Prezidents izsludinās novadu reformas likumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Valsts prezidents Egils Levits izsludinās Administratīvi teritoriālās reformas likumu par 42 pašvaldību izveidi nākamā gada 1. jūlijā, neskatoties uz vairāku desmitu pašvaldību vadītāju pausto aicinājumu rīkoties pretēji. Valsts prezidents gan norādījis uz vairākiem trūkumiem, kurus vēl ir iespējams labot.

ĪSUMĀ:

  • Levits nolēmis izsludināt novadu reformu.
  • Saeima atbalstīja ieceri par kultūrvēsturiskajām zemēm un vietējo kopienu pārstāvjiem.
  • Levits: Bez uzlabojumiem reforma nebūtu derīga.   
  • Prezidents: Pašvaldību robežas nav akmenī cirstas, vēl iespējamas korekcijas.
  • Likumdevējam jābūt gatavam atkal apspriest jautājumu par Varakļāniem. 
  • Formāla pieeja novadu reformas sagatavošanai radīja vietējo kopienu aizvainojumu.
  • Maz izskanēja argumenti par katra iedzīvotāja ieguvumu no reformas. 
  • Reformas mērķis nevar būt pašvaldību vai vietvaru deputātu skaita samazinājums.
  • Levits: Saeimai un valdībai jāmācas no šīs reformas apspriešanā pieļautajām kļūdām.
  • Levits: Novadu reformas likums ir tikai sākums, izšķirīgi ir turpmākie soļi.

Levits piektdien, 19. jūnijā, preses konferencē norādīja, ka Saeima būtiski uzlabojusi sākotnējo reformas piedāvājumu, paredzot stiprināt vietējo kopienu kultūrvēsturisko identitāti un nodrošināt, ka vietējām kopienām būs sava demokrātiski vēlēta pārstāvniecība pagastu un mazpilsētu līmenī.

Šie priekšlikumi ir būtiski uzlabojumi, tādēļ prezidents izšķīries reformu izsludināt.

Prezidents izsludinās novadu reformas likumu
00:00 / 03:05
Lejuplādēt

Bez uzlabojumiem reforma nebūtu derīga

Saeima atbalstīja Levita ierosinājumus paredzēt jaunu likumu iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai, kā arī ilgtspējīgai pilsētu un pagastu attīstībai, ņemot vērā to piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai.

Saeimas lēmums paredz, ka valdībai šogad jāizstrādā likums, kas regulēs pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.

Tāpat Saeima lēma, ka vietējām kopienām būs vēlētie pārstāvji vietējo jautājumu risināšanai.

Nespēja nodrošināt visas valsts vienmērīgu attīstību izpaužas nevis Rīgā un Pierīgā, bet attālākajos pagastos un mazās pilsētās, un arī šī reforma vissāpīgāk skar tās kopienas, kas atrodas tālāk no iezīmētajiem attīstības centriem, tāpēc prezidents saprot vietējo kopienu bažas.

“Mana pārliecība ir, ka vietējās kopienas, pagasti un mazpilsētas nedrīkst pazust, valstij jārada priekšnosacījumi, lai to intereses nākotnē saklausītu vairāk nekā līdz šim,” sacīja Levits.

Levits atzina, ka gadījumā, ja Saeima neparedzētu reformas likumā šos divus uzlabojumus, viņaprāt, nebūtu šaubu, ka šī reforma nebūtu derīga un būtu jānodod atpakaļ izskatīšanai parlamentā.

Robežas nav akmenī iecirstas

Levits uzsvēra, ka pašvaldību “teritoriju robežas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem”, ja vēlāk izrādīsies, ka kāds modelis nestrādā kopienas interesēs, nestrādā iedzīvotāju interesēs, to iespējams koriģēt saprātīgu grozījumu ceļā, bet otrais ceļš ir Satversmes tiesa. Uz gatavību to darīt jau iepriekš norādījušas vairākas vietvaras.   

Atsevišķas korekcijas joprojām ir iespējamas, uzsvēra  Levits.

Kā piemēru viņš minēja Varakļānu novadu, kuru tomēr nolēma iekļaut Rēzeknes novadā, lai gan iedzīvotāji un pašvaldība aizstāvēja pievienošanos Madonai. 

Likumdevējam būtu jābūt gatavam apspriest šo jautājumu vēl, ar potenciāliem likuma grozījumiem, norādīja prezidents.     

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs no “Attīstībai/Par” uzskata, ka komisijā diskusijas par novadu sadalījumu bijušas detalizētas, ievērojot kopējo jaunā novadu sadalījuma kontekstu. Ņemot vērā arī opozīcijas aktīvo darbošanos, viņaprāt, izdevies vienoties par sabalansētu novadu kartes piedāvājumu.

