(Visa intervija ar Lielbritānijas vēstnieku Kītu Šenonu angļu valodā)
LTV: Šenona kungs, britu ārlietu ministrs [Boriss Džonsons], uzrunājot parlamentu, izteicās, ka ES var “iet pasvilpot” - tie ir viņa vārdi. Tas zīmējās uz finansiālajām prasībām, ko izvirzīja ES. Britu ministrs to nodēvēja par izspiešanu. Vai jūs teiktu, ka sarunas rit gludi?
Šenons: Nopietnas sarunas Briselē sākušās šonedēļ. Pagājušajā mēnesī ritēja sākotnējas sarunas, bet tagad esam pārgājuši pamatsarunu fāzē. Premjerministre Terēza Meja ļoti skaidri lika saprast, ka esam gatavi rēķinu nokārtošanai agrīnā stadijā. Mēs sagaidām tādu aprēķinu, kas ņemtu vērā ne tikai Apvienotās Karalistes saistības kā aizejošai dalībvalstij, bet arī mūsu tiesības. Mēs sagaidām auglīgas sarunas šonedēļ un turpmāk, lai par to vienotos.
Tātad, vai jūs piekrītat vai nepiekrītat pašam uzstādījumam, ka ir noteikta summa, kas jāapmaksā, lai sarunas ritētu tālāk?
Tas risināms sarunu ceļā. Tā ir daļa no vienošanās par izstāšanos no ES, bet tāpat mēs lūkosim pēc drīzām iespējām runāt par mūsu attiecībām ar ES nākotnē. Tās dienas, kad Apvienotā Karaliste veica lielu pienesumu Savienības budžetam, līdz ar mūsu izstāšanos beigsies. Tas ir fakts.
Tomēr ir iespējams, ka Lielbritānija vēlēsies piedalīties noteiktās programmās, un tad būtu taisnīgi tur ieguldīt savu artavu.
Taču vēl neesam nonākuši līdz šai sarunu sadaļai, bet sagaidām to drīz.
Es tomēr saskatu divas pretējas stratēģijas. ES saka – vispirms vienojamies par šķiršanās rēķinu un tad turpinām ar sarunām par pārējo; savukārt Apvienotā Karaliste turas pie pretēja uzstādījuma.
Tas tika pārrunāts iepriekšējā sarunu kārtā pagājušajā mēnesī. Vienojāmies, ka lūkosim vienoties par izstāšanos un tad ļoti strauji virzīties uz nākamo etapu. Domāju, ka, sarunām turpinoties, abu pušu pārstāvji atskārtīs, ka vienoties par nākotnes attiecībām ir visu interesēs. Arī par politiskām attiecībām, sadarbības turpināšanu un potenciāli - par finansiālu ieguldījumu noteiktās programmās.
Ne Eiropas Savienības 27 dalībvalstu interesēs, ne Eiropas institūciju, ne Lielbritānijas interesēs nav nonākt strupceļā.
Mūsu nākotnes attiecības un jaunā partnerība būs ļoti būtiska, tādēļ svarīgi vienoties gan par attiecībām, gan izstāšanās nosacījumiem. (..) Šī ir komplicēta situācija un process. Neviena dalībvalsts, nedz arī ES līdz šim nav tam gājusi cauri.
Šaubu nav – mēs visi mācīsimies procesā.
Mūsu valdība pārliecināta, ka tikmēr, kamēr sarunas turpinās rāmā un konstruktīvā gaisotnē, varēsim panākt apmierinošu iznākumu.
Tomēr parunāsim vēl par šķiršanās finansiālo pusi. Nav zināmas detaļas, tomēr, cik saprotams, šajā aprēķinā iekļautas arī, piemēram, britu Eiropas Parlamenta deputātu pensijas, kā arī citi maksājumi britiem, kas strādājuši Eiropas institūcijās, bet pēc "Brexit" tur vairs nestrādās. Iespējams, nav pareizi, ka, piemēram, Latvijas nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par šo ļaužu labklājību. Vai Apvienotā Karaliste piekrīt šādam uzstādījumam?
Mēs atzīstam, ka mums ir zināmas saistības, bet mums ir arī zināmas tiesības. Pārāk neieslīgšu detaļās, taču šie jautājumi būs jāapspriež sarunu gaitā Briselē.
Tātad, šobrīd tas vēl nav skaidrs..
Pašreiz tās ir komplicētas sarunas un komplicēta situācija. Kā jau teicu, neviena valsts to līdz šim nav darījusi. Taču mums ir skaidra nostāja par to, ka gluži tāpat kā ir saistības, tā mums ir arī tiesības.
Un vēl viena daļa šīs summas veido arī projekti, kurus Lielbritānija līdz šim atbalstījusi, būdama ES. Viens no tiem, acīmredzot, varētu būt "Rail Baltica". Vai tā ir?
Jau atkal jāsaka, ka šajā stadijā mēs nevaram runāt par atsevišķām programmām. Iespējams, ka Apvienotā Karaliste vēlēsies piedalīties kādās no programmām. Šeit neizceļu nevienu no tām. Mums būtu racionāli un lietderīgi turpināt atbalstīt kādas no tām, bet nevaru komentēt konkrētas programmas vai kādus noteiktus ES fondus. (..) Pirms ierasties Latvijā, pavadīju kādu laiku arhīvos, pētot mūsu divpusējās attiecības ar Latviju. Nacionālajā arhīvā caurlūkoju dažādus ar Latvijas neatkarības iegūšanu saistītus dokumentus 1918. gadā. Mani ārkārtīgi pārsteidza Apvienotās Karalistes loma tajā. Karaliskās flotes loma Liepājā un Rīgas līcī. Atbalsts, ko sniedzām Latvijas pagaidu valdībai 1918., 1919., un 1920.gadā. Daudzi no principiem, par ko tad iestājāmies – suverenitāte, neatkarība un demokrātija – šodien ir tikpat svarīgi kā toreiz.
Mums ir ļoti bagātīga individuālo attiecību vēsture ar ES dalībvalstīm, tostarp Latviju. Mēs sagaidām, ka tas turpināsies vēl ilgi pēc mūsu izstāšanās.
Iedomāsimies jaunieti, kurš beidzis skolu vai augstskolu un neatrod sev vēlamas darba iespējas Latvijā un, gluži tāpat kā daudzi citi, vēlētos strādāt Lielbritānijā. Vai viņam vai viņai tā ir laba doma šobrīd doties turp strādāt, vai arī 2019. gadā viņus sagaida izraidīšana?
Apvienotā Karaliste vēl arvien ir ES dalībvalsts līdz pat izstāšanās brīdim. Šobrīd stāvoklis nav mainījies. ES regulas, saistības un prasības šodien ir tieši tādas pašas, kādas tās bija pirms pusotra gada. Nekas nav mainījies. Bet par to, kas notiks pēc izstāšanās, ir jādiskutē. Kamēr sarunas turpinās mēs nevaram šajā jautājumā ieslīgt detaļās, prognozēt vai teoretizēt.
