Vēl atminu tos daudzos kritiķus, kuri pēla Gulbja fizisko sagatavotību un izturību. Tagad tā vairs nav, un katram ir redzams, ka Gulbis spēj fiziski izturēt līdz galam pat garus mačus, pat ar Rafaelu Nadalu šomēnes Romā. Nav joks, visu laiku labākajam tenisistam māla laukumos Nadalam pret Gulbi bija nepārprotami smagākais mačs Romas ”Masters” turnīrā, un patiesībā mūsu tenisistam līdz uzvarai pietrūka nieka tiesas. Šis nieks bieži vien atšķir tenisa ģēnijus no pārējiem vienkārši labiem tenisistiem. Visi varēja slavēt Gulbi par parādīto sniegumu, taču statistikā paliek zaudējums un arī pašam sportistam tas kremta pēc spēles.
Varbūt nedaudz uzmanīgāk pašam sportistam vajadzētu izrunāties intervijās pēc mača. Kā smejies, tas nav parlaments, kur var runāt visu to, kas uz mēles - šis izteikums gan pieder Šveikam.
Gulbim vienmēr bijis savs īpašs spēles stils un arī sava izteikšanās maniere, kas dažkārt tuva tipiskam britu vai arī krievu humoram.
Tieši tālab dažreiz viņš tiek pārprasts, un dažkārt kā joks izteiktā doma tiek uztverta par patiesību. Uz to iekritis ne viens žurnālists vien. Patiesībā ar Gulbi runāt tagad ir daudzu žurnālistu sapnis, viņš ir neordinārs un interesants, bet ne visi tiek klāt. Šādā profesionālā līmenī jāaizmirst mēģinājumi sazināties ar viņu telefoniski, bet arī uz vietas, turnīra laikā, ar visiem neparunāsi. Ir jāsaprot, ka profesionālais teniss ir smags darbs, kaut šis sporta veids dažam labam izskatās skaists un vienkāršs televizora ekrānā. Kādā neatkarīgā pētījumā, vērtējot katrā sporta veidā vajadzīgo tehniku, fizisko sagatavotību un psiholoģiju, profesionālo tenisu atzina par sarežģītāko pasaulē.
Jā, tenisisti ir egoisti, vismaz laukumā, un citādi nemaz nevar būt.
Reizēm uzvaru no zaudējuma šķir tikai viena izspēle svarīgā brīdī, laukumā tu esi viens pret pretinieku, ar savām ciešanām un šaubām, un neviens nevar nākt talkā. Te nav maiņu, kā komandu sporta spēlēs, nav trenera padoma tieši spēles laikā. Ar visu jātiek galā pašam. Gulbis pēdējā laikā neapšaubāmi priecē, un to pierāda visa viņa spēļu bilance profesionālajos turnīros šogad – ieskaitot svaigāko uzvaru ”Grand Slam” turnīrā ”French Open” pret brazīlieti Rožero Dutru Silvu - 20 panākumi un 7 zaudējumi. Turklāt neviena neveiksme nav tāda, par kuru kaunēties. Pret Nadalu vien zaudēts divos dramatiskos mačos, tāpat pret pasaules pirmā desmitnieka spēlētajiem Tomašu Berdīhu un Huanu Martinu del Potro. Galu galā februārī iegūts Delrejbīčas ATP turnīra tituls, sākot no kvalifikācijas Floridā, astoņas uzvaras pēc kārtas. Cilvēks ar vāju fizisko sagatavotību un nerviem vienkārši nevar to izturēt.
Labs treneris tagad (austrietis Ginters Bresniks), izcils fizioterapeits Maiks Novotnijs, bet galvenais – paša atziņa, ka jāmaina sava attieksme pret darāmo. No Gulbja nu varam sagaidīt arī kādu ļoti lielu panākumu – pasaules TOP 100 viņš šogad atgriezies strauji un pelnīti, paša mērķi ir lieli. To vienmēr viņš teicis arī savstarpējās sarunās, kaut konkrēti nekad nav solījis uzvaru kādā noteiktā turnīrā.
Latvijai ir daudz labu sportistu, ir arī labas komandas, bet Gulbis kā profesionālā tenisa viens no savdabīgākajiem spēlētājiem tomēr ir atsevišķs gadījums.
Pagaidām viņu augstāk novērtē visā pasaulē nekā Latvijā, tāda mūsu zemītes īpatnība.
Ceru, ka pamazām to sapratīs, nākamo tāda līmeņa tenisistu mēs varam vēl gaidīt gadu desmitiem un pat nesagaidīt. Tai pašai Zviedrijai ar izcilām tenisa tradīcijām un panākumiem ( Borgs, Vīlanders, Edbergs, Sederlings u.c.) tagad labākais tenisists pasaules reitingā ir piektajā simtniekā.
Lai puisim izdodas – daudzi jau domāja, ka viņa talants jaunībā pārspīlēts, ka daudz ko paveikusi tēva nauda utt.
Absolūti bez talanta tenisā neko nesasniegsi, arī bez naudas sākumā pagrūti, bet vēlāk tomēr visu nosaka ieguldītais darbs un psiholoģija.
Gulbis reti kuru atstāj vienaldzīgu, par to dažkārt labi liecina pēc balss stipri pavecu līdzjutēju zvani uz LTV sporta redakciju viņa spēļu dienās – pasakiet, lūdzu, kā Gulbis nospēlēja... Tas par kaut ko liecina. Ierakstiet kaut vai google meklētājā viņa vārdu un uzvārdu un parādīsies gandrīz pusotra miljona norāžu. Pašlaik nevienam citam Latvijas sportistam pasaules mērogā nav tik liela publicitāte. Pagaidām lifts iet uz augšu un jācer, ka nekritīs lejup... Gaidām labu turpinājumu Parīzē, nu jau pret vietējās publikas mīluli francūzi Geilu Monfīsu.
