Panorāma

Noraida finanšu un labklājības ministru demisiju

Panorāma

Panorāma

Lestenes baznīcā atgriezusies altāra siena

Pēc 50 gadiem Lestenes baznīcā beidzot atgriežas altāra siena

Pēc vairāk nekā 50 gadiem savā mājvietā Lestenes baznīcā atgriezusies altāra siena un atjaunotā kancele. Lestenes baznīca savulaik bija krāšņākais baroka laika dievnams Latvijā. To pamatīgi izpostīja Otrā pasaules kara laikā, un padomju gados izdemolēja un ierīkoja kalti. Baznīca kļuvusi par simbolu tam, kas ar latviešu tautu un valsti ir noticis.

Zeltīti eņģeļi, bagātīgi rotājumi un filigrāni tēli – kokgriezumus pirms vairāk nekā 300 gadiem darināja viens no tālaika izcilākajiem meistariem Nikolauss Sefrenss. Unikālais interjers padomju gados būtu aizgājis bojā, ja vien kokgriezumus, kas bija izmētāti pa dažādām vietām, nebūtu kopā savākuši Rundāles pils muzeja darbinieki. 50 gadus kancele un altāra siena glabājās Rundālē.

Augustā kokgriezumus pārveda atpakaļ uz Lesteni. Kancele jau restaurēta, bet pie sienas speciālisti vēl strādās. Lestenes baznīcas draudzes priekšniece Inguna Kokina stāsta, ka kopumā tur bija 30 skulptūras, no kurām saglabājušas 19. “Būs daudz darba kokgriezējiem, kas gatavos trūkstošos tēlus, dekorus. Būs jākrāso, jāzeltī.”  

Lai vairāk nekā desmit metrus augsto un septiņus metrus plato altāra sienu saliktu un uzstādītu, četri vīri strādāja gandrīz divus mēnešus. Sākumā nekas, bet uz beigām trīcēja rokas, jo apzinājāmies kādas vēsturiskas vērtības turam – tā saka Irlavas pagasta iedzīvotājs Edgars Bērziņš, kurš savā brīvajā laikā palīdzēja salikt sienu. 

“Viss turas kopā ar koka tapām, viss ar rokām tika celts. Maniem mazbērniem būs ko atcerēties, ko opis darījis. Skaisti,”  saka Edgars.

Altāra sienas centrā joprojām ir fotogrāfija. “Trūkst centrālās figūras – krustā sistais Jēzus Kristus. Otrajā pasaules karā izlauzta un gājusi bojā. Šīs figūras vietā, kamēr tiks izgatavota, ir ielikta fotogrāfija, kas parāda, kāda bija Lestenes baznīca 20.gadsimta 30. gados,” stāsta draudzes priekšniece.

Baznīcas atjaunošanas fonda pārstāvji atzīst – finansiālais atbalsts un ziedojumu apjoms nav tik liels, kā cerēts.

Lai nākamo divu, triju gadu laikā varētu pilnībā restaurēt altāri, šobrīd atrasti vien 50 tūkstoši no nepieciešamajiem 300 tūkstošiem eiro.

Iecerēts arī no jauna uzbūvēt unikālās Lestenes ērģeles, un tam vajag vienu miljonu eiro. “ Ērģeles ir interesantākā un nozīmīgākā interjera daļa un tāda, ka, cilvēki ienākot baznīcā iesaucās: Ak, svētā Lestene! Jo eņģeļu figūras ērģelēs kustējās,” zina stāstīt Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda valdes locekle Sabīne Branta.

Baznīcā cer, ka valsts varētu palīdzēt ar lielāku atbalstu, jo ar atsevišķiem ziedojumiem šo mērķi nav tik viegli sasniegt. Lestenes baznīcas vēsture cieši saistīta ar latviešu karavīru likteni. Blakus ir leģionāru brāļu kapi.

Piektdien, 23.decembrī, dievkalpojumā pieminēja Ziemassvētku kaujas, kas Otrā pasaules kara laikā risinājās Lestenes un Džūkstes apkaimē. No 1944.gada 23.decembra līdz 1945.gada 10.janvārim tur pirmo reizi viena pret otru cīnījās pretējās pusēs karojošās latviešu vienības: latviešu leģionāri un padomju armijā iesauktie. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti