Saskaitot abus neatkarīgās Latvijas Republikas posmus – starp pasaules kariem un tagad, Latvijas demokrātija ir vien pāris gadus jaunāka par Austrumāfrikas valsti Keniju. Suverēna Kenijas Republika tika pasludināta tikai 1964. gadā, izbeidzot britu koloniālo valdīšanu šajā valstī.
Salīdzinot ar Latviju, Kenijā radikāli atšķirīga ir valsts demogrāfija. Vairāk nekā puse kenijiešu ir vecumā līdz 24 gadiem. Viņu galvenā prasība valstij ir izglītības iespējas un darbs, kurā likt šīs zināšanas lietā.
Tas prasa strukturālas reformas un ilgtermiņa stratēģiju, turpretim līdz šim Kenijas valdošie politiķi galvenokārt fokusējušies uz ātrāk sasniedzamiem pasākumiem, palielinot publiskos izdevumus. Un stiegot arvien jaunos korupcijas skandālos.
Izlaistot cūkas asinis pie parlamenta ēkas, aktīvists Bonifācijs Mvangi biedina no vardarbības atkārtošanās un vaino līdzšinējos politiķus korupcijā.
"Esam noguruši no korupcijas, jo mūsu bērni stieg parādos. Esmu tēvs, bet mani bērni ir apkrauti parādiem. Vairumam nav darba nevis tādēļ, ka šai valstij nav naudas, bet tādēļ, ka nauda, kurai būtu jārada darbavietas, tiek izzagta. Tā nu dzīvojam nedrošā valstī. Mūsu slimnīcās nav medikamentu. Mūsu skolās nav skolotāju. Tādēļ, ka nauda ir nozagta," sacīja Mvangi.
Ārvalstu mediji fiksējuši pārsteidzoši augstu apātijas līmeni jauniešu vidū. Daudzi pat nav pieteikušies elektroniskajai identifikācijas kartei.
Pretēji Latvijai, kur galvenais dokuments vēlēšanās ir pase, Kenijā tā ir identifikācijas karte. Bet vēlēšanu objektivitāti garantē elektroniskā vēlētāju reģistrācijas sistēma.
Kenijā uzskata, ka tieši vēlētāju reģistrācija sarakstos un manuāla uzskaite paver iespēju falsificēt iznākumu, tostarp izmantojot mirušo vēlētāju balsis un reģistrējot tos, kas vēlēšanās nemaz nav piedalījušies.
Vēlēšanu priekšvakarā spriedze Kenijā bija tik nokaitēta, ka valsts prezidents Uhuru Kenjata piedalījās publiskās lūgšanās par mieru vēlēšanās.
"Mēs esam šeit, lai lūgtu dievu par mierpilnām vēlēšanām un lai viņš uztur mūs vienotus tajās izvēlēs, kas mums – kenijiešiem – veicamas. Mēs pieņemsim jebkuru iznākumu, atceroties, ka Kenija turpinās pastāvēt arī pēc vēlēšanām," lūgšanā teica Kenijas prezidents Uhuru Kenjata.
Tiesa, arī šāda parādīšanās ir vēlēšanu kampaņa valstī, kur 83% no teju 47 miljoniem iedzīvotāju ir kristieši. No otras puses, prezidenta rīcība atspoguļo arī reālas bažas. Iepriekšējās vēlēšanās – 2013. gadā vēlēšanu elektroniskās uzskaites sistēma pārstāja darboties. Sākās manuāla vēlētāju reģistrācija. Opozīcija uzskatīja iznākumu par falsificētu un nesekmīgi to centās apstrīdēt tiesā.
"Notiks mēģinājums iebiedēt vēlētājus. Un tam piemērs jau tagad redzams Kisumu pilsētā, kur ieradušies draudīga paskata policisti. Mūsuprāt, tas vērsts uz to, lai mazāk vēlētāju dotos balsot vietās, kur opozīcija bauda stingru atbalstu," teica Kenijas opozīcijas līderis Raila Odinga.
2007.gadā vēlēšanu rezultāti izraisīja asu vardarbību Kenijā. Par šādu notikumu attīstību satraucas gan oficiālā Nairobi, gan arī Rietumu partneri.
Starp vēlētāju novērotājiem arī delegācija no Eiropas Savienības, bet Amerikas Savienotās Valstis pārstāvēs bijušais ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs.
Zīmīgi, ka cīņa par varu notiek starp valsts pirmā prezidenta Džomo Kenjatas un valsts pirmā viceprezidenta Džaramogi Odingas dēliem. Simboliska demonstrācija tam, kā pusgadsimta laikā koncentrējusies vara Kenijā.
Saskaņā ar trešdien publiskotajiem provizoriskajiem rezultātiem prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais valsts vadītājs Uhuru Kenjata. Otrs kandiāts – opozīcijas līderis Raila Odinga – paziņojis, ka šie rezultāti esot safabricēti un notikusi krāpšana, vēsta LETA.
