ASV joprojām ir vadošā eksportētāja, nodrošinot 33% no visa ieroču eksporta, tai seko Krievija ar 23% un Ķīna ar 6%.
Piemēram, Filipīnām ir ekskluzīvs aizsardzības līgums ar ASV. Tomēr Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte attiecības ar Vašingtonu strauji pasliktiāja. Drīz vien Manila paziņoja pa ieroču iepirkumu Krievijā.
Turpretim Saūda Arābijas attiecības ar Vašingtonu pēc Trampa nākšanas pie varas tieši uzlabojās. Rezultāts - 110 miljardu darījums par ieroču piegādi. Tomēr, apliecinot Krievijas ietekmi reģionā, arī Maskava tikusi pie 3,5 miljardu dolāru vērta līguma no Rijādas.
Kopumā Krievijas eksportētājs “Rosoboroneksport” veic piegādes apmēram 70 valstīm.
Sākot no Armēnijas, starptautiski neatzītās Karabahas un Abhāzijas līdz klientvalstij – Sīrijai, reģionālajai lielvalstij - Irānai un globālās ekonomikas milzim – Indijai. Krievijas ieročus izmanto arī visdažādākie kaujinieku grupējumi - no pašpasludinātajām tautas republikām Ukrainas austrumos un Moldovā līdz kaujiniekiem Lībijā un citviet.
Tikai dažas dienas pirms tikšanās ar Donaldu Trampu Vašingtonā Indijas finanšu un aizsardzības ministri bija vizītē Maskavā, lai pabeigtu 10 miljardus dolāru vērto līgumu par ieroču piegādēm ar Krieviju. Šis līgums aptver gan zenītraķešu kompleksu “S-400” piegādi, gan vieglās klases helikopterus, kā arī Krievijas jaunākās fregašu klases jeb Admirāļa Grigoroviča klases fregates. Līgums ar Indiju paredz pat atomzemūdenes iznomāšanu Indijai.
Tomēr lielākais pārsteigums ir vienošanās par ieroču piegādi Turcijai.
Iezīmējot arvien sliktākas attiecības ar Rietumu sabiedrotajiem, šī NATO valsts noslēgusi līgumu 2,6 miljardu dolāru vērtībā ar Krieviju.
Līdz ar to arī Turcijas bruņojumā nonāks jaunākās paaudzes zenītraķešu komplekss S-400. Analītiķi norāda, ka nav iespējams pārvērtēt Ankaras spertā soļa nozīmi. Kopš Otrā pasaules kara Turcija bija izšķirīgi svarīga robeža starp NATO aliansi un Padomju Savienību, bet ASV kodolieroču izvietojums Turcijā pat izraisīja katastrofālu attiecību eskalāciju, tā dēvēto Kubas krīzi.
