Pārsvars Tretjakovam ir tīri solīds, Martinam ir vēl lielāks handikaps pret saviem tuvākajiem sekotājiem. Kas tad pirmajos divos braucienos notika? Nekā ārkārtēja, ja neskaita Tretjakova fenomenālos starta ieskrējienus. Mājiniekam pirmajā braucienā vēl īsti nepadevās trases beigas, savukārt otrajā jau viņš nobrauca labāk, bet Martins mazliet laika pazaudēja otrā brauciena beigās. Vai 0,56 ir daudz vai maz? Martins veica divus labus braucienus, bet vienkārši Tretjakovs te braucis daudz vairāk, zina dažus noslēpumus trasē, un krievu raķetei šoreiz arī jūtams plus - ieskrējiens attiecīgi 0,10 un 0,11 sekundes ātrāk par Martinu Reāli šis paātrinājums startā dod to samērā jūtamo pārsvaru pirmās dienas beigās. Martins sev neko nepārmet un sola cīnīties arī sestdien. Tiesa, tik lielu atstarpi startā viņš neesot gaidījis – ja pretiniekam turklāt vēl labi slīd skeletons trasē, tad grūti ko likt pretim.
Varbūt sestdien nedaudz vairāk noriskēt, kaut ne pārgalvīgi. Ja ne citādi, tad arī sudrabs būs ļoti labs sasniegums. Pirmajā dienā vēl pārsteidza amerikāņa Džona Deilija stabilitāte un iegūtā trešā pozīcija. Tomasu ne pārāk veiksmīgais otrais brauciens attālināja no bronzas pozīcijas. Kļūdas no 11.līdz 14. virāžai, taču vēl viss nav zaudēts. Jūtama atstarpe, taču te gan konkurentos nestabilāki sportisti, ar ne tik labu ieskrējienu kā Tretjakovam.
Martinam medaļai jābūt. Nevajadzētu krist panikā, kaut ļoti cerēts uz pirmo zelta godalgu savas komandas neatkarīgās Latvijas sastāvā. Martins nepadosies un izdarīs visu, bet viņa iespētais šoreiz gan vairāk būs atkarīgs no viņa galvenā konkurenta. No otras puses, Tretjakovs ir tikai cilvēks, arī viņš var kļūdīties. Vislielākā nozīme gan būs trešajam braucienam, kurā pirmais startēs Tretjakovs. Ja viņš vēl vairāk attālināsies no Martina, tad gan laikam viss būs skaidrs, jo neba jau mājinieks tad pārlieku riskēs beigu braucienā. Pirms tam krievu skeletonistu paziņojumi par to, ka viņi ir ļoti labi piebraukuši šo trasi bija bez kāda acīm redzama seguma (tikai vienā no treniņiem). Tagad redzam, ka tā arī ir. Noslēpumu trasē nav, un tieši braukšanā Tretjakovs te neko Martinam nezaudē.
Ja Martinam neizdosies kļūt par olimpisko čempionu tagad, viņam būs vēl lielāka motivācija gatavoties Korejai pēc četriem gadiem. Nu jau neitrālā trasē, jo diezin vai četru gadu laikā mājiniekiem izdosies panākt tik milzīgu progresu. Viens braucējs gan korejiešiem jau tagad nav slikts un ieņem 13.vietu pēc pirmās dienas, turklāt ar ļoti labiem starta ieskrējieniem. Varbūt Latvijas skeletonistu cerības būtu nedaudz labākas, ja cīņā par iespējām sarīkot šīs olimpiskās spēles pirms nepilniem septiņiem gadiem Sočus būtu uzvarējusi Zalcburga vai Pjenčana Korejā. Varbūt, kaut Īglsa Austrijā tāpat ir labi piemērota Tretjakova reaktīvajam startam. Vienīgais, viņš tur nevarētu aizvadīt daudz vairāk treniņu par citu valstu sportistiem.
Cerīgu dienu mūsējiem, un nav iemesla skumt. Divas godalgas kamaniņu sportā, kādai jābūt arī skeletonā un vēl taču Andrejs Rastorgujevs 15 km masu startā un tāpat mūsu bobslejisti, vairāk gan domājot četriniekus. Tieši te mūsu trumpis pret mājiniekiem būs starta ieskrējiens un visiem vēl atmiņā Oskara Melbārža uzvara pasaules kausa pēdējā posmā pērn. Mēs turpinām cerēt un nepadoties, tajā skaitā arī hokejā. Formula tāda, ka arī pēc grupu turnīra viena kvalifikācijas spēle var izrādīties ļoti veiksmīga. Spēles turpinās un izbaudīsim tās, tūdaļ jau puse no medaļu skaita būs sadalīta.
P.S. Joprojām ļoti silts - varbūt pat pēc divarpus gadiem Riodežaneiro vasaras olimpiskajās spēlēs daždien nebūs siltāks nekā pašlaik Soču apkaimē. Brazīlijā kā nekā tobrīd nemaz nebūs astronomiskā vasara.
