Taču, lai iznīcinātu ienaidnieka kaujas tehniku, vajadzīga arī munīcija un artilērija, kuras Ukrainai pašlaik kritiski trūkst. Turklāt tieši rietumvalstu vilcināšanās ar militārās palīdzības piegādēm Ukrainai varētu būt viens no iemesliem, kādēļ pēc ilgām cīņām krita Avdijivka.
Avdijivkas aizsardzība no iebrucēju spēkiem bija īpaši spraiga pēdējo mēnešu laikā, taču kopumā tā ilga gandrīz 10 gadus. Nedēļas nogalē Ukraina paziņoja par atkāpšanos no nopostītās pilsētas, un spēku izvešana noslēdzās svētdien. Valsts aizstāvji Avdijivku bija spiesti pamest munīcijas trūkuma dēļ, atsaucoties uz Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centru, vēsta medijs "Ukrinform".
Iebrucēju spēki pirmdien paziņoja, ka pārņēmuši kontroli pār padomju laika koksa rūpnīcu, kas bija pēdējais Ukrainas aizstāvju bastions Avdijivkā.
Lēmums par atkāpšanos pieņemts, lai glābtu karavīru dzīvības, sacījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Avdijivkas ieņemšana ir lielākā iebrucēju uzvara kopš Bahmutas ieņemšanas pagājušā gada maijā. Arī skats, kas paveras uz nopostīto pilsētu, neviļus liek atcerēties ainas no Bahmutas īsi pirms tās krišanas.
Krievija sagrāba Avdijivku, ciešot ievērojamus tehnikas un personāla zaudējumus. Cīņu aktīvās fāzes četros mēnešos iznīcināti vairāki desmiti tūkstoši iebrucēju, vairāk nekā 300 tanku un cita tehnika, vēsta "Ukrinform", norādot, ka tas ir vairāk nekā kaujā par Bahmutu.
Taču situācija arvien sarežģīta arī citviet frontē. Ukrainas aizstāvjiem kritiski trūkst resursu – it īpaši lādiņu un munīcijas. Un viens no galvenajiem iemesliem šim deficītam ir politiskās nesaskaņas ASV. Arī prezidents Džo Baidens norādījis, ka pie atkāpšanās no Avdijivkas vainojama ASV likumdevēju vilcināšanās ar jaunu palīdzības pakotni Ukrainai. Tiesa, telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Baidens paudis – ir pārliecināts, ka par militāro palīdzību izdosies vienoties.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
