Bruņoto spēku vadību Sirskis pārņēma no sava priekšgājēja – ģenerāļa Valerija Zalužnija.

Par panākumiem kaujas laukā slavētais Sirskis ir arī kritizēts par taktikas izvēli, kā arī par Bahmutas aizstāvību, kas prasīja neskaitāmas ukraiņu karavīru dzīvības un galu galā krita ienaidnieka rokās.

Viņam tikusi piedēvēta vienaldzība pret militārajiem upuriem un noprotams, ka karavīru vidū viņš nav sevišķi mīlēts.

Sirskis šos apgalvojumus centies atspēkot, paziņojumā savā "Telegram" kanālā norādot, ka karavīru dzīvības vienmēr bijušas un būs Ukrainas galvenā vērtība.

Savu uzrunu viņš sāka ar pateicību karavīriem, seržantiem un arī Zalužnijam par operatīvu plānu īstenošanu, kas ļāvuši glābt tūkstošiem civiliedzīvotāju dzīvību un pasargāt Ukrainas teritoriju no okupācijas.

"Jūsu drosme, profesionalitāte, uzticība dzimtenes aizsardzībai un neatlaidība kaujas uzdevumu izpildē ir mūsu aizsardzības stabilitātes pamats un neļauj ienaidniekam īstenot savus agresīvos nodomus," rakstīja Sirskis.

Taču vienlaikus viņš sacīja, ka nu darba kārtībā esot jauni uzdevumi. Pirmkārt – jāsakārto loģistika un komunikācija kara laukā. 

Sirskis rakstīja, ka ir nepieciešama skaidra un detalizēta visu militāro vadības un kontroles struktūru, formējumu un vienību darbības plānošana, ņemot vērā frontes vajadzības pēc jaunākajiem ieročiem, ko piegādā starptautiskie partneri.

"Pēc iespējas ātrāk un racionālāk sadalīt un piegādāt visu nepieciešamo kaujas vienībām vienmēr bijis un paliek militārās loģistikas galvenais uzdevums," viņš pavēstīja. 

"Visu līmeņu štābu uzdevums ir zināt visas – un bez izņēmuma – frontes līnijas vajadzības un būt informētiem par situāciju katrā reģionā. Tieši militārās vadības un kontroles personāla kvalifikācija ir izšķiroša ideju un plānu izstrādei un veiksmīgai īstenošanai," viņš turpināja.

Neraugoties uz panākumiem kaujas laukā, Sirskis nav tik populārs kā viņa priekšgājējs Zalužnijs un līdz šim ieguvis nežēlīga karavadoņa reputāciju – proti, pastāv viedoklis, ka viņam militārie upuri esot vienaldzīgi. 

Taču savā pirmajā paziņojumā pēc stāšanās amatā viņš šo priekšstatu centās apgāzt.

"Karavīru dzīvība un veselība vienmēr ir bijusi un paliek Ukrainas armijas galvenā vērtība. Tāpēc līdzsvara uzturēšana starp kaujas uzdevumu izpildi un vienību un apakšvienību atjaunošanu, pastiprinot personāla izglītību un apmācību, aizvien ir tikpat svarīga kā jebkad agrāk," viņš pauda.

Un arī Sirskis gluži tāpat kā viņa priekšgājējs Zalužnijs, uzsvēra jaunu tehnisku risinājumu ieviešanas un attīstīšanas nozīmi kaujas laukā.

Viņš rakstīja, ka veiksmīgas pieredzes, piemēram, bezpilota sistēmu un modernas elektroniskās kaujas izmantošana un paplašināšana ir viens no nākotnes vektoriem, lai panāktu uzvaru šajā karā.

"Tikai izmaiņas un nepārtraukta kara līdzekļu un metožu pilnveidošana ļaus mums gūt panākumus šajā ceļā. Un, protams, uzticama aizmugure ir viena no galvenajām sastāvdaļām vispārējiem panākumiem karā," piebilda jaunais Bruņoto spēku virspavēlnieks, tādējādi, visticamāk, dodot mājienu valdībai, kuras stingro atbalstu lēmumu pieņemšanā viņš sagaida.

Pieredzējušajam ģenerālim gan būs jārisina neskaitāmas problēmas, no kurām gana nozīmīga ir apstājusies kustība 1000 kilometru garajā frontes līnijā Ukrainā.

Vairāk nekā gadu ilgās kaujas ir nonākušas strupceļā, un jau ilgāku laiku frontē apstājusies Ukrainas spēku virzība uz priekšu.

Tāpat aizvien nav skaidrs tas, kādu atbalstu Ukraina var gaidīt tuvākajā laikā. Kamēr Eiropas Savienības līderi februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta konkrēta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.

Sirskis pārņēmis armijas vadību laikā, kad nav skaidrības par to, kādi resursi būs pieejami Ukrainai. Tikmēr Krievija pielāgo savu ekonomiku kara vajadzībām, palielinot ražošanu un jaunu karavīru vervēšanu.

Izskan ziņas, ka Krievija Ukrainai uzbrūk ar Ziemeļkorejas raķetēm. Izdevums "The Insider" vēsta, ka Krievija pat turpina saņemt Rietumu ieročus – agresorvalsts arvien saņemot piegādes no Itālijas vadošajiem ieroču ražotājiem – snaiperu šautenes, pistoles un munīciju šiem ieročiem.

Tajā pašā laikā Ukrainai kritiski trūkst artilērijas lādiņu un jautājums par turpmāko militāro palīdzību iestrēdzis arī ASV Senātā.

Vēl pagājušajā nedēļā aizsardzības ministrs Rustems Umerovs ziņojumā Rietumu sabiedrotajiem norādīja, ka Ukraina pašlaik nespēj izšaut vairāk par 2000 šāviņu dienā, kas ir aptuveni trešdaļa no tā, ko vidēji dienā izšauj Krievija.