Sadaļas Sadaļas

Kiberdrošība NATO kļuvusi vienlīdz svarīga militārajai aizsardzībai

Jau trešo gadu ASV un NATO amatpersonas faktiski vienmēr nemainīgi atkārto, ka NATO 5. panta garantijas ir nemainīgas un Baltijas valstis ir drošībā. 5. pants būtībā pasaka vien to, ka uzbrukums vienai valstij ir jāuztver kā uzbrukums visām. Taču mūsdienās kiberuzbrukumu uzskata par tieši tādu pašu uzbrukumu kā militāru ofensīvu ar fiziskiem ieročiem. Attiecīgi mainās arī NATO. Valstis bruņojas kiberkaram, un datoruzbrukums – līdzīgs tiem, kas piedzīvoti pēdējā laikā, – var tikt uzskatīts kā kara pieteikums.

Samaksāt 300 dolārus vai arī neatgūt savā datorā noglabātos failus - šādu dilemmu šopavasar piedzīvoja cilvēki vairāk nekā 100 pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Tas radīja traucējumus ne tikai privātpersonām, bet lērumam nozaru, sākot no slimnīcām līdz naftas ražotnēm.

Kiberuzbrukumi, kuros izmanto izspiedējvīrusu, var būt ienesīgs bizness, taču to arvien biežāk izmanto arī politiskos nolūkos.

Arī NATO kiberdrošības ekselences centrs paziņojis, ka aiz pēdējā uzbrukuma, iespējams, stāv valsts vai arī kāds, kas pildījis valsts pasūtījumu. Uzbrukums bija tik dārgs un sarežģīts, ka to nespēj segt pieprasītā izpirkuma maksa.

Varšavas samitā pērn NATO valstu vadītāji lēma prioritāri investēt tieši kiberdrošībā. Šajā ziņā pasargātāko valstu topā ir ASV. Bet krietni virs Latvijas arī ziemeļu kaimiņi – igauņi.

Par to, ka līguma 5. pants iedarbināms arī kiberuzbrukuma gadījumā, alianse vienojās jau pirms trim gadiem. Tolaik pamatojumam minēja konfliktus Sīrijā, Ukrainā un Gruzijā. Kiberuzbrukums tagad ierindots līdzās tradicionālajiem ieročiem, bet kibertelpa atzīta par ceturto karadarbības lauku līdzās zemei, ūdenim un gaisam.

Kā intervijā Latvijas Televīzijai norāda igauņu kibedrošības pētniece Pireta Pernika,

jautājums ir nevis par to, vai NATO jāatbild šādiem uzbrukumiem, bet gan, uz kādiem atbildēt un kādā veidā.

„Pēdējie izspiedējvīrsu uzbrukumi bija „WannaCry” un „Petya”, tieslietu eksperti uzskata, ka tas nav bruņots uzbrukums,” sacīja Pernika. „Bet, ja tas būtu saistīts ar kādu konkrētu valsti, un daudzi eksperti tic šai teorijai, tad tas nozīmē uzbrukumu suverenitātei. Tas dod cietušajai valstij tiesisku pamatu atbildei. [..] NATO lēmums par reaģēšanu uz kiberuzbrukumu vienmēr būs politisks un prasīs ne tikai tehnisku, bet arī tiesisku analīzi,” pauž eksperte.

Īpašu uzmanību alianse pievērsa tieši pēdējiem kiberuzbrukumiem, kuros vissmagāk cieta Ukraina.

Tās drošības dienesti secināja, ka uzbrukumu īstenoja tā pati noziedznieku grupa, kas 2015. un 2016. gadā uzbruka valsts enerģētikas kompānijai, izraisot elektroapgādes traucējumus lielā daļā Kijevas. Iepriekš skartas arī Ukrainas transporta sistēmas un valsts iestādes. Ukrainas izmeklētāji apgalvo, ka aiz uzbrukuma slēpjas krievu aģenti, un arī neatkarīgie eksperti piekrīt šādam pieņēmumam.

„„Petya” uzbrukuma mērķis, visticamāk, bija destruktīvs, jo tas nepiedāvāja šifratslēgu, un tā vairāk bija kā varas demonstrācija. Bet, ja uz to skatās kontekstā ar notiekošo bruņoto konfliktu starp Ukrainu un Krieviju, protams, tam ir politisks elements, tas var iebiedēt,” norādīja Pernika. „Tas, visticamāk, tika izmantots, lai radītu haosu Ukrainā. (..) Krievijas firmas no tā cieta mazāk, arī ekonomiskie zaudējumi nebija tik lieli. Vīruss izplatījās caur programmatūras atjauninājumu. Tādēļ, visticamāk, tā bija sakritība, ka tas skāra arī krievu uzņēmumus,” vērtē eksperte.

Kiberuzbrukumi var izraisīt arī attiecību saspīlējumus starp valstīm un pat radīt konfliktus. Tādēļ jau tagad vairākas valstis, tostarp ASV, Ķīna un Krievija, izveidojušas tā sauktās karstās līnijas, ko izmantot kiberuzbrukumu gadījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt