Vieglatlētika tiešām ir veids, kur vismaz kādu dalībnieku uz čempionātu sūta ikviena valsts – ja arī neizpilda noteikto normatīvu, tad kāds no mazo valstiņu sportistiem tiek uzaicināts. Šogad vien būšot jauns rekords – kopā Maskavā startēs 206 valstu un teritoriju dalībnieki, tostarp gan tikai 10 no Latvijas – neparasti maz, un tas jau ir iemesls pārdomām.
Maksimālā pārstāvniecība – trīs dalībnieki vienā disciplīnā Latvijai šoreiz varēja būt tikai šķēpa mešanā sievietēm. Taču Sinta Ozoliņa-Kovala veselības dēļ nebrauks uz Maskavu, un tādēļ mums būs divas sportistes šajā disciplīnā – Madara Palameika un Līna Mūze.
Ar to viss kārtībā, taču šķēpa mešanā vīriešiem esam vājāki kā nekad. Tikai viens dalībnieks – Vadims Vasiļevskis. Patiesībā A normatīvu vispār neviens no mūsu šķēpraižiem neizpildīja. Bija lielie sporta forumi (pasaules čempionātus un olimpiskās spēles ieskaitot), kad Latviju pārstāvēja trīs un vēl cīnījās par medaļām. Dažiem savainojums (kā Zigismundam Sirmajam), cits nav formā (Ainārs Kovals) un tāda nu pašlaik ir situācija.
Vasiļevskim pēdējās sezonas nav bijušas veiksmīgas, taču varbūt tagad, bez lielā atbildības sloga, viņš spēs izšaut. Tīri praktiski vērtējot, šogad gan daudz tālāk metuši Krievijas, Somijas un Čehijas atlēti, turklāt ne tikai viņi vien, tomēr cerība mirst pēdējā.
Atklāti sakot, šoreiz runāt par medaļu kādam no mūsu sportistiem var tikai lielākie optimisti.
Pat mūsu talantīgā daudzcīņniece Laura Ikauniece šogad nav ideālā formā, turklāt konkurence ir ļoti spēcīga. Godalgu var iegūt tikai tad, ja paši Latvijas sportisti parāda šīs sezonas labāko sasniegumu un vairākiem konkurentiem neizdodas sasniegt savu līmeni.
Lielajos mačos gan dažkārt tā notiek. Par piemēru labi noder pērnā gada Olimpiskās spēles Londonā un šķēpa mešanas fināls vīriešiem, kurā daudzi favorīti palika bešā un uzvara tika izcīnīta ar ļoti pieticīgu rezultātu šādam mērogam (84 m 68 cm). Turklāt to spēja līdz tam faktiski nepazīstamais Kešrons Valkots no Trinidadas un Tobago.
Ja runā par kopējo pārstāvniecību, tā Maskavā būs ļoti plaša, taču katrā disciplīnā ir savi favorīti.
Vislielākā interese globāli pasaulē būs par Useina Bolta startu – vai viņš spēs atkal uzvarēt 100 un 200 metros?
Zinot vēl pavisam nesenos dopinga skandālus, kur iejaukti pasaules vadošie sprinteri Taisons Gejs un Asafa Pauels, daudziem uz mēles noteikti ir jautājums – cik tīrs ir pats Bolts? Vēl četru dopingā pieķerto Jamaikas sportistu vārdi neesot atklāti, bet Bolta starp tiem neesot. Tā vismaz apgalvo starptautiskā federācija... Ja būtu - tas izrādītos tik milzīgs trieciens vieglatlētikai, ka paietu gadi, kamēr no tā atgūtos.
Lielā mērā tāpēc, ka šādās reizēs viens pēc otra sportu pamet lielie sponsori (kā tas bija riteņbraukšanā), bet šobrīd tie vēl ir ļoti dāsni. Starptautiskās federācija ( IAAF) ir ļoti bagāta, ne velti jau kopš 2001. gada tās nosaukumā vārds ”amatieru” svītrots. Visi labākie ir profesionāļi ar labu peļņu. Dimanta līga un citi lielākie mači tiek dāsni sponsorēti – dalībnieki saņem prēmijas un daudzi arī starta naudu.
Šajā pasaules čempionātā vien kopējais balvu fonds būs vairāk nekā septiņi miljoni dolāru.
Kāds nu tur vēl amatierisms, nu, varbūt to dažu speciāli uzaicināto dalībnieku dēļ no mazām saliņām, kas vairāk publikas jautrībai.
Par uzvaru katrā disciplīnā Maskavā no starptautiskās federācijas pienāksies 60 000 dolāru, otrā vieta – 30 000, trešā 20 000, un tā līdz astotajai pozīcijai (4000). Par pasaules rekordu tieši Maskavā divi lielākie sponsori TDK un "Toyota" katru apbalvos ar 100 000 dolāriem. Ir par ko cīnīties, jo katra uzvara sev līdzi nes arī nākotnes ienākumus no reklāmas.
Harismātiskiem atlētiem (tādiem kā Bolts) reklāmas ienākumi ir milzīgi, un var arī saprast – pamēģini būt labākais pasaulē sprintā! Vieglatlētika ne velti tiek uzskatīta par sporta karalieni un faktiski ir visu citu sporta veidu pamatā – tas sen nav nekāds noslēpums. Cita lieta, ka pie vispārējās konkurences un dārdzības šis sporta veids pie mums vairāk kļūst elitārs, jo līdz lieliem panākumiem ir jāizaug un šajos gados daudz līdzekļu jāinvestē.
Cerēsim, ka mūsu vieglatlētika atgūsies un tikai šogad mums ir tik maz dalībnieku pasaules čempionātā. Ar vai bez mūsējiem, bet ikvienam būs daudz ko redzēt un no kā izvēlēties TV pārraidēs. Pašiem lielu cerību uz medaļām nav, bet varbūt - tieši tādēļ vai par spīti tam - kādam arī izdosies patīkami pārsteigt līdzjutējus.
