Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dabas muzejā aplūkojami ārstniecības augi

NATO: Karš nenotiek pēc Putina plāna

NATO: Karš Ukrainā nenotiek pēc Putina plāna

Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu par daļējas mobilizācijas izsludināšanu rietumvalstis vērtē kā Kremļa izmisuma soli un mēģinājumu eskalēt konfliktu Ukrainā tā vietā, lai censtos rast risinājumus.

"Putins apgalvo, ka viņam bija jārīkojas, jo Krievija tika apdraudēta, bet neviens nav apdraudējis Krieviju un tikai pati Krievija meklēja konfliktu," trešdien uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā teica ASV prezidents Džo Baidens.

Viņš uzsvēra, ka mazām valstīm ir tikpat lielas tiesības uz drošību kā lielām.

Lielbritānijas premjere Liza Trasa izteikusies, ka Putina draudi ir jāuztver nopietni – tas ir nopietns drauds, taču tāds, kas izskanējis jau iepriekš. Viņa arī izteica aizdomas, ka Putins, iespējams, pilnībā nekontrolē paša radīto situāciju.

Savukārt Polijas premjers Mateušs Moraveckis uz Putina teikto reaģējis, aicinot Rietumus palielināt atbalstu Ukrainai.

"Reaģējot uz šo mobilizāciju, visai brīvo valstu kopienai un it īpaši NATO, kas ir visspēcīgākā alianse pasaules vēsturē, ir jāreaģē ar atbalstu Ukrainai. Krievija nevar uzvarēt Ukrainā. Es aicinu Rietumu līderus, īpaši Rietumeiropas, jo īpaši no Eiropas Savienības, darīt vairāk Ukrainas labā — ar finansiālu palīdzību un palīdzību ieroču piegādē," teica Moraveckis.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā aģentūrai "Reuters" atzina, ka šī Krievijas pirmā mobilizācija kopš Otrā pasaules kara nav pārsteigums, bet tas saasinās konfliktu.

Stoltenbergs uzsvēra, ka šī Putina rīcība pierāda – karš nenotiek pēc viņa plāniem un ir skaidrs, ka Krievijas prezidents ir pārrēķinājies, sākot karu.

NATO arī sola parūpēties, "lai Maskavā nerastos pārpratumi par to, kā tieši mēs reaģēsim", komentējot Krievijas draudus izmantot jebkādus kodolieročus.

Stoltenbergs arī norādīja, ka līdz šim NATO nav novērojusi nekādas izmaiņas Krievijas kodolpozīcijās – kopš pirms sešiem mēnešiem Putins pavēlēja saviem kodolspēkiem būt paaugstinātā gatavībā.

ASV prezidents Baidens savā runā atkārtoja tēzi, ka "atomkarā nebūs uzvarētāju, tādēļ tas nekad nedrīkst notikt".

Līdzīgs vērtējums arī izskanējis no Eiropas Savienības, kas uzvērusi, ka Putins spēlē "ļoti bīstamu kodolspēli" un viņam "jāpārtrauc šāda neapdomīga rīcība".

Eiropas Savienības dalībvalstis ir pārrunājušas, kā reaģēt uz jaunākajiem notikumiem Krievijas karā Ukrainā, brīdinot Maskavu, ka tam būs "sekas no mūsu puses".

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā. 

Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.

Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti