Dienas ziņas

Dzīve atjaunojas no okupācijas atbrīvotajā Balaklijā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

ES sola reformas, lai mazinātu elektrības cenu

Eiropas Savienības vadība uzsver nepieciešamību ierobežot enerģijas cenu kāpumu

Solidaritāte un ieguldījumi nākotnē – tie ir atslēgas vārdi, kas izskanēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES). Fon der Leiena uzskata, ka elektrības tirgus vairs nedarbojas pienācīgi, jo iedzīvotājiem būtu jāgūst labums no lētās enerģijas, kas tiek ražota ar atjaunojamiem resursiem, bet tā tas nenotiek. Tādēļ ir paredzēta šī tirgus reforma.

Eiropas Savienības vadība uzsver nepieciešamību ierobežot enerģijas cenu kāpumu
00:00 / 03:35
Lejuplādēt

Eiropas Savienība ir apņēmusies reformēt savu elektrības tirgu, lai apturētu tālāku enerģijas cenu celšanos, kas varētu apdraudēt Eiropas atbalstu Ukrainai.

Ar augstām elektroenerģijas un gāzes cenām šobrīd sastopas visas Eiropas Savienības valstis. Tādēļ nav pārsteigums, ka liela daļa no ikgadējās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas uzrunas tika veltīta šim tematam.

Arvien vairāk rodas sajūta, ka zemu enerģijas cenu saglabāšana ir būtiska ES ilgtermiņa spējai turpināt atbalstīt Ukrainu tās eksistenciālajā cīņā ar Krieviju.

"Spiediens uz dalībvalstīm, īpaši Rietumeiropā, ziemā būs ļoti liels . Un šeit svarīgākais ir kādā veidā neļaut nostāties valdībām, kuras neizturēs spiedienu no sabiedrības, ka grūtajos laikos vajadzētu izbeigt sankcijas un ka vajadzētu atkal sākt sadarboties ar Krieviju. Tas būtu visļaunākais," uzskata EP deputāts Roberts Zīle.

"Līdz ar to jebkurš solis, kas iet virzienā, kas var nomierināt sabiedrību un neļaut provokatoriem pārņemt sabiedrības noskaņojumu ES dalībvalstīs, ir labs."

Viens piedāvājums ir izņemt gāzes cenu ārā no kopējās elektrības cenas, un otrs – mazināt peļņu tiem elektrības ražotājiem, kas neizmanto dārgo gāzi, bet pārdod lēti saražoto elektrību dārgi, ko tirgus šobrīd pieļauj. EK grib viņu peļņu ierobežot.

Vai gāzes izņemšana no elektrības cenas veidošanas, ko solīja fon der Leiena, Latvijai ir laba ziņa vai ne – par to vēl īstas skaidrības nav.

"Tas ir sarežģīti, jo dažās valstīs, tai skaitā Latvijā, bāzes jaudas ir ģenerējamas tikai ar gāzi – mēs zinām TEC-1 un TEC-2, tur ir ekspertiem arī jāizvērtē, vai tas ir īsti izdevīgi Latvijai, bet es domāju, ka kaut kas ir jādara," norāda Zīle.

Komisija ierosina samazināt elektrības patēriņu pīķa stundās, jo tas var palīdzēt sarukt elektrības cenai. Tāpat ar īpašu nodevu tiks aplikta elektrības ražotāju papildu peļņa. Šādi komisija cer iekasēt aptuveni 115 miljardus eiro. Šos līdzekļus valstis varēs novirzīt iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam, sacīja fon der Leiena.

"Nepārprotiet mani. Mūsu sociālās ekonomikas modelī peļņa ir pieņemama un atbalstāma. Bet šajos laikos ir nepareizi gūt milzīgu, astronomisku peļņu no kara un uz mūsu patērētāju rēķina. Šajos laikos ar peļņu ir jādalās un tā jānovirza tur, kur tā visvairāk ir vajadzīga."

Tomēr fon der Leiena aicināja nepieļaut pagājušā gadsimta 70. gadu kļūdas, kad arī notika liela naftas krīze, un šoreiz patiešām atbrīvoties no fosilo kurināmo atkarības.

EP lielākās politiskās grupas līderis Manfrēds Vēbers pieprasīja Eiropas Komisijai izbeigt agresīvo zaļo politiku, vismaz uz laiku.

"Draugi, Eiropā notiek karš, un Brisele turpina  ražot likumus un apgrūtinājumus, it kā nekas nebūtu noticis. Tāpēc mēs prasām moratoriju uz jauniem noteikumiem – ļaujiet biznesam, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem strādāt."

EK prezident savā runā uzteica Baltijas un Ziemeļjūras reģiona valstis par aktīvu darbu vēja parku izbūvē.

Baltijas valstis izpelnījās arī vēl vienu fon der Leienas atzinību.

