Panorāma

Aiztur meitenes vajātāju Ogrē

Panorāma

Panorāma

Konference par Ziemassvētku kaujām

Konferencē Jelgavā analizē Ziemassvētku kauju ietekmi uz karamākslas attīstību

Šajās dienās aprit 100 gadu kopš leģendārajām Ziemassvētku kaujām Tīreļpurvā. Ievadot atceres pasākumus, ceturtdien, 5.janvārī, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notika Ziemassvētku kaujām veltīta konference, kur vērtēta šo cīņu taktisko risinājumu ietekme uz karamākslas attīstību. 

Ar pētījumiem konferencē iepazīstināja Latvijas Universitātes, Valsts vēstures arhīva un Kara muzeja vēsturnieki, bet klausītāju rindās bija daudz jauniešu, skolotāju un vēstures entuziastu.

Ziemassvētku kaujas iztirzātas no kultūrvēsturiskā aspekta un militārās vēstures viedokļa – kā kauju taktiskie risinājumi ietekmēja karamākslas attīstību.

Vēsturnieks Kārlis Dambītis stāsta – Tīreļpurvā frontes līnijas atdalīja dzeloņdrāšu kārtas. Parasti, sākot uzbrukumu, pretinieks tās saārdīja ar artilēriju, lai kājnieki varētu tikt iekšā ienaidnieka teritorijā. Taču strēlnieki 23. decembra rītā uzbrukumā izmantoja izlūkošanas gājiena taktiku. Pārgrieza dzeloņdrātis un klusi iefiltrējās vāciešu pozīcijās.

"(..) Viņiem izdevās apmēram stundas laikā šķērsot šos dzeloņdrāšu aizžogojumus bez būtiskiem zaudējumiem.

Tas bija pārsteiguma moments vāciešiem, jo līdz tam krievu taktikā tas plašos uzbrukumos nebija izmantots. Krievijas armijā pēc tam skatījās šo piemēru, kā to var vairāk izmantot. Tas bija lētāk un zināmā mērā ērtāk, sagatavojot uzbrukumu, jo nebija jāsagādā milzīgs munīcijas daudzums," klāstīja Dambītis.

Līdz Ziemassvētku kaujām Pirmajā pasaules karā cariskās Krievijas armijai nekādi neizdevās pārraut vāciešu aizsardzības līniju, bet latviešu strēlnieki Tīreļpurvā to izdarīja.

Tās bija vienas no lielākajām latviešu strēlnieku kaujām un nozīmīgākajām cīņām Latvijas vēsturē.

"Mūsu karavīri izcīnīja uzvaru, bet tauta gaidīja daudz vairāk - Kurzemes atbrīvošanu. Latviešu tauta un latviešu strēlnieki saprata to, ka Krievijas impērijas ietvaros nevar cerēt uz Kurzemes atbrīvošanu un pašiem latviešiem tas ir jādara. Skaidrs, ka tas ir pirmais solis uz latviešu karaspēku un Latvijas valsts ideju, jo tūkstošiem strēlnieku, kas cīnījās Ziemassvētku kaujās, pēc tam bija Latvijas armijas rindās Atbrīvošanas karā 1919. -1920. gadā," sacīja vēsturnieks Jānis Hartmanis.

Kā uzsver vēstures pētnieki, tautas atmiņā Ziemassvētku kauju dalībnieki palikuši ar savu varonību. Vajadzētu sīkāk izpētīt, par ko tūkstošiem latviešu strēlnieku saņēma cara valdības ordeņus un vēlāk arī jaunās Latvijas valsts apbalvojumu – Lāčplēša ordeni.

Sestdien, 7.janvārī, Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagastā notiks galvenais kauju simtgades atceres pasākums. Būs kaujas rekonstrucija un lāpu gājiens uz Ložmetējkalnu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti