Rīta treniņos Leldei Priedulēnai divreiz 18.laiks no divdesmit dalībniecēm. Vēlāk pirmie divi oficiālie mēģinājumi brāļiem Dukuriem, turklāt pirmo reizi spēļu laikā trasi veica krievu skeletonisti. Pirmajā mēģinājumā ātrākais vācietis Aleksandrs Krokels, Tomass ceturtais, Martinam dalīta sestā-septītā vieta, Aleksandrs Tretjakovs astotais, Franks Rommels – 11. Otrajā braucienā pirmais amerikānis Metjū Antuāns. Brāļiem savstarpēji dalīta ceturtā vieta. Tretjakovs tikai 18.... Rezultāti diezgan blīvi, un vēl neko nezīlēsim, treniņi ir un paliek treniņi. Mūsējie šoreiz abos braucienos startēja pašās beigās un starta ieskrējienā pārāk necentās, Tretjakovs arī.
Pēc kamaniņu sporta pirmās disciplīnas līksmoja vācieši un īpaši Bavārija. Fēliksam Loham zelts. un viņu pēc finiša tūdaļ pat klātienē sveica arī jaunais starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs un arī Vācijas futbola leģenda Francs Bekenbauers. Tagad Minhenes "Bayern" pat būs jālūdz autogrāfs no Loha, jauneklis ir azartisks šīs komandas fans un personīgi ar daudziem futbolistiem pazīstams.
Pēc panākuma Lohs pat paziņoja, ka tā ir uzvara "lauvu midzenī", ar to domājot ne vispār spēļu organizāciju, bet gan krievu kamaniņu braucēju un apkalpojošā personāla attieksmi pret viņu. Demčenko paziņojumi par Loha brīnumkamanām un to, ka viņš nemaz īpaši labi nebrauc, pirms spēlēm bija tik tiešām pārāk asi. Te pats Demčenko ar žurnālistiem tikpat kā nerunā un pirmajā intervijā pēc sacensībām Krievijas kanālā "Rossija I" pat vairākkārt uzbruka žurnālistam. Ko viņam vispār prasot, tad atkal uz tādu jautājumu viņš neatbildēšot vispār un tā tālāk. Uzvarētāja tēvs un izlases treneris Norberts Lohs savukārt izteicās, ka apbrīno sava dēla psiholoģiju. Vienmēr jautrs, naktīs pirms atbildīgiem startiem spēj gulēt ciešā miegā un tikai īsu brīdi pirms starta spēj atslēgties no visa un maksimāli koncentrēties.
Ja par vāciešiem, tad ļoti interesanti bija palasīt vienas viņu brīvprātīgās interviju RTL Soču mājas lapā. Viņa pasmējās, kad žurnālisti taujāja par daudziem steigā darāmiem darbiem spēļu sākumā. Vāciete ieradusies divas nedēļas pirms atklāšanas un bijusi šokā - tad vispār spēļu sākums nav šķitis reāls. Toties krievi mākot celt rekorda tempos, un pašai meitenei lielāko problēmu sagādā ēšana. Ja cilvēks ir veģetārietis, te nemaz neesot tik viegli kaut ko izvēlēties. Toties visiem brīvprātīgajiem aizliegts dzert un arī smēķēt spēļu laikā, vismaz publiskā vietā smēķēt. Brīvprātīgajiem arī aizliegts pašiem iet klāt un lūgt nofotografēties kopā ar olimpiešiem.
Labiekārtošanas darbi mums tuvākajā apkārtnē joprojām turpinās. Turpat zem mūsu lodžijas, kādu pusmetru zemāk divi vīri sparīgi šorīt metina klāt kādas metāla konstrukcijas ēkām. Nezinu, vai tur vēlāk iekārs kādus zaļumus vai kā, bet nu dūmi un specifiskā metināšanas smarža mums ir jūtami jau tagad. Piedevām nupat pazuda atkal internets – kas nozīmē arī to, ka nerāda televizors. Jācer, tas nebūs saistībā ar metināšanu.
