ASV Valsts departamenta pārstāvis: Izvēles iespēja — labākais risinājums dezinformācijai

Cilvēkiem ir izvēles tiesības, kādām ziņām sekot un kādas ziņas uzskatīt par uzticamām, un tas ir labākais veids, kā apkarot dezinformāciju. Tā intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” sacīja ASV Valsts departamenta direktors darbam ar ārvalstu medijiem Ričards Buangans.

Ričards Buangans

ASV Valsts departamenta direktors darbam ar ārvalstu medijiem.

Pārrauga ASV preses birojus ārvalstīs un publiskās diplomātijas “ātrās reaģēšanas vienību”.

Darbu ASV Ārlietu dienestā sāka 1999.gadā.

Pārvalda franču, spāņu un ķīniešu (mandarīnu) valodu.

LTV: Buangana kungs, kā Trampa vēstījums “Amerika pirmajā vietā” atspoguļojas jūsu darbā, vadot mediju komunikāciju ASV Valsts departamentā?

Ričards Buangans: Vispirmām kārtām – ASV Valsts departaments, tāpat kā jebkura kabineta līmeņa aģentūra Savienotajās Valstīs, strādā Amerikas tautas labā.

Taču, sakot “Amerika pirmajā vietā”, tas nenozīmē to pašu, ko teikt “Vienīgi Amerika”.

Mēs esam ļoti aktīvi daudzpusējā un divpusējā diplomātijā. Trampa kungs un ministrs Tilersons pirms pāris nedēļām bija Ņujorkā ANO Ģenerālajā asamblejā. Diplomātija mums ir svarīga, un esam apņēmības pilni strādāt ar saviem sabiedrotajiem un partneriem, risinot daudzus no globālajiem draudiem. Mēs tos neuzskatām par Amerikas, bet gan par pasaules problēmām.

Bet, vai jūsu darbs mainījās pēc tam, kad sauklis “Amerika pirmajā vietā” kļuva par meinstrīma politikas sastāvdaļu?

Redzat, mums ir vienmēr jāstrādā savu ļaužu labākajās interesēs. Un es nezinu nevienu valdību, kas nestrādātu savu ļaužu interesēs. ASV Valsts departaments, kā arī federālā valdība rūpējas par amerikāņu drošību un aizsardzību, gādājot par ekonomisko pārticību pašu mājās un ārvalstīs un strādājot ar mūsu partneriem brīvai un drošākai pasaulei. Un, manuprāt, vissvarīgākais aspekts ir tas, ka, rūpējoties par mūsu ļaužu interesēm, mēs panākam veselīgāku un stabilāku pasauli.

Tomēr tas ir ārkārtīgi diplomātisks veids, kā izvairīties no atbildes uz manu jautājumu. Lūkošu šo pašu jautājumu pavaicāt citādi. Viņdien intervēju amerikāņu vēsturnieku Timotiju Snaideru, kurš teica, ka mums – ar to domājot eiropiešus – nevajadzētu tik daudz raudzīties uz Trampa politiku un jo īpaši to, ko viņš saka. Jo vienā pusē esot Tramps, bet otrā – politiskais establišments. Tas ir bijis pirms Trampa un būs arī pēc. Acīmredzot, ar to domāts, ka šīs abas puses darbojas atšķirīgi.

Tā es uz to neraudzītos. Un tas nav arī tik vienkārši. Sistēma ir tāda pati, kāda tā bijusi iepriekšējo prezidentu administrāciju laikā. Prezidenta Trampa administrācija ne ar ko neatšķiras. Viņš paļaujas uz padomnieku un sava kabineta locekļu padomiem. Nepārprotami, viņam piemīt savs unikāls komunikācijas stils. Daudzi amerikāņi to apbrīno un respektē. Tas ir viens no veidiem viņam kā Savienoto Valstu prezidentam atklāti komunicēt ne tikai ar Savienotajām Valstīm, bet arī ar pasauli. Tas, ko redzat viņa tviterī – vai nu tam piekrītat, vai ne – ir viņa paša balss. Tā ir viņa autentiska būtība, paužot savas domas.