"Viena mācība no šī kara ir, ka mums vajadzēja ieklausīties tajos, kas pazīst Putinu. Tie bija Anna Poļitkovska un visi krievu žurnālisti, kuri izgaismoja noziegumus un samaksāja par to augstāko cenu. Tie ir mūsu draugi Ukrainā, Moldovā, Gruzijā un opozīcijas kustība Baltkrievijā.

Mums vajadzēja ieklausīties tajos, kas par šo runāja arī mūsu Savienībā – Polijā, Baltijas valstīs un visapkārt Centrālajai un Austrumeiropai. Viņi gadiem mums ir teikuši, ka Putins neapstāsies."

Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde to uzskata par būtisku atziņu.

"Manuprāt, tas bija vēstījums, ka Eiropas Savienība kaut kādā mērā ir pilnībā atbrīvojusies no ilūzijām par Kremļa politiku."

EK prezidente uzsvēra, ka Rietumu sankcijas ir devušas smagu triecienu Krievijas ekonomikai.

"Krievijas finanšu sektors šobrīd atrodas "reanimācijā". Mēs esam atslēguši trīs ceturtdaļas no Krievijas banku sektora no starptautiskajiem tirgiem. Gandrīz 1000 starptautisku uzņēmumu ir atstājuši valsti. Salīdzinot ar pagājušo gadu, automašīnu ražošana samazinājās par 75 procentiem," norāda Fon der Leiena.

""Aeroflot" vairs nevar lidot, jo lidmašīnām trūkst rezerves daļu. Krievija ņem mikroshēmas no trauku mazgājamām mašīnām un ledusskapjiem, lai salabotu savu militāro aparatūru, jo pusvadītāju vairs nav. Krievijas rūpniecība ir sašķīdusi druskās," uzsver EK prezidente.

Ukrainas klātbūtne Strasbūrā bija jūtama ik uz soļa. Plenārsēžu zālē bija ieradusies arī Ukrainas prezidenta dzīvesbiedre Olena Zelenska. Arī pati EK prezidente bija ģērbusies Ukrainas karoga krāsās – dzeltenā žaketē ar zilu blūzīti, bet viceprezidente – zilā žakete ar dzeltenu blūzīti.

Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena (no labās), Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola un Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska

EK prezidente no rīta bija Strasbūrā, bet dienas gaitā viņa jau devusies uz Ukrainu, kur tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Fon der Leiena savā runā pozitīvi novērtēja, ka Ukraina ir sākusi pārdot elektrību Eiropai un drīzumā tā pievienosies ES mobilo sakaru viesabonēšanai. Tāpat Eiropas Komisijas vadītāja solīja 100 miljonus eiro Ukrainas skolu atjaunošanai.

Šis solījums īpaši palika prātā EP sociāldemokrātu grupas deputātam Nilam Ušakovam.

"Mēs varam diskutēt par virziena niansēm un detaļām. Bet tagad ir būtiski redzēt apņēmību turpināt to, kas ir iesākts. Tas ir sniegt visa veida visplašāko atbalstu Ukrainai, sākot no finansējuma, lai savestu kārtībā sabombardētās skolas."

Lai tuvinātu Ukrainu un citas kandidātvalstis Eiropas Savienībai, fon der Leiena rosināja sākt diskusijas par izmaiņām ES pamatlīgumos, jo ir skaidrs, ka pirms jaunu valstu uzņemšanas būtu jāreformē ES lēmumu pieņemšanas modelis.

Fon der Leienas runā gan neizskanēja solījums par jaunām sankcijām un par to, kā tieši ES plāno palīdzēt Ukrainas atjaunošanai.

"Es būtu gribējusi dzirdēt to, ka tiek gatavota jauna sankciju pakete. Nepietiek pateikt, ka mēs sankcijas neatcelsim – ka esam pielikuši punktu un Krievija var dzīvot mierīgi," spriež EP deputāte Sandra Kalniete.

Fon der Leiena pauda atbalstu arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona idejai par Eiropas politiskās kopienas veidošanu, kas daudzus deputātus ir satraucis, jo pastāv bažas, ka tas ir veids, kā atturēt Ukrainu no pilnvērtīgas iestāšanās ES.

"Viena no vissvarīgākajām lietām ir skaidri pateikt, kādi ir Eiropas Komisijas plāni par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ukrainu. Tās būtu jāsāk 2023. gada pirmajā pusē, taču tā vietā fon der Leiena kaut kur citā daļā pēkšņi minēja piedāvājumu Rietumbalkānu valstīm, Ukrainai, Moldovai, Gruzijai veidot Eiropas politisko kopienu kā tādu priekškambari vai pakāpi ceļā uz ES," norāda Kalniete.

Kalniete arī atgādināja, ka bažas no šāda "priekškambara", kurā var iestrēgt uz ilgu laiku, bija arī Latvijai, kad mēs stājāmies ES.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti