Pēdējā ziemas olimpisko spēļu diena tiek gaidīta īpaši. Kā nu ne, ja Latvijas bobslejisti četrinieku sacensībās ir otrajā vietā, tikai par nieka tiesu atpaliekot no mājinieku favorīta Aleksandra Zubkova. Mūsējie gluži var lemt visas Krievijas likteni un sasniegumu šajās olimpiskajās spēlēs, jo krieviem un norvēģiem pagaidām vienāds zelta medaļu skaits un katra no šīm valstīm teorētiski var uzvarēt 50 km slēpojumā un Krievija arī bobslejā.
Pēdējās divas spēļu dienas klāt un latviešu līdzjutējiem būs liela interese par bobsleju četriniekiem. Visdažādākās prognozes, taču realitāti vislabāk parādīs pirmie divi braucieni sestdien. Bobslejā arī pirmais pozitīvais dopinga tests, Itālijas stūmējam Viljamsam Fruliani.
Ceturtdien nevienam no mūsu sportistiem nebija sacensību. Dažiem tikai treniņi un mums kalnos arī pirmā diena, kad nekas steidzami nav jāfilmē, nav arī jākomentē. Dāvis ar operatoru Armandu no rīta pabija bobsleja treniņā, samontēja un pēcpusdienā ap puspieciem devāmies apciemot kolēģus Sočos un paši pirmo reizi būtībā aplūkot pilsētu.
Vēl nepilnas četras spēļu dienas līdz olimpisko spēļu noslēgumam. Šodien vēl ik uz soļa dzirdamas atskaņas par vakardienas hokeju, īpaši jau Krievijas zaudējumu Somijai un Latvijas sīksto spēli pret Kanādu. Tas gandrīz ikvienā žurnālistu sarunā par hokeju. Pār krievu hokejistu galvām vēlusies īsta pārmetumu lavīna, mūsējos visi slavē.
Gribētos, lai daudziem mūsu sportistiem šīs olimpiskās spēles ir kā tramplīns uz augšu. Gan karjerā kopumā, gan arī domājot par nākamajām spēlēm Korejā 2018.gadā. Daži to noteikti arī īstenos, labs pieteikums jau Sočos. Hokeja izlase vien – pirmo reizi iekļuvusi olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā. Rīkotāji atkal visai pasaulei cenšas pavēstīt, ka šo spēļu sarīkošana un atmosfēra tajās būs kā tramplīns jaunajai Krievijai nākotnē.
Pēc divnieku sacensībām bobslejā vīriešiem daudz diskusiju par spēku samēru maiņu, salīdzinot ar visu aizvadīto pasaules kausa sezonu. Labs panākums Oskaram Melbārdim un Daumantam Dreiškenam, gluži vai neķerami te krievu bobslejisti, pa medaļai tika arī diviem bobsleja veterāniem, taču pilnīga izgāšanās vāciešiem.
Tieši tādu spārnotu frāzi, nedaudz pārveidojot populārās dziesmas vārdus, šorīt kalnu pacēlējā teica mūsu operators Armands. Viņi ar Dāvi jau otru reizi devās uz 15 km distanci ar kopējo startu vīriešiem un abas reizes nācās braukt atpakaļ. Nekas nenotiek un nav arī skaidrības par turpmāko. Migla pagaidām ir ļoti liela kalnos, kaut mūsu ciematā Gorki Gorod 540 metrus virs jūras līmeņa vairs nav tik traki.
Vairāk nekā puse olimpisko spēļu programmas jau aizvadīta. Vēl šī svētdiena un tad visa nākamā nedēļa, taču medaļu veidu jau būs mazāk. Toties būs laika vairāk kam citam pasekot līdzi, „Sanki” trasē no mūsējiem mači vairs tikai bobslejistiem.
Sporta līdzjutējs ir kategorisks. Pie uzvarām pierod, un pēc pirmās dienas Martina Dukura pozīcija dažam labam noteikti šķiet gluži kā traģēdija. Tomēr paskatīsies uz lietām reāli. Jā, Martins ir stabils pasaules skeletona līderis pēdējos gados, taču tas vēl neko negarantē vienos mačos, īpaši, galvenā pretinieka teritorijā, Aleksandrs Tretjakovs savas trases priekšrocības pirmajā dienā izmantoja pilnībā. Ja godīgi, Martins arī nevienam zeltu vai kādu citu medaļu nav solījis. Solījis tikai, ka darīs visu, kas viņa spēkos, lai cīnītos par medaļām.
Ceturtdien Latvijas kamaniņu braucēji pierādīja, ka mums ir komanda. Būtībā KOMANDA ar lielo burtu. Uz pasaules labāko sportistu fona varbūt ne tās visspilgtākās zvaigznes, toties vienoti, mērķtiecīgi un labvēlīgi viens pret otru. Kaut gan mūsu kamaniņu sporta virtuvē vēsturiski bijusi arī rīvēšanās savā starpā, tagad viss ir kārtībā.
