Amatpersonas uzsvēra abu valstu interesi attīstīt transporta un enerģētikas projektus. Runājot par enerģētiku, Māris Kučinskis uzsvēra, ka svarīgi turpināt attīstīt reģionālo dabasgāzes un elektrības tirgu, stiprināt energoapgādes drošību un izbūvēt Lietuvas un Polijas gāzes cauruļvadu.
Ministru prezidents un Polijas Seima priekšsēdētājs runāja arī par “Rail Baltica” projektu.
Savukārt piedaloties Polijas un Latvijas amatpersonām, 2.februārī Kara muzejā atklāja ceļojošo izstādi „Viņus nogalināja ar šāvienu pakausī. Katiņas slaktiņš”. Izstādē apkopoti stāsti par slaktiņa upuriem, tostarp cilvēkiem, kas dzimuši Latvijā un parāda Katiņas slaktiņu kā Otrā pasaules karā pastrādātu genocīdu no padomju armijas puses. 1940.gadā nošāva 22 000 padomju gūstā kritušo Polijas karavīru un civilpersonu. Izstāde būs apskatāma līdz pat marta sākumam un ieeja tajā būs bez maksas.
"Fakts, ka izstāde tiek atklāta Rīgā, ir zināms simbols," sacīja Kuhciņskis. "Tā ir zīme tam, ka mums ir kopā ir jāaizstāv patiesība, mums solidāri ir jāpastāv par savu brīvību un savām vērtībām," pauž Polijas premjers.
Katiņas muzeja direktore Eva Kovaļska stāsta - Katiņa ir sinonīms poļu inteliģences iznīcināšanai padomju okupācijas laikā. "Tās ir vēstules, kas rakstītas no sirds, par to, kas notika specnometnēs... Mēs vienmēr sakām, ka Katiņa nav politika. Tie pirmām kārtām ir konkrēti cilvēki, kuriem ir acis un seja. Tie nav numuri izvesto un ieslodzīto sarakstos," uzsver Kovaļska. "Daudzi jaunieši nezina par to. Par Katiņu ir daudz melu un sagrozītu faktu," piezīmē Kovaļska.
Polijas vēsturniekiem joprojām nav visu materiālu no Krievijas par padomju okupācijas laikā pastrādāto genocīdu pret poļu tautu. Arī Polijas pētniekiem ir grūtības tikt iekšā Krievijas arhīvos. "Mēs gribētu zināt ne tikai pašu galveno atbildīgo Staļina, Berijas, Kaļinina vārdus, bet arī uzvārdus citiem, kuri vainojami Katiņas masu slepkavībās," paskaidro Polijas Nacionālā piemiņas institūta direktora vietnieks Mateušs Špitma.
Izstāde ir patiešām nozīmīga, jo šī ir Polijas Otrā pasaules kara vēsture, uzsvēra Kara muzeja direktore Aija Fleija. Izstāde ir par notikumiem, kas ilgus laikus tika noklusēti un slēpti.
"Vairāk mēs zinām par Katiņas notikumiem, ka padomju karaspēks bez izmeklēšanas, bez apsūdzībām nošāva ļoti daudz Polijas armijas virsnieku, karavīru un arī inteliģences pārstāvju. Ilgu laiku tas tika slēpts. Muzejs sauc to par ceļojošo izstādi. Tur ir gan tie stāsti, gan vizuālās liecības, gan arī oriģinālie materiāli, kas ir šīs vēstules rakstītās, kas Polijā ir ļoti daudz. Par šo izstādi domājot, viņi ir arī sameklējuši vairākus upurus, kuru dzimšanas vieta ir Latvijas teritorija, Latgales puse. Vairāk no Daugavpils, ir no Krāslavas, kas arī savieno divus reģionus. Mūsu vēstures savieno šajā izstādē," stāstīja Fleija.
Ziņots, lai pārrunātu drošības un aizsardzības jautājumus, Rīgā trešdien, 1.februārī, ieradās Kuhciņskis.