Vainu recepcijā pieteicām, bet, ja nekas neuzlabosies, būs tūdaļ jādodas prom uz trasi. Tur vismaz garantēts drošs interneta pieslēgums vadā, Dāvim drīzumā jānoraida kārtējais safilmētais videomateriāls. Bez interneta, turklāt droša, stabila un ātra pieslēguma nu nekā. Mūsdienās vairums materiālus pārraida tikai tā, un līdz ar to internetam ir ļoti liela nozīme mediju darbā. Kanādā pirms četriem gadiem ar to nebija nekādu problēmu, ja neskaita astronomisko summu par pieslēgumu spēļu laikā. Šeit dažkārt kas atgadās, taču Pekinā 2008.gadā ar internetu vispār bija milzīgas problēmas.
Pagāja pusstunda, un internets atjaunojās, arī TV redzam. Izrādās, pie sienas metina tādu metāla karkasu, kur būs piekārts uzraksts "Reception" un attiecīgi krieviski ar lielākiem burtiem – recepcija. Tagad pielikti divi burti, angliskie Re, krieviski Pe. Gribētos, lai angliskā versija kā re-make attiektos un gaidāmajām sacīkstēm skeletonā. Nu gluži kā pirms gada te pasaules kausa posmā. Jaunā veidolā, ar vismaz tikpat labu iznākumu.
Vakar mani pārsteigums sagaidīja arī komentētāja kabīnē "Sanki" trasē. Ieeju, viss kārtīgi, krēsli glīti piebīdīti, uz galda viss sakārtots, bet... Nestrādā komentētāju informācijas sistēma, vārdu sakot visi skaitļi un dati brauciena laikā starpfinišos, arī cita informācija. Izsaucu tehniķi, mūs trasē apkalpo holandieši. Ļoti izpalīdzīgs vīrs, bet viņš arī nekā nesaprot, strāva pienāk, bet nav signāla kabelī. Sazvanāmies, atsaucam atbildīgos no krievu puses un viņam uzreiz lieta skaidrs, - apkopēja savā centībā izslēgusi strāvas sadalītāju. Pēcāk ir ieslēgts, bet šī sistēma pati uzreiz neatjaunojas, vajag kādas paroles ievadīt. Labi, ka uzspējām laikus, līdz pārraidei palika minūtes piecas. Paspējām.
Svētdienas vakarā bija svētki arī Krievijai, pirmās medaļas, turklāt arī zelts komandu cīņā daiļslidošanā. Mājinieki uzskata, ka uzvaras daiļslidošanā viņiem ir gandrīz tikpat vērtīgas kā iespējamais panākums hokejā. Laureātus pat sveica Vladimirs Putins personīgi. Ja par hokeju, tad te viss pa īstam sāksies trešdien, taču jau šovakar un rīt treniņus aizvadīs no Ziemeļamerikas atlidojošie. Pirmā lidmašīna ar līgumreisu jau atlidoja, tajā arī trīs krievu hokeja lielākas zvaigznes Aleksandrs Ovečkins, Jevgēņijs Malkins un arī Pāvels Dacjuks. Ap vieniem pēc vietējā laika atlidos vēl viena lidmašīna un četros pēcpusdienā - pēdējā. Zemgus Girgensons jau iekārtojies olimpiskā ciematā.
NHL līgas apskatnieki jau tagad aplūko komandu izredzes un, kā vienmēr, izceļ lielo sešinieku – Kanādu, ASV. Krieviju, Čehiju, Somiju un Zviedriju. Analizējot vārtsargus, apskatnieki ir vienisprātis, ka tie kopumā vislabākie ir Somijai, trīs augstas klases meistari. Tāpat ASV ir Raians Millers un Zviedrijai Henriks Lunkvists, vieni no vislabākajiem un stabilākajiem vārtsargiem jau vairāku gadu garumā NHL.
P.S. Sočos un Adlerā šodien esot jau plus 16 un pēcpusdienā gaida lietu. Kalnos vēl spīd saule un ir daudz vēsāks. Mēs ceram uz sauli, pārējiem Sočos vakarā jau būs jāmeklē lietusmēteļi.