„Protams, ka nekas, ja tā var teikt, nav iecirsts akmenī kā jebkuras likumdošanas iniciatīvas, kas prasa attīstību.

Tomēr es domāju, ka šajā variantā 42 pašvaldību piedāvājums ir ļoti optimāls, ņemot vērā tos izaicinājumus, ar ko pašvaldības šobrīd saskaras,” pauda Plešs.

Atbildīgā komisija darbu ar saistošajiem likumprojektiem par pašvaldību nākotni pēc reformas pabeigšanas sagaida rudenī. Tad paredzēts izskatīt pārstrādāto likumu "Par pašvaldībām" par vietvaru kompetenci un funkcijām, Valsts prezidenta kancelejā topošos likumus par vēsturiskajiem novadiem un vietējo kopienu iespējām un citus.

Saeimai un valdībai jāmācās no kļūdām

Prezidents norādīja, ka likuma izstrādātāju formāla pieeja radīja kopienu aizvainojumu, tas radīja pretestību un emocionālo apņēmību pretoties reformai. Levits atzina, ka viņu uztrauc tas, ka šajās diskusijās maz izskanēja domas par valsts un katra iedzīvotāja ieguvumiem no šīs reformas.

Reformas mērķis nevar būt pašvaldību vai vietvaru deputātu skaita samazinājums, tas ir aplami, reformai jābūt balstītai uz to, ka katram iedzīvotajam pieejami vienādi pakalpojumi neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, uzsvēra Levits.  

Viņš arī norādīja, ka Saeimai un valdībai jāmācas no šīs reformas apspriešanā pieļautajām kļūdām un stratēģiski jāuzlabo savas reformas īstenošanas spējas nākotnē, runājot par citām reformām.

Reforma ir nepieciešama, lai uzlabotu pašvaldību jaudu, panāktu, lai iedzīvotājiem būtu labāka pakalpojumu kvalitāte, tā ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, uzsvēra prezidents.  

Mazākam skaitam pašvaldību, kuras kļūtu jaudīgākas, jānodrošina labāka katra iedzīvotāja dzīve pēc reformas, uz to jāraugās gan valsts institūcijām, gan pašām pašvaldībām, lai sasniegtu reformu mērķus, sacīja Levits.

Viņš atzina, ka reformu, kas ir ilgstoši nerisināta un sasāpējusī problēma, nevar atrisināt ar gludu, visiem pieņemamu lēmumu; jo svarīgāka un būtiskāka reforma, jo vairāk domstarpību un diskusiju.

Taču Saeimas pieņemtais novadu reformas likums ir tikai daļa vai sākums, izšķirīgi ir turpmākie soļi – likums par vietējo kopienu pārstāvniecību un kultūrvēsturisko zemju identitāti, uzsvēra Levits.

Šis likums nebūt nav visa Administratīvi teritoriālā reforma. Izšķirošs ir nevis jaunais pašvaldību iekārtojums un to robežas, bet gan turpmākie praktiskie likuma iedzīvināšanas soļi un tam nepieciešamo likumu izstrāde un pieņemšana. Saeimai pēc iespējas ātrāk ir jāīsteno nākamie reformu soļi, kā paveikšanai bija vajadzīgs šis likums.

"Šobrīd ir valstiski atbildīgi dot iespēju tam stāties spēkā un patiešām sākt reformu, nevis turpināt bezgalīgo cīņu un vairot domstarpības.

Saeimas pieņemtais likums varētu kalpot par stabilu pamatu visas valsts vienmērīgai un ilgtspējīgai attīstībai visas Latvijas sabiedrības kopējās interesēs," uzrunā pauda Levits.

Ministram un vietvarām atšķirīgs skatījums

Atbildīgais par reformas sagatavošanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) uzsvēra, ka reformas rezultāts ir labs. Tieši tādēļ prezidents, viņaprāt, ir izšķīries to izsludināt.

“Prezidents saka, ka acīmredzot abas puses ir piegājušas reformai emocionāli, un aicina mūs atrast kopsaucējus. Tas ir labs aicinājums. Droši vien mēs būtu varējuši to darīt, ja būtu atteikušies no mērķa, ieviest reformu no nākamā gada 1. jūlija,” sacīja Pūce.

Tikmēr prezidenta lēmums izsludināt reformu nav pārsteigums Latvijas Pašvaldību savienībai. Tās vadītājs uzsvēra, ka savienības iebildumi pret reformu sakrīt ar Valsts prezidenta iebildumiem.

“Varbūt tas ir signāls pašvaldībām, kuras nav apmierinātas, gatavot pieteikumu Satversmes tiesā,” sacīja Gints Kaminskis.

Viņš neprognozēja, cik pašvaldības varētu apstrīdēt reformu Satversmes tiesā.

KONTEKSTS:

Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Levits šonedēļ saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti