Māris Rīmenis: Kā tramplīns uz augšu

Gribētos, lai daudziem mūsu sportistiem šīs olimpiskās spēles ir kā tramplīns uz augšu. Gan karjerā kopumā, gan arī domājot par nākamajām  spēlēm Korejā  2018.gadā. Daži to noteikti arī īstenos, labs pieteikums jau  Sočos. Hokeja izlase vien – pirmo reizi iekļuvusi olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā. Rīkotāji atkal  visai pasaulei cenšas pavēstīt, ka šo spēļu sarīkošana un atmosfēra tajās  būs kā tramplīns jaunajai Krievijai nākotnē. 

Daļai Latvijas sportistu jau spēles beigušās, taču hokeja izlase vēl cīnīsies ceturtdaļfinālā, noslēgumā bobslejs četriniekiem un atsevišķi veidi vēl mūsu slēpotājiem. Mūsu sportistu sniegums jau plaši aprakstīts un apspriests Latvijā, vairums līdzjutēju  savām acīm TV ekrānos sekojuši līdzi notikumiem Soču ziemas olimpiskajās spēlēs. Šoreiz  par  dažām īpatnībām, kas atšķir šīs spēles no visām citām iepriekšējām. Par dārdzību jau runāts un rakstīts daudz. Skaidrs, ka šīs ir dārgākās spēles vēsturē un to kopējais budžets ir milzīgs, pat astronomisks.

Kalnos pirmdienas pašā vakarā aizbraucām aplūkot lēkšanu ar slēpēm no tramplīna – komandu sacensības.  Eiropā, arī Japānā ļoti populārs sporta veids, faktiski ziemā stabili pirmajā trijniekā no individuālajiem veidiem kopā  ar kalnu slēpošanu un biatlonu. Krievijas tramplīnlēcēji finālā - pašu labāko astoņniekā  - netika, un liela daļa skatītāju aizgāja prom. Pirms izšķirošajiem lēcieniem labākajām astoņām komandām! Arēna laba, taču tieši šajā arēnā vislielākais pārtēriņš celtniecībā – vairāk nekā sešas reizes  pārsniegts  sākotnējais budžets. To tik tiešām vajag mācēt, jo uzbūvēt tramplīnu nav  tik sarežģīti kā, piemēram, kamaniņu trasi vai lielu ledus halli. Atbildīgais par būvniecību bija toreizējais Krievijas Nacionālās olimpiskās komitejas viceprezidents Ahmets Bilalovs. Viņu pats Putins  vēlāk apsūdzēja naudas  izšķērdēšanā.

Bilalovs savu amatu zaudēja un šobrīd atrodas meklēšanā, kaut kur ārzemēs. Toties viņa virsvadībā tramplīna celšanas tāme pieauga no 40 miljoniem dolāru līdz 265! Tik varens pieaugums nebija  nevienā citā būvē.

Man pašam  lielākoties laiku nākas pavadīt tieši ledus trasē, publikas daudzums atkarīgs no mājinieku  cerībām. Ja tēmē uz zeltu, ir daudz. Ja cerības uz medaļām nelielas, tad skatītāju pamaz. Tā bija otrdienas vakarā sieviešu bobslejā, turklāt laukā visu laiku lija.  Skatītāji atbalsta labi, skandē ”Rossija, Rossija”, taču reizēm arī nevietā, kad vēl gatavojas startēt citas valsts sportisti un līdz mājiniekiem jāgaida vēl vairāki braucieni. Biatlonā kopumā cilvēku bijis daudz, bet uz divreiz pārcelto 15 km ar kopējo startu sanāca pamaz.  To  var saprast, darba diena, laiks nejauks un pat no rīta nebija īsti garantijas par  sacensību norisi.

Visam pāri – daiļslidošana un hokejs, par to vislielākā interese, un te šaubu nav.

Paši sastaptie krievi no tuvākās apkārtnes stāsta, ka kopumā uz sacensībām biļetes nav nemaz tik dārgas. Sākotnēji milzīgas cenas, bet Sočos mazāks  ārvalstu tūristu skaits, biļetes neizpirka un tagad var dabūt par draudzīgām cenām. Minētais neatteicas uz daiļslidošanu un hokeju ar Krievijas piedalīšanos. Viesnīcu cenas vēl pirms olimpiādes ļoti augstas, visas ēkas pat nepabeidza  laikus, un tas atbaidīja  tūristus Vēlāk –  daudzviet brīvas istabas pat palika pāri, un tagad varot pieklājīgu numuru dabūt pat par kādiem 20 – 30 eiro mūsu naudā. Gluži tāpat ar biļetēm uz dažādām āra sacensībām,  dabūt nav nekādu problēmu.

Otrdien pirmo reizi šo spēļu laikā kalnos sniga un arī vairs nebija tik silts. Toties nedaudz zemāk, Krasnaja Poljana rajonā 540 m virs jūras līmeņa visu dienu pamatīgi lija. Patiesībā pirmo reizi ziemas olimpisko spēļu laikā piedzīvoju tādu lietu, līdzīgu kā mums dažkārt novembrī. Lielais nokrišņu daudzums atklāja arī vairums trūkumu jaunuzceltajā ciematā.

Ielas gluži vai pludoja, notekūdeņu kolektoru ir maz, asfalts dažviet nelīdzens un šajās iedobēs veidojās milzīgas lāmas. Šodien jau skats cerīgāks, laiks pamazām noskaidrojas.

Vakarā hokejs, bet trešdien  no rīta pirmos oficiālos treniņus veica bobslejisti četrinieku ekipāžās.  Rezultāti cerīgi, abos braucienos Oskara Melbārža ekipāžai labākais laiks, abas reizes otrais Zubkova četrinieks.  Mūsējie neforsē startā, bet beigu ātrums labākais abos braucienos. Otrajā braucienā starts mūsējiem par vienu simtdaļu ātrāks nekā Zubkovam, finišā jau par 0,18 priekšā. Oskaram Ķibermanim sestā un septītā vieta. Ļoti cerīgi, taču tie ir tikai treniņi. Tendence gan  tāda, ka  Melbārža četrinieks trasē slīd labi un viss būs atkarīgs  tieši no braukšanas mačos.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti