"Byutu maņ tī 50 miļjardi, es jūs nadūmuodams atdūtu Ukrainai, bet ka maņ ir kūkle, es ar jū vysmoz paleidzu tod," soka Uškāns tymā vydā par projektu "EtnoZoom", kas apvīnoj uorzemu i latvīšu tautysdzīsmis. Projektā kūpā ar etnomuzykologi, tulkuotuoju, sabīdryskū darbineicu i Treis zvaigžņu ordeņa kavaleri Viktoriju Prituļaku skaņ i ukraiņu tautysdzīsme, kas sasavyn ar latvīšu tautys instrumentim i džezu. Vīna nu itai kūpā aranžātūs i īraksteitūs dzīšmu ir "Ради Боже".
Tok garuokais Artūra dorbs da ituo ir folkroka grupa "Laimas muzykanti", kam cytugod byus jau 30 godu. "Tei ir taida eklektiska muzykantu apvīneiba, kas spēlej cīši vysaidūs žanrūs, stiļūs. Tū jau dzīšmu albumā "Turu Buru" var dzierdēt, ka tī ir i latino, i kantori, i smogais roks. Vīnkuorši ar lobim muzykantim, kuri tūs vysus žanrus puorvolda, tū vysu nav cik gryuši dareit. Tik saviļkt kūpā gryuši." Artūrs pīzeist, ka pa itim treisdesmit godim grupā daudzi kas pasamainejs, tuo vydā i sastuovs. Vīnā šaļtī pi Artūra grupā pīsavīnuoja juo dāls Matīss i muzikis Armands Varslavāns. "I niu apleik tam trio grīžās daudz cylvāku," stuosta muzikis. Tok bāzis vīta itai vīnai nu latgaliskuokūs grupu niu ir Reiga.
Artūrs Uškāns pīzeist, ka muzyka jam tyva jau nu pošys bierneibys. "Tāvs muzykants beja, a kai cytaižuok. Beja diveji vacuokī bruoli, kas ari beja muzykanti pa jauneibys laiku. Vīns sologitaru spēlēja, ūtrys – ritma gitaru, kai tū tūlaik sauce. Jim beja grupa. Maņ ar jim gribējuos." Tod guoja muzykys škola, kur spālāts akordeons, īts iz kora klasi, piečuok vēļ školys laikā tykts ari da basgitarys, kas Artūru pavadejuse vysu dzeivi. "I taišni pādējūs puora godūs es pi basa asu otkon atsagrīzs etnogrupā "Ogas", kas napaseņ ari izdeve albumu "Laikarati". Tai es asu atsagrīzs pi sova mīluokuo instrumenta, partū ka vysus horizontalūs i vertikalūs tausteņus taipat dzeive ir īvuicejuse. I jau drupeit tai kai gribīs kū cytu paraudzeit, deļ seve padzeivuot, na viņ deļ publikys."
Artūrs stuosta, ka bierneibā gribiejs par jiurnīku palikt, bet deļ okuleru tu eistynuot navarēja, tok muzyka taipat pasaulī nūnese. "I esi pasauli apceļuojs i redziejs. Paļdis akordeonam, paļdis garmanei, kas nu tāva montuojuma beja palyukse i kas mani aizvede vysupyrma iz Kanadu!" Piečuok jau apbraukts puspasauļs, taišni pasasokūt grupys "Laimas muzykanti" izaveiduošonai, kas suokumā roduos kai lauku kapela. "Nu dybynuošonys leidz aptyvai 2000. goda, kod es suoču eksperimentēt, basgitaru pīslēgt kluotyn, i gitaru – akustiskū i piečuok elektriskū. Tūs pīcus godus es brauču ekspedicejuos, tei beja muna etnomuzikologejis fakultate. Es laseju vysu daīmamū literaturu par latvīšu tautys muzykas instrumentim. Es jūs pierku. Maņ pasaruodeja pyrmuo kūkle, es vierūs, kai cyti kūklej, pats vuicejūs. Tod pa tim pīcim godim tev rūnās apjausma, kas tei taida folklora vyspuor ir. Izlaseju vysu, kū beja publiciejs Valdis Muktupāvels," soka Artūrs, naslāpdams, ka iz juo muzykys saprasšonu suokumā lela ītekme bejuse grupai "Iļģi".
