Saskaņā ar provizoriskiem "Eurostat" aprēķiniem gada inflācijas līmenis eirozonā oktobrī sarucis līdz 2,9%, kas ir zemākais līmenis divu gadu laikā. Inflācijas lejupslīde ir bijusi straujāka nekā cerēts, jo vēl septembrī gada inflācijas līmenis bija 4,3%.
Autora ziņas
Eiropas Savienības dalībvalstu līderi piektdien sanāksmē Briselē mēģināja vienoties par papildu 50 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai, taču šīm iecerēm pretojas Ungārijas un Slovākijas līderi, kas nav slēpuši savu nepatiku pret Ukrainu un simpātijas Krievijai. Šādu nostāju asi kritizē Baltijas valstu vadītāji, kas uzsver nepieciešamību saglabāt ES vienotību, lai neļautu Krievijai uzvarēt.
Polijas premjera amata kandidāts Donalds Tusks trešdien bija ieradies vizītē Briselē, kur tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, viņas vietnieku Valdi Dombrovski, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un citiem Briseles politiķiem. Šāds brauciens ir diezgan neparasts, jo Polijas prezidents Andžejs Duda pat vēl nav aicinājis Tusku veidot nākamo valdību.
Luksemburgā pirmdien notika Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās, kurā uzmanības centrā bija Izraēlas un palestīniešu konflikts. Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš norāda, ka Eiropa atbalsta Izraēlu, taču nedrīkst ignorēt arī palestīniešu civiliedzīvotāju ciešanas. Baltijas valstu ārlietu ministri arīdzan uzsvēra, ka notikumi Izraēlā un Gazas joslā nedrīkst novērst pasaules uzmanību no Ukrainas cīņas pret Krievijas agresiju.
Vašingtonā noslēdzies pirmais Eiropas Savienības (ES) un ASV samits vairāk nekā divu gadu laikā. Tā uzmanības fokusā vajadzēja būt ieilgušās spriedzes kliedēšanai tirdzniecības attiecībās starp abiem sabiedrotajiem. To līdz galam neizdevās panākt un šo strīdu aizēnoja arī notikumi Tuvajos Austrumos.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis negaidīti ieradies Briselē, kur plānota NATO aizsardzības ministru sanāksme un tā dēvētā Ramšteinas grupas tikšanās, kurā tiek koordinēta militārā palīdzība Ukrainai un ko vada ASV aizsardzības sekretārs. Par spīti bažām, ka Izraēlā notiekošais varētu mazināt atbalstu Ukrainai, ASV pārstāvis uzsvēra, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu.
Izraēlas militārpersonas valsts aizsardzībā pārāk daudz paļāvušās uz progresīvu tehnoloģiju izmantošanu, padarot valsti neaizsargātu pret palestīniešu teroristu grupējuma "Hamas" sauszemes spēku uzbrukumu, vērtēja izdevums "The Wall Street Journal". Tikmēr Francijas prezidents izteicās, ka teroristu uzbrukumam Izraēlai, visticamāk, palīdzējusi Irāna.
Spānijas pilsētā Granadā tiek kalta Eiropas nākotnes stratēģija. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji sākuši debates par gatavību no 27 valstu savienības kļūt par, iespējams, 36 valstu savienību. Pie Eiropas Savienības durvīm klauvē ne tikai Ukraina, bet arī Moldova, Gruzija un sešas Rietumbalkānu valstis.
Ukrainas izlūkdienestu rīcībā ir informācija, ka Krievija apsver iespējas iesaldēt karu pret Ukrainu, lai atjaunotu iznīcināto militāro potenciālu un sāktu karu pret Baltijas valstīm līdz 2028. gadam, ceturtdien Eiropas politiskās kopienas līderu sanāksmē Granadā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Spānijas dienvidu pilsētā Granadā ceturtdien sākusies Eiropas Politiskās kopienas sanāksme, uz kuru ieradušies vairāk nekā 40 valstu līderi. Uzmanības centrā joprojām ir centieni apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu, bet šoreiz pastiprināti tiek runāts arī par Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktu.
Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") trešdien pirmajā ārvalstu vizītē kā Latvijas premjerministre ieradusies Briselē. Viņa tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Abās sarunās Siliņa uzsvēra, ka līdzšinējais Latvijas ģeopolitiskais kurss paliks nemainīgs.
Tiekoties ar Ķīnas vicepremjeru, Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis lūdzis pastiprināt sadarbību, lai atjaunotu Melnās jūras graudu iniciatīvu, strādājot kopā ar Turciju un ANO. Vienlaikus Eiropas Komisija sākusi antisubsīdiju izmeklēšanu saistībā ar ķīniešu lēto elektroauto eksportu uz Eiropu, kas Pekinā uztverta ar neapmierinātību.
Pirms Krievijas sāktā kara pret Ukrainu nebija izpratnes, cik bīstami var izrādīties mazie droni. Tāpēc tā saukto "antidronu" jeb bezpilota lidaparātu notveršanas sistēmu attīstība pēdējā pusotra gada laikā ir piedzīvojusi milzīgu izrāvienu. Šobrīd šīs sistēmas spējot notvert ap 80–90% dronu. Arī Latvijas bruņotie spēki aktīvi iekļāvušies dronu neitralizēšanas sistēmu izstrādē.