Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs likumprojektus par nepieciešamību pašvaldību vadošajām amatpersonām – mēram, viņa vietniekam, izpilddirektoram – iegūt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu pamatojis ar ģeopolitiskajiem apstākļiem. Nav pieļaujami, ka pašvaldību vadošās amatpersonas varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju. Tā esot nepieciešamība arī valsts apdraudējuma gadījumā, kad būtiska loma būtu, piemēram, pašvaldību civilās aizsardzības komisijām.
"Pašvaldībās jau šobrīd no prakses viedokļa rodas pretruna, ka bruņotie spēki vai valsts drošības iestādes vēlas veikt kaut kādu būvniecību, kas ir klasificēta un būtiska valsts drošībai, bet pašvaldības vadītājs nevar iepazīties, kādi aizsardzības plāni ir viņa pārvaldības teritorijā, jo viņam nav pielaides," paskaidroja Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Aivars Puriņš.
Komisijas sēdē izvērtās plašāka diskusija par rīcību gadījumos, ja kāds pašvaldības vadītājs nesaņemtu pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Atbilstoši Valsts drošības dienesta pārstāves sniegtajai informācijai, piemēram, pērn pielaide atteikta apmēram 1% tās pieteicēju jeb 25 no 2200. Taču likums neparedz, ka domes priekšsēdētājs zaudē amatu, ja nesaņem pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, skaidroja Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edvīns Danovskis.
"Tāds pats regulējums ir attiecībā uz Saeimas deputātiem. Tas nozīmē, ka
deputāts, protams, ir tiesīgs prasīt pielaidi valsts noslēpumam, bet tas, ka to nav saņēmis, nav iemesls un nevar būt juridisks pamats zaudēt amatu. Tieši tā pati loģika ir uz domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku.
Tālāk tas jau būtu risināms jautājums domei, kā rīkoties, ja pielaides nebūs mēram, bet, piemēram, būs viņa vietniekam," pauda Danovskis.
Vairāki deputāti norādīja, ka šis regulējums ir jāpapildina – vajadzīgs striktāks risinājums domes vadītājam pielaides nesaņemšanas gadījumā.
Arī tāpēc, ka tieši mēri vada pašvaldības civilās aizsardzības komisijas, kas dažādu apdraudējumu gadījumā būtu atbildīgas, piemēram, par cilvēku evakuēšanu un citiem ārkārtas pasākumiem.
Ikdienā pašvaldības vadītājam praktiski nav saskares ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Taču citādi būtu krīzes situācijās, kas norāda uz nepieciešamību aktualizēt arī Civilās aizsardzības plānu, uzsvēra komisijas deputāts Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība).
"Anotācijā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka šis gadījums ir saistīts ar militāru apdraudējumu, kas viennozīmīgi ir civilās aizsardzības jautājums. Tā ir fundamentāla kļūda, ka mums nav šī pamatdokumenta jau divus gadus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā," norādīja Mitrevics.
Izskanēja arī šaubas par domes deputātu kompetenci izvērtēt, kam deleģēt pieeju valsts noslēpumam, ja tā atteikta domes priekšsēdētājam. Šiem aspektiem Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicinās pievērsties par likumprojektu virzību atbildīgajai Saeimas Aizsardzības komisijai, pavēstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
"Viennozīmīgi atbalstām esošo redakciju, bet domājam to padarīt stingrāku. Lūdzu to izvērtēt, un esam gatavi turpināt šo sarunu," teica Burovs.
Šīs diskusijas norāda uz iespējamiem papildinājumiem Valsts prezidenta rosinātajos likumprojektos.
Paredzēts, ka šī norma stāsies spēkā pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā. Vai arī, ja gadījumā kādā pašvaldībā jau ātrāk būtu ārkārtas vēlēšanas, – pēc tām. Tādējādi tiem, kuri kandidēs pašvaldību vēlēšanās, jau būs skaidri "spēles noteikumi" par pielaižu nepieciešamību. Taču vispirms vēl Saeimā ar šiem likumprojektiem strādās trīs lasījumos, bez steidzamības.