Navar nūlīgt, ka "Laimas muzykantim" ir sova eipašuo skaniešona, par kū vysuvaira juopasasoka taišni Artūra aranžejom. Ite vys muzikis izceļ pādejū grupys albumu "Turu Buru", kas skaniešonā var radeit īspaidu, ka apvīnoj vysaidys grupys, jo aranžejis dzīsmem taisejuse vysa grupa kūpā specialuos nūmetnēs. "Turu Buru" nomināts naviņ Latgalīšu kulturys goda bolvai "Boņuks 2023", bet i muzykys īrokstu goda bolvai "Zelta mikrofons".
"A ka vaicoj, kai maņ rūnās [aranžejis] – tu pajem tautysdzīsmi i suoc harmonizēt. Tūreiz suoc komponēt storpspēlis, kas atbiļst tai tautys melodejai, kas atbiļst tekstam i raksturam. Jo kur ir tuos tautasdzīsmis kods, jis nūteikti ir tekstā. Kod tekstu izanalizej, tev pruotā rūnās stiļs, kaidā taiseisi dzīsmi." Cyta storpā "Laimas muzykantu" muzyka daudz izmontuota ari horeografejuos, kas ir ari vairuoku dzīšmu svātku repertuārā, par pīmāru, doncuotuojim meila ir "Meitu muote". Ite vys Artūrs pīzeist – kod tūp aranžejis, par tū, voi piečuok tys byus doncojams gobols, jis nadūmoj, bet vīnnūzeimeigai tam muzykā ir lels svors. "Kod es sātys studejā muzyku veidoju, ka maņ pošam nasagrib doncuot pi juos, tod tei muzyka nader. [..] i eistineibā pats lobuokais ruodeituojs itamā ziņā ir bārni," soka Artūrs Uškāns. Juo radeituo muzyka ir skaniejuse ari Daugovpiļs teatra izruodēs. "Beja maņ cīši meilys izruodis, kur asu vys vēļ prīceigs par tū muzyku, kū asu radejs, kas piečuok fragmentari ir aizguojuse ari "Laimas muzykantu" albumūs.
Kai ar "Laimas muzykantim", tai i cytim projektim Artūrs latgalīšu tautysdzīsmi ir aizness ari plotajā pasaulī. Bet taišni tik daudzi, cik vysaiduos pasauļa vītuos ar vysaidim muokslinīkim sasadorbojūt, Artūru var satikt i Augšdaugovys nūvoda Vabalē, kur jis ir sataisejs jaunuokū etnografiskū ansambli "Vabaļis". "Tys vyss nūteik dabeigi. Vadeituoja dorbs etnografiskajā ansamblī ir dūt īspieju atguoduot, mudynuot iz atguoduošonu. Tod pasaruoda vīns pants, ūtrys, tod – a muna mama tai dzīduoja. Tai tys repertuars i rūnās." Niu "Vabaļis" izdavušs četrus dzīšmu albumus. "Kai roduos pirmais albums? Kod beja zynoms, ka tī ir saļmu i maja dzīduojumu meistaris, roduos ideja – voi var 21. godu symtā izveiduot etnografiskū ansambli. Tys ir aizbraukt pi jūs i papraseit – a jius laiceiguos dzīsmis ari pīminit?" Tagad etnografiskuo ansambļa "Vabaļis" albumūs apkuopūoti stuosti i anekdoti, laiceiguos i goreiguos dzīsmis i ari kolhoza laika dzīsmis. "Tagad maņ ir vysujaunuokais etnografiskis ansamblis Latvejā. Vīna līta ir tei, ka jis izaveiduojs pavysam naseņ – 2006. godā, pi tam 1. aprelī, ūtra līta – kod mes aizbraucam iz "Balticu" voi iz dzīšmu svātkim, maņ folklorys specialisti soka – cik tev jauns ansamblis…" i koč ari vacuokuos etnografiskuo ansambļa dzīduotuojis jau nūguojušs tamā saulē, Artūrs prīcojās, ka niu dzīd vyss pogosts voi kai jis soka: "Vyss kantors ir atguojs dzīduot iz Vabalem."
Kotru godu Vabalē nūteik ari tautys muzykantu svātki. "Itī svātki nūteik bez mikrofonu, bez elektreibys. Mes tūs svātkus ari nareklamejam par tū, ka zāle vysod ir tik pylna bez vysaidys reklamys. Jau cylvāki zyna, ka apreļa pādejuo svātdīne Vabalē ir tautys muzykantu svātki." Itūgod tautys muzikantu svātki Vabalē byus 28. aprelī.
