Notraust putekļus no filmas: Kā atdzimst latviešu kino zelta fonds

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latviešu kino klasikas fondā ir simtiem filmu, kas būtu jādigitalizē un jāatjauno. Līdz šim putekļi notrausti no 15 spēlfilmām un uzsprodinātas deviņas animācijas filmas. Restaurētas tautā iemīļotās spēlfilmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", un pašlaik atdzimšanu piedzīvo kino meistara Rolanda Kalniņa filma "Piejūras klimats".

Filma sāk atdzimt brīdī, kad tā atvesta no Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu krātuves. Pašlaik restaurācijai izraudzītā Rolanda Kalniņa filma "Piejūras klimats" uzņemta 1974.gadā, taču līdz galam netika pabeigta.

Kā stāsta projekta vadītājs Roberts Vinovskis, filma netika pabeigta Maskavas funkcionāru savulaik izteikto iebilžu dēļ. Filmēšanu izdevās noslēgt deviņdesmito gadu sākumā. Šo kino lenti līdz maija sākumam plānots restaurēt, lai varētu parādīt arī uz ekrāniem saistībā ar kino meistara jubileju.

Izmazgā un skenē 

Kā stāsta studijas "Lokomotīve" restaurācijas mākslinieks Pēteris Sudakovs, vispirms filmas lente jānomazgā, jāattīra no putekļiem, pielipušiem gružiem un citiem uzslāņojumiem, kas gadu garumā nogulsnējušies uz lentes. To ietin speciālā iekārtā, kas atgādina veļas mašīnu. 

Kamēr lente mazgājas un žūst, restaurācijas mākslinieks sagatavo skeneri darbam. Uz iekārtas nedrīkst būt pat vismazākais puteklītis.

Filmu pārvērš digitālā formātā, lai attēlu un skaņu varētu uzlabot ar mūsdienu tehnoloģijām un atbilstošām datorprogrammām.

Skenerim uzstāda dažādus parametrus, lai filmu pārceltu maksimāli labākajā kvalitātē. Skenēšana vienlaikus ir kā izlūkgājiens – var saprast, cik bojāts filmas pozitīvs vai kopija nonākusi restauratoru rokās.

Taču skenēšana ir restaurācijas vieglākais posms. To var paveikt pāris stundās. Bet digitālo datu apstrāde pēc tam ilgst mēnešiem.

"Piejūras klimats" drīz nonāks arī restaurācijas mākslinieka asistentes Rūtas Kalvišas datorā. Šobrīd viņa darbojas ar citu Rolanda Kalniņa šedevru – tiek pabeigts leģendārais "Ceplis". Lai gan viss notiek pielietojot digitālus rīkus, tas tomēr ir roku darbs un smags pārbaudījums acīm.

 

Māksliniekam jāapstrādā katrs filmas kadrs – jālikvidē skrāpējumi un citi bojājumi. "Vienā filmā ir 150 tūkstoši kadru, kas ir jāizlabo," piebilst Kalviša.

Blakus telpā filmai piešķir krāsu. Varoņi atgūst zaudēto sejas toni, un kinodarbs iegūst noskaņu. Kā stāsta krāsu korektors Māris Zommers, stāvot arhīvā, kino lente ir pabalējusi, kļuvusi pelēka, zilgana, pazudis sarkanais tonis. "Pats grūtākais ir iztēloties kā tas varēja izskatīties, kā to redzēja operators."

Bez priekšrakstiem

Filmu restaurācijā nav strikti noteiktu priekšrakstu, kā tam jānotiek un kādam jābūt gala rezultātam. Mācās no kļūdām un pēta, kā to dara citas studijās un laboratorijās ārzemēs. To, cik daudz filmu var tīrīt, mākslinieki vadās no sajūtām.

"Šodienas tehniskie resursi un tehniskās iespējas ļauj šo filmu padarīt varbūt pat krāsaināku, sterilāku nekā tā jebkad ir bijusi, kad tā ir uzņemta,"

teica projekta vadītājs Vinovskis, filmas restaurēšanu pielīdzinot arheologa darbam, kas arī ir grūts.

"Arheologs atrod senas dārglietas un tad ar mazu otiņu attīra no tā, kas ir gadsimta gaitā pielipis un nācis klāt, mēģinot atgriezt to izskatu kā tas bija, kad šie priekšmeti radās.

Tāpat arī ar šīm filmām," sprieda Sudakovs, gan norādot – svarīgi tomēr ir nezaudēt sajūtu, ka tā ir veca filma.

Studija “Lokomotīve” ir vienīgie, kuriem ir šāda filmu atjaunošanas tehnika. Iepriekš tur restaurētas trīs režisora Jāņa Streiča filmas – "Mans draugs - nenopietns cilvēks", "Svešās kaislības", "Cilvēka bērns".

Projekta vadītājs Vinovskis atzīst – tas ir liels gods, ja filmas režisors akceptē restauratoru veikumu. "Tad var uzskatīt, ka misija ir pabeigta".

Jāatjauno simtiem filmu

Latviešu kino klasikas fondā ir simtiem filmu, kas būtu jādigitalizē un jāatjauno. Filmas no Latvijas kino zelta fonda sāka restaurēt 2008.gadā. To, kuri kinodarbi jāatjauno, vispirms lemj Nacionālais kino centrs (NKC). Ekspertu grupa izstrādā prioritāri restaurējamo filmu sarakstu.

Līdz šim putekļi notrausti no 15 spēlfilmām un uzsprodinātas deviņas animācijas filmas.

Restaurēta jau minētā filma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", arī "Salna pavasarī", "Purva bridējs", "Sprīdītis", "Vella kalpi".

Sākumā filmas veda restaurēt uz ārzemēm. Tagad ar likumu noteikts, ka tas jādara Latvijā. To, kam uzticēt filmu atjaunošanu, nosaka konkursā. NKC rindā restaurāciju gaida 10 spēlfilmas, tostarp "Nāves ēnā", "Puika", "Emīla nedarbi", "Dāvana vientuļai sievietei" un sešas dokumentālās īsfilmas. To darīs, kad būs atrasti līdzekļi.

Vinovskis piebilst, ka ļoti daudzām padomju varas gados uzņemtajām filmām negatīvi nav pieejami, jo tie joprojām glabājoties Maskavā un acīmredzot nav starpvalstu vienošanās, lai šos materiālus atgūtu.

Vienas mākslas filmas atjaunošana izmaksā vidēji 19 000 eiro. Filmas atjauno par Eiropas projektu naudu un Valsts kultūrkapitāla līdzekļiem.

Daudzu filmu liktenis ir neskaidrs, jo vēl nav atrisināts Kultūras ministrijas un "Rīgas kinostudijas" strīds par to, kam pieder autortiesības uz visām latviešu filmām, kas uzņemtas "Rīgas kinostudijā" padomju varas gados.

Kad filma ir atdzimusi jaunā kvalitātē, viena kopija nonāk Nacionājā arhīvā. Otra – NKC, bet trešā paliek restauratoriem. Kā atzīst restaurācijas mākslinieki, nododot tās skatītājiem, gandarījums bieži vien ir tikpat liels kā uzņemot jaunu kinolenti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti