Panorāma

J.Reirs: piedāvājums nerisina sociāli neapdrošināto problēmas

Panorāma

Panorāma

Kara muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu

Kara muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu

Latvijas Kara muzejs saņēmis nozīmīgu dāvinājumu - Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, ievērojamā latviešu virsnieka un grāmatas “Latviešu leģions” autora Artura Silgaiļa arhīvu. Tas ir nozīmīgs papildinājums liecībām par Otrā pasaules kara vēsturi un Latvijas virsnieku gaitām.

Tik plaši personiskie arhīvi reti kad nonāk muzejos - vairāk nekā 1400 vēstures liecību, ko trimdas latvietis, pulkvedis Arturs Silgailis vācis visu mūžu. Tās aptver vairāk nekā 70 gadu ilgu laikposmu - no Pirmā pasaules kara līdz 1980. gadu nogalei.

Arhīvs tapis laikā, kad Silgailis rakstījis grāmatu “Latviešu leģions”, kas faktiski ir vienīgā apkopojošā monogrāfija par latviešu leģiona vēsturi. Tās ir fotogrāfijas, kartes, personiskie apbalvojumi.

“Viņš ilgu laiku bija Latvijas leģiona ģenerālinspektora štāba priekšnieks, caur kuru gāja ļoti daudz dokumentu, un viņš bija kā pēdējais štāba priekšnieks. Bija iespēja aizvest dokumentus uz Rietumiem un saglabāt savā arhīvā. Šis tiešām ir unikāls vēstures liecību kopums. Un nez vai kaut kur vēl pasaulē pie privātpersonas kaut kas tāds glabājas,” saka Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis.

Sevišķi unikāls ir kāds īpašs dokuments -  Hitlera 1943. gada 10. februārī izdota pavēle, kurā viņš pavēl dibināt latviešu SS brīvprātīgo leģionu, kura  lielums un veids ir atkarīgs no pieejamo latviešu vīru skaita.  Dokumentam ir arī Hitlera paraksts.

“Šī ir pirmā pavēles kopija, kas nonākusi Latvijas zemes pašpārvaldes rīcībā,” par dokumentu stāsta Tomaševskis.

Muzeja rīcībā nonāca arī Silgaiļa sarakste ar citiem leģiona virsniekiem. Aviācijas leģiona “Latvija” komandieris Jānis Rucelis vēstulē stāsta, ka aviācijas leģions netiek izveidots, bet bijušos latviešu lidotājus ieskaita zenītartilērijas vienībās un izvieto pie Kēninsbergas, kur 1944./1945. gada mijā notiek sīvas cīņas.

“To varētu izmantot akadēmiskajā pētniecībā, jo Otrā pasaules kara un leģiona lietas ir tas, kas šobrīd ir interešu pašā virsotnē mūsu pētniekiem. Tās ir aktuālas tēmas un gana vēl nepētītas,” piebilst Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs.

Savas militārās karjeras laikā Arturs Silgailis dienēja astoņās armijās, un par visiem šiem posmiem arhīvā ir materiāli. Pulkvedis mira 1997.gadā Kanādā. Viņa arhīvu Kara muzejam nodeva dēls Viktors. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti