Vismaz 43 reizes ASV prezidents Donalds Tramps vadījis laiku golfa laukumos, apgalvojot, ka tā nav izklaide, bet gan stratēģisku sarunu vešanas un attiecību veidošanas vieta. Nav šaubu, ka šie ir perfekti laukumi, kur nekavējoties kārto izsistās velēnas un labo bumbiņu radītos bojājumus. Taču attiecības ar Krieviju drīzāk atgādina bīstami ieilgušu spēli Floridas purvos. Nopietnākais Trampa veikums nu jau vairāk nekā 200 amata dienās ir jaunu sankciju apstiprināšana pret Irānu, Ziemeļkoreju un Krieviju. Spēlē ar Krieviju bumbiņa trāpa te ūdenī, te šķērslī, un gals nav redzams.
Krievijas Zinātņu akadēmijas ASV un Kanādas institūta direktors Valērijs Garbuzovs spriež, ka Krievijas - Amerikas attiecības mērķtiecīgi un nenovēršami zaudē perspektīvu.
“Ja vēl pirms dažiem gadiem mēs runājām par iespēju atgriezties pie tādas politiskās darba kārtības, kur ir saruna par stratēģisko bruņošanos, kultūras sakariem un zinātni, tad šobrīd dienaskārtībā nekā no tā nav,” saka Garbuzovs.
Maskava nekavējoties reaģēja uz ASV jaunajām Krievijai noteiktajām sankcijām. Vašingtonai jāsamazina diplomātiskais personāls par 755 cilvēkiem, slēdzot arī vairākus objektus. Tramps centās ironizēt, pasakoties Krievijas prezidentam par ekonomiju uz izraidīto diplomātu algu rēķina. Taču pavisam nopietns Amerikas līderis kļuva, sakot, ka ASV un Krievijas attiecības esot noslīdējušas līdz zemākajam līmenim. Krievijai atlika tam tikai piekrist.
“Bez piekāpšanās kompromiss nav iespējams. Un tas ir jāsaprot gan vienai, gan otrai pusei. Manuprāt, šodien ne ASV, ne Krievija nav gatavas tādam dialogam, kurā būtu runa par piekāpšanos,” uzskata Valērijs Garbuzovs.
Krievijas politiskā elite ir ne tik vīlusies Trampā, cik šokēta par ASV prezidenta rīcību, uzskata eksperts. Viņaprāt, pierādījies, ka nebija pamata cerībām uz divu lielvalstu attiecību uzlabošanos, Ovālajā kabinetā ienākot Trampam. Šobrīd pat tiek pieļauts, ka konstruktīvāks dialogs starp Maskavu un Vašingtonu būtu bijis tad, ja uzvarētu demokrātu prezidenta kandidāte Hilarija Klintone.
Toties konstruktīvāks dialogs notiek Valsts departamenta līmenī. ASV Valsts sekretārs Rekss Tilersons savam Krievijas kolēģiem Sergejam Lavrovam norādīja, ka Maskavas iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās nopietni iedragājusi uzticību. Izmeklēšana, kas sākta ASV, var nopietni kaitēt Trampa karjerai.
Tomēr ASV nepieciešama Krievija, risinot samilstošo Ziemeļkorejas kodolkrīzi. Vašingtona neslēpa, ka tai vajadzīga arī Maskava, lai atrisināto ilgstošo karu Sīrijā. Krievija ir nepieciešams partneris arī cīņā pret terorismu. Taču līdz šim ASV nav izdevies piespiest Krieviju uz sadarbību un pieaug bažas, ka bumbiņa vēl ilgi var mētāties Floridas dūkstīs.