Taču vienlaikus ir arī citi veidi, kā notiek sadarbība un tiek izstrādāta politika. Gan pašmāju, gan ārvalstu politika. Es teiktu, ka, ņemot vērā ārpolitikas nozīmīgumu, viņš ļoti ciena un augstu vērtē ministra Tilersona kunga redzējumu un ieklausās viņā. Taču galu galā tas ir Savienoto Valstu prezidents, kuram jāpieņem lēmumi.

Savienotās Valstis ir viens no tiem Rietumu partneriem, kas pēdējā laikā īpašu uzsvaru likušas uz krievvalodīgajiem medijiem Latvijā un citās Baltijas valstīs. Vai tas ir bijis palīdzīgi un vai tā ir daļa no plašākas stratēģijas Krievijas propagandas un Kremļa kontrolēto mediju pretsvaram?

Redzat, katrai valstij ir tiesības uz sava komunikācijas veida izvēli gan ar auditoriju pašas valstī, gan ārvalstīs. Taču, lai te nav divu domu, negodīga un maldinoša informācija nenāk par labu nevienam. Un, manuprāt, mediju pratība, kā arī tādas mediju vides nodrošināšana, kurā žurnālisti var strādāt brīvi un godīgi, dod auditorijai iespējas veikt atbilstošu izvēli.

Tas, manuprāt, ir tas, kas vajadzīgs mums visiem. Katrā valstī. Un noteikti arī Savienotajās Valstīs, kur ļauts dažādu mediju darbs, arī analizējot un kritizējot Savienoto Valstu valdību. Tāpat tas ir arī Latvijā, kur ir brīva un godīga prese. Tas ir ļoti svarīgi cīņā ar viltus informāciju.

Redzu, ka ļoti populārs izrādījies sadarbības projekts starp “Radio Brīvā Eiropa” un “Amerikas balsi” - tā dēvētais “Current Time” jeb “Pašreizējais laiks”. Tas izplata video, galvenokārt dažādos sociālajos tīklos. Taču, kā es to redzu, tas lielākoties populārs tajā auditorijas daļā, kas jau ir rietumnieciski orientēta, progresīvi domājoša un tā tālāk. Jūsuprāt, vai mēģinājumi uzrunāt krievu auditoriju, kādus esam veikuši arī Latvijā, bijuši veiksmīgi?

Redzat, filozofija aiz “Amerikas balss”, “Radio Brīvā Eiropa” un “Current Time” ir tāda, ka šie mediji pastāv, lai informētu un iesaistītu starptautisko auditoriju. Šiem medijiem ir neatkarīga redakcionālā līnija. Tā ir neatkarīga no ASV valdības. Šaubu nav — tos uztur Amerikas nodokļu maksātāji ar publiskā finansējuma palīdzību, taču attiecības ar valdību ir salīdzinoši neatkarīgas. Un atkal jau – tas ir veids, kā Amerika komunicē ar pasauli ar neatkarīgu mediju starpniecību. Nav nekāda spiediena vai iedarbības uz “Current Time” vai “Radio Brīvā Eiropa”, lai tie vēstītu no noteikta skatupunkta.

Atgriežoties pie mediju vides Baltijas valstīs, vai redzat, ka iespējams runāt ar krievu auditoriju tik iesaistošā veidā, ka neatkarīgas ziņas, kas tiek veidotas šeit, būtu interesantas arī krieviski runājošajai auditorijai otrpus robežai?

Ja ļaudis neatrod uzmanības vērtas ziņas, viņiem ir izvēle neklausīties vai nelasīt šādu rakstu. Tieši to tik augstu vērtējam brīvas un godīgas preses sabiedrībā, kur aizstāv runas brīvību.

Proti, iespēju izvēlēties tādus ziņu avotus, kādus vēlaties. Tādējādi tiek garantēta ziņu telpas pastāvēšana, kur dažādi mediji savā starpā konkurē, radot ziņas. Bet cilvēkiem ir izvēles tiesības, kādām ziņām sekot un kādas ziņas uzskatīt par uzticamām. Tas ir labākais veids, kā apkarot dezinformāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt