieslietu ministrijai ar aicinājumu no jaunā mācību gada nodrošināt pastāvīgu un atsevišķu finansējumu latgaliešu rakstu valodas apguvei Latgales skolās.
Rēzeknes domes sēdē ceturtdien lems par aptuveni 60 darbinieku atlaišanu vai viņu slodžu samazināšanu, lai ietaupītu naudu pašvaldības budžetā, kurā domes uzsākto vērienīgo būvprojektu un kredītprocentu un energoresursu sadārdzinājuma dēļ tagad trūkst 3,9 miljonu eiro. Bet opozīcijas deputāti uzsver, ka viņiem trūkst pilnas informācijas gan par situāciju pilsētas budžetā, noslēgtajos uzņēmumu līgumos, gan par rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai, kas jau prezentēts atbildīgajās ministrijās.
Visiem interesentiem, bet sevišķi bērniem un jauniešiem, kam interesē vēsture un arheoloģija, Ludzas bērnu un jauniešu centrs sadarbībā ar arheoloģi Ināru Kunigu no Rīgas līdz pat jūlija beigām Latvijas vecākajā pilsētā Ludzā organizē arheologu dienas, kuru ietvaros jau pirmdien, 17. jūlijā, plkst.11 ir iespēja doties arī izzinošā ekspedīcijā pa Ludzas apkārtnes tuvākajiem pilskalniem kopā ar arheologu un pilskalnu pētnieku Juri Urtānu.
Kopš piektdienas sākušās "Mājas kafejnīcu" dienas, kuru laikā lauku saimniecības, uzņēmēji un vietējo kopienu entuziasti ver savas durvis viesiem, pārtopot par mājas kafejnīcām. Nedēļas nogalēs, līdz pat 17. septembrim, dažādās Latvijas vietās būs iespēja nogaršot vietējos ēdienus un dzērienus, baudīt unikālo atmosfēru un piedāvāto kultūras programmu.
Krāslavas pilsētas svētki sestdien, 15. jūlijā, sākas jau piecos no rīta ar makšķerēšanas sacensībām Daugavas lokos. Pilsētas centra vēsturiskais kvartāls pārtapis par radošo aktivitāšu centru ar vizuālās mākslas, mūzikas un dejas priekšnesumiem. Vakarā paredzēts svētku lielkoncerts, strūklaku šovs un zaļumballe.
Cildinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150. gadadienu un lai atklātu dažus stāstus no tūkstošiem, kas, kopā savijoties, veido šī gada īpašo Dziesmu svētku enerģētiku, Latvijas Radio raidījumu ciklā "Sanākam, sadziedam, sadancojam!" tiekamies ar svētku veidotājiem un dalībniekiem, šoreiz Latgalē.
Viena no tradīcijām ietilpīgākajām tautas mūzikas un folkloras formām ir etnogrāfiskie ansambļi. Tieši te caur dziesmām un arī teatralizētiem uzvedumiem visspilgtāk var novērot tiešo tradīcijas pārmantojamību, kad visplašākās vecuma un pieredzes amplitūdas ļaudis sapulcējas vienkopus, lai dziedātu vai ietu rotaļās, tādējādi nododot savas zināšanas par novada, apkaimes vai kādas konkrētas teritorijas folkloru un tradīcijām jaunākajai paaudzei.