Trešdienas vakarā Latvija atklāja savu medaļu rēķinu Soču ziemas olimpiskajās spēlēs. Protams, garastāvokli nedaudz sabojāja hokejistu zaudējums pēdējās sekundēs Šveicei, tomēr kopumā ir labi. Vairāki cerību veidi vēl priekšā, un tukšā neesam jau tagad.
Trešdien Sočos jau hokejs Latvijas izlasei un arī divnieku braucieni kamaniņu sportā. Abos veidos ceram uz veiksmīgu iznākumu, kaut ne mūsu sportisti šajos veidos galvenie favorīti. Šodien pēdējie oficiālie treniņi skeletonā, tāpēc jau visai agri devāmies uz trasi.
Nākamās nedēļas dienas olimpiskajās spēlēs gaidāmas tik tiešām vētrainas mūsu līdzjutēju skatījumā. Sāksies hokejs vīriešiem, turpināsies biatlons, mūsu cerību disciplīnas kamaniņu sportā, medaļas sadalīs skeletonisti un svētdien startēs bobslejisti. Būs kam sekot.
Jauna nedēļa klāt, un tajā būs ļoti daudz notikumu olimpiskajās spēlēs. Jau šonedēļ sāksies hokejs vīriešiem, tāpat būs skeletons, Latvijas cerību disciplīna. Skeletonisti pirmdienas rītā uzsāka oficiālos treniņus, no Ziemeļamerikas ierodas NHL spēlējošie hokejisti, Zemgus Girgensons arī jau klāt.
Tieši tā sākās pirmā oficiālā spēļu diena - sestdiena. Trauksme lielajā preses un TV centrā Sočos, satraukums daudziem pirms starta un cerības visiem. Kam uz medaļām un zeltu, kam uz savu labāko sasniegumu karjerā. Ar satraukumu gan visi netika galā un cerības arī visiem nepiepildīsies.
Olimpiskās spēles oficiāli, atklātas un tagad visa galvenā vērība būs pievērsta pašām sacensībām, nevis dažādiem sīkumiem, nebūšanām un minējumiem. Pēc lielās atklāšanas ceremonijas sestdienas rītā gan vismaz kalnos bija neparasti klusu – sacīkstes sākas nedaudz vēlāk kā citas dienas. Vairums apspriež, kāda tad bija pati atklāšanas ceremonija.
Ceturtdien jau aizvadītas pirmās sacensības, kaut oficiāli Soču ziemas olimpiskās spēles atklās tikai piektdien. Mūsējiem pagaidām tikai treniņi, tāpēc vēl ne par sportiskajiem rezultātiem. Mans kolēģis Dāvis ar operatoru Armandu ceturtdienas pēcpusdienā apmeklēja olimpisko kalnu ciematu sportistiem. Pats savukārt devos kalnos, lai nedaudz plašāk palūkotos uz apkārtni. Tieši kalnos gadījās sastapt ļoti daudz bezpajumtnieku. Suņus.
Trešdiena bija visai saspringta arī LTV7 žurnālistiem. Par daudzām ikdienas gaitām jau rakstīju iepriekš, bet pašā vakarā ar Dāvi un operatoru Armandu vēl aizbraucām uz mūsu skeletonistu pirmo treniņu trasē. Tiesa, vēl neoficiālo, tādēļ par sportisko pusi mazāk.
Pirmā pilnā diena, trešdiena, Sočos aizvadīta. Ir paspēts gana daudz – mēs, kalnieši, bijām kājās paši pirmie un jau aizbraucām uz Soču mediju centru (tas aptuveni stundas braucienā), lai tur nokārtotu dažādas formalitātes. Par to gari stāstīt nav jēgas, taču kodolīgi var pateikt tā - pats sākums pirms olimpiskajām spēlēm nekur un nekad nav viegls. Ir vesela gūzma lietu, kas jāizdara un par ko daudziem nav pat nojausmas.
Esam galā un pat iekārtoti viesnīcā. Tas pat nav maz, zinot visus tos notikumus ar jaunbūvju nepabeigšanu pirms Soču ziemas olimpiskajām spēlēm. Salīdzinot ar krietno kareivi Šveiku, mūsu Soču anabāze ir sākusies.
Jau pirmdien Melburnā sāksies Austrālijas atklātais čempionāts tenisā. Patiesībā tas pieaugušo kvalifikācijā jau ir sācies un daudziem arī beidzies, ieskaitot mūsu Diānu Marcinkeviču. Tenisā sistēma nežēlīga, te nav otrās iespējas, zaudētājam no tālākās cīņas jāizstājas. Tradīcijas gan tenisā nemainās, un gada lielajos turnīros jeb Grand Slam pamatturnīrā vīriešiem (tāpat arī sievietēm) spēlē 128 labākie. Viņu vidū arī Ernests Gulbis, kurš sezonas sākuma reitingā ir 24.vietā pasaulē un pirmajā kārtā tiksies ar Huanu Monako.
Daudzos individuālajos ziemas sporta veidos iestājies neliels Ziemassvētku pārtraukums. Tas gan nenozīmē, ka visi var sēdēt, rokas klēpī salikuši, un bezbēdīgi atpūsties. Līdz Soču ziemas olimpiskajām spēlēm atlicis pavisam maz laika, daudzos veidos tie galvenie mājasdarbi jāizdara varbūt tieši šajās dienās. Nu uz kopējā fona redzams, kas ir labi un kas ne visai.
