Kad Latvija pēc neatkarības atgūšanas vēl tikai spēra pirmos soļus uz starptautiskās politikas skatuves, Šoible bija viens no trim vācu politikas smagsvariem, kurš 1994. gadā publicēja Eiropas politikas pārdomu dokumentu.
Kā vienam no vadošajām figūrām Vācijas atkal apvienošanā viņa vārdam bija liels svars. Jau pirms 23 gadiem viņš iezīmēja vairāku ātrumu Eiropa. Viņaprāt, Eiropas virzību jānosaka kodolam – Vācijai, Francijai un Beniluksa valstīm.
Arī šodien eirozonai jābūt par augstas konkurētspējas, efektivitātes un stingras budžeta disciplīnas bloku.
Šoibles domāšanai raksturīgs izmantot krīzi progresīviem pārkārtojumiem. Iepriekš tā bija globālā finanšu krīze, kuras laikā stingras budžeta disciplīnas pamatus pieņēma gan Vācija pati, gan arī, piemēram, Latvija. Tagad tas ir "Brexit" process, kurā ciešāk integrētas Eiropas advokāti saskata pozitīvu pārmaiņu iespējas.
Jo īpaši Grieķijā un citās krīzē cietušās Centrālās un Dienvidu Eiropas valstīs Šoible iemantoja daudz pretinieku. Taču ilgās politiskās karjeras laikā viņš iemantoja arī īstena eiropieša slavu un pēdējos gados arī milzu ietekmi Eiropas finansēs. Uzskata, ka Bundestāgā viņš pratīs savaldīt opozīcijas partiju “Alternatīva Vācijai”.
Savukārt lielākā intriga – kas notiks ar viņa politisko mantojumu Eiropā, kuram vistuvākās notis šobrīd atskaņo Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Nav nejaušība arī abu tikšanās un saruna Elizejas pilī pagājušajā pirmdienā.
