"Tiesa uzdod valstij 7 dienu laikā izbeigt turpmāku F-35 daļu eksportu uz Izraēlu," teikts spriedumā.
"Šīs rezerves daļas ir militāras preces, un nevar tās vienkārši piegādāt uz citām valstīm. Ir likumi, valsts un starptautiskie noteikumi. Īsāk sakot, šie noteikumi nosaka, ka, ja pastāv skaidrs risks, ka daļas tiks izmantotas humāno kara likumu pārkāpumos, tad tas nav atļauts, tad to nedrīkst darīt," pēcāk skaidroja tiesas pārstāve Martine Onē.
Civilprasību pret Nīderlandes valdību decembrī iesniedza trīs cilvēktiesību aizstāvju organizācijas, kas apgalvoja, ka, ņemot vērā Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, valdībai esot jāpārskata eksporta licence.
Organizācijas apgalvoja, ka kara lidmašīnu rezerves daļu piegāde padarot Nīderlandi par līdzvainīgu iespējamajos kara noziegumos, ko varētu pastrādāt izraēlieši karā pret palestīniešu teroristisko organizāciju "Hamās".
ASV piederošās F-35 daļas tiek uzglabātas noliktavā Nīderlandē un pēc tam nosūtītas vairākiem partneriem, tostarp Izraēlai, izmantojot spēkā esošos eksporta nolīgumus.
Decembrī Hāgas apgabaltiesa paziņoja, ka detaļu piegāde galvenokārt ir politisks lēmums, kurā tiesnešiem nevajadzētu iejaukties.
Taču apelācijas tiesa šo nolēmumu atcēla un uzdeva valdībai pārtraukt eksportu septiņu dienu laikā, norādot, ka Nīderlandei "ir jāaizliedz militāro preču eksports, ja pastāv nepārprotams kara humanitāro tiesību nopietnu pārkāpumu risks".
"Izraēla, veicot uzbrukumus, nepietiekami ņem vērā sekas, kas skar civiliedzīvotājus," norādīja tiesa. "Triecienos Gazā nogalināti nesamērīgi daudz civiliedzīvotāji, tostarp tūkstošiem bērnu."
Tikmēr valdība norādījusi, ka šāds aizliegums ir bezjēdzīgs, jo ASV šīs rezerves daļas var Izraēlai piegādāt no jebkuras citas vietas.
Nīderlandes varasiestādes arī pavēstīja, ka nav skaidrs, vai tām vispār ir tiesības iejaukties šajās piegādēs, kas ir daļa no ASV vadītās operācijas, piegādājot F-35 daļas visiem tās partneriem.
Eksporta licences tika piešķirtas 2016. gadā uz neierobežotu laiku, taču tiesa nolēma, ka kopš tā laika situācija ir radikāli mainījusies un valdībai tas ir jāņem vērā.
"Tas, ka licences ir noslēgtas uz nenoteiktu laiku, nenozīmē, ka valsts var pievērt acis uz to, kas notiek pēc tam," norādīja tiesa.
Starptautisko tiesību eksperti aģentūrai AFP gan norādīja, ka cilvēktiesību pārkāpumus karā Gazas joslā, visticamāk, veic abas konfliktā iesaistītās puses.
Starptautiskā tiesa Hāgā, kas izskata strīdus starp valstīm, jau iepriekš bija paziņojusi, ka Izraēlai jādara viss iespējamais, lai novērstu iespējamo genocīdu Gazas joslā.
Šis nolēmums "stiprina mūsu pārliecību par pozitīvu nolēmumu mūsu lietā", sacīja nevalstiskā organizācija "PAX Netherlands", kas ir viena no pārsūdzībā iesaistītajām tiesību aizsardzības grupām.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobra rītā palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā nogalināti vairāk nekā 1100 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti līdz pat 1,9 miljoniem cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vairāk nekā 25 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.
Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā – aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.
Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