Olimpiskā sezona faktiski jau sākusies visos sporta veidos vai arī sāksies tieši šonedēļ. Katram no Latvijas līdzjutējiem noteikti ir savas cerības par gaidāmo sezonā un, galvenais, olimpiskajās spēlēs. Šobrīd vēl nezīlēsim par hokeju, bet palūkosimies uz individuālajiem sporta veidiem. Ne visiem, bet tiem, kur mūsu izredzes uz augstām vietām visreālākās.
Jau novembra beigās Kalgari sāksies jaunā pasaules kausa sezona bobslejā un skeletonā. Visas pasaules labākie atlēti tai gatavojas īpaši, jo kā nekā tā būs olimpiskā sezona. Gatavi jaunajai sezonai ir arī mūsu sportisti – faktiski treniņi sākušies jau neilgi pēc iepriekšējās sezonas beigām, tāpat krietni pastrādāts pie tehnikas un ir uzlabojumi šajā jomā. Patiesības labad gan jāteic, ka tikpat nopietni gatavojas arī galvenie konkurenti, jo visu sportistu mērķis ir olimpiskās medaļas.
Pirms turnīra prognozēt, kā veiksies Ernestam Gulbim un arī galvenajiem favorītiem gaidāmajā ”Grand Slam” tenisa turnīrā, ir nepateicīgs darbs. Protams, vislielākās izredzes uzvarēt ”US Open” ir Novākam Džokovičam, Rafaelam Nadalam vai Endijam Marejam, tomēr arī viņiem var gadīties viena neveiksmīga diena un ar to viss ir beidzies. Kā nupat Ņujorkā izteicies iepriekšējā gada čempions un nesenais Vimbldonas uzvarētājs Marejs: ”Nedomāju, ka te ir kāds izteikts favorīts – negribu kādu izcelt, jo tādā sarežģītā veidā kā teniss ir daudz dažādu nianšu un viena diena no otras atšķiras. Jūs varat vienu dienu spēlēt izcili, bet tad dažas dienas vēlāk pamosties un justies nelāgi.”
Šī gada lielākais notikums pasaules sportā ir klāt! Gados, kad nenotiek Olimpiskās spēles vai pasaules kausa finālturnīrs futbolā, nav lielāka sarīkojuma par pasaules čempionātu vieglatlētikā. Ne velti gan dalībvalstu ziņā, gan kopējās intereses dēļ vieglatlētiku dēvē par sporta karalieni, karaļa troni atvēlot futbolam.
Vai Gulbis šogad tiks tālāk par otro kārtu? Jautājums banāls, bet atbildi sniegt nav tik vienkārši.
Latvijai piektdien FIFA pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēle futbolā pret savas grupas līdervienību Bosniju /Hercegovinu. Mūsējiem – lai aizstāvētu savu godu un censtos pakāpties uz augšu turnīra tabulā (esam piektie, priekšpēdējie pēc pirmā riņķa un vienīgā uzvara ir pret Lihtenšteinu), bosniešiem tā lieliska iespēja vēl jo vairāk nostiprināties pirmajā vietā un līdz ar to reāli pretendēt uz spēlēšanu nākamgad finālturnīrā Brazīlijā.
Līdzjutēju skatījumā Ernests Gulbis visu laiku atradies liftā starp debesīm un elli. Ir laiks, kad absolūtais vairākums viņu slavē un ceļ debesīs, ir arī bijuši pretēji brīži – viņu burtiski iemīda zemē. Līdzjutēji parasti ir ļoti kategoriski savos spriedumos, par laimi, šogad par Ernesta sniegumu tenisa laukumos ir vairāk uzslavējošu spriedumu nevis nievājošu. Tam ir savs pamats – ja neskaita žilbinošo ielaušanos pasaules labāko 100 tenisistu skaitā vēl padsmitnieka gados un dažus veiksmīgus turnīrus pagātnē, Gulbja sniegums nebūt nebija stabils. Šogad viss mainījies uz labo pusi.
Salātu zaļā krāsa. Varbūt tā nav īsti raksturīga Latvijas tēlam sportā vispār, taču pludmales volejbolistiem Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam gan. Pagaidām tā viņiem nesusi veiksmi un sportisti savā būtībā ir māņticīgi, tāpat kā reizumis žurnālisti. Kad spēlē šis mūsu duets, vai katram no mūsu mazās TV komandas mugurā vai kājās arī kas no salātu zaļā. Dāvis, Dīvs, Māris, Armands - tie pamatā ievēro šo tradīciju, pa tonim arī dažkārt citiem. Kā neticēt veiksmei, kas būs tik vajadzīga arī ceturtdaļfinālā? Krievu žurnālistikas klasikā bija teiciens par kādu sportistu ” Tas viņam veiksmes krekliņš, viņš to visu laiku nēsā, nevelkot nost...” Un apkārt arvien mazāk cilvēku....